Par ekonomiskās un sociālās attīstības saistību Latvijā. Sociālā drošība ir tikai viens no sociālās attīstības aspektiem.
Par ekonomiskās un sociālās attīstības saistību Latvijā.
Sociālā drošība ir tikai viens no sociālās attīstības aspektiem. Pirmajā brīdī šķiet, ka sociālās drošības joma ir tikai «patērētājs», kam nav nekādas saistības ar ekonomisko attīstību. Taču šāds vērtējums nav patiess. Sociālā drošība ir sistēma, kas rūpējas par cilvēka veselību, labklājību, sociālo integrāciju un nodarbinātību un tādā veidā veicina indivīda iekļaušanos ekonomiski aktīvā dzīvē.
Vairās no līdzdalības
Vispārīgi vērtējot, sociālās labklājības sistēmas piedāvātais materiālais nodrošinājums Latvijā nav pietiekams nevienā no jaunieviestajām sistēmām. Sociālās situācijas pētījumi konstatē nabadzības palielināšanos un padziļināšanos. Nabadzīgo slāni parasti veido iedzīvotāji, kuri ir atkarīgi no sociālās drošības sistēmas.
Iedzīvotāju attieksme pret jaunievedumiem sociālās drošības sistēmā ir kritiska, uzticība – zema. Vairoties no līdzdalības nedrošas sistēmas finansēšanā, tiek slēpti ienākumi, tas situāciju pasliktina vēl vairāk. Sociālās drošības sistēma diemžēl arī nerosina cilvēkus aktīvāk piedalīties valsts ekonomiskajā dzīvē, lai ar tās palīdzību uzlabotu situāciju sociālā riska gadījumā.
Politiskie lēmumi neatbilst iespējām
Galvenie labklājības sistēmas trūkumi ir politisko lēmumu neatbilstība sistēmas finanšu iespējām, sistēmas finansējuma veidošanas kategoriskums un nespēja savākt sistēmai pienākošos līdzekļus. Ārējie ietekmējošie apstākļi ir iedzīvotāju vecuma struktūra – Latvijā ir daudz gados vecu iedzīvotāju. Tas ir objektīvs pamats augstām sociālajām izmaksām. Ekonomiskā sistēma nespēj nodrošināt pienācīgu sociālās sistēmas finansējumu un atbilstošu atdevi sociālajā nodrošinājumā. Sabiedrībā vēl joprojām tiek uzturēts priekšstats, ka sociālās drošības sistēma spēj nodrošināt tādus pašus ienākumus kā aktīvs darbs.
Pilnveidojas likumdošana
Tomēr esošā sistēma ir labāka nekā nekas. Tās piedāvājums daudzviet dod pozitīvus rezultātus. Pensiju sistēmā jau tagad ir pierādījumi, ka tādā gadījumā, ja personas darba ienākumi ir bijuši pietiekami augsti, pensiju nodrošinājums dod dzīvei nepieciešamos līdzekļus. Savukārt bezdarba pabalsti dažkārt spēj konkurēt ar iespējamo darba algu.
Pats galvenais – reformu rezultātā tiek ievērojami pilnveidota sociālā likumdošana, sakārtoti sociālās apdrošināšanas, sabiedrības veselības, darba aizsardzības un citi svarīgi jautājumi. Mainās iedzīvotāju attieksme pret savu veselību, pieaugusi interese par materiālo nodrošinājumu vecumdienās, izglītību un vietu darba tirgū.
Rezultāti būs nākotnē
Nav brīnums, ka sociālās apdrošināšanas sistēmai pastāvīgi trūkst līdzekļu. Ir grūti iedomāties, ka cilvēku labklājībai kādreiz naudas būtu par daudz. Sevišķi grūti sabalansēt sociālā budžeta finansējumu jaunās, nestabilās valstīs, tāda ir arī Latvija. Tomēr apstāklis, ka sociālās drošības sistēmai līdzekļu pietrūkst katru gadu, liecina par iespējamiem objektīviem cēloņiem. Viens no tiem ir slikta sociālās apdrošināšanas maksājumu iekasēšana, par ko atbild Valsts ieņēmumu dienests.
Var teikt, ka labklājības sistēmas reforma vēl sevi nav ne parādījusi, ne pierādījusi. Attīrot reformu rezultātus no ārējo apstākļu ietekmes un pieņemot, ka tiek ierobežoti tās trūkumi, turpinās labklājības sistēmas pilnveidošana un uzlabojas valsts ekonomiskā attīstība un sistēmas finanšu nodrošinājums, jāsecina, ka sāktais ceļš ir pareizs. Labklājības sistēmas uzlabošanā ir paveikts milzīgs darbs, kura pozitīvie rezultāti būs redzami nākotnē.
(No starptautiskās konferences «Labklājības sistēmas reforma Latvijā» materiāliem
Publicēšanai sagatavojusi Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa)
