Kādreiz viss beidzas, zūd vai pārvēršas. Visam ir sākums, kādreiz – noslēgums. Tā vietā rodas kas cits – jauns, citādāks, varbūt labāks. Klāt Advente, drīz būs Ziemassvētki.
Kādreiz viss beidzas, zūd vai pārvēršas. Visam ir sākums, kādreiz – noslēgums. Tā vietā rodas kas cits – jauns, citādāks, varbūt labāks. Klāt Advente, drīz būs Ziemassvētki. Tad arī jauns gads – 2002. Esmu dzirdējusi sakām, ka Latvijai un tās iedzīvotājiem laimīgi ir tie gadskaitļi, kuri no abiem galiem rakstāmi vienādi.
Jācer, ka tā arī būs. Un ne tikai Latvijā, arī Bauskas apkaimē un pašas dzīvē. Cerams, ka atrisināsies daudzi jautājumi, radīsies jaunas, veiksmīgas idejas, kuras īstenosies. Šajā cerību pilnajā laikā gribu vēlēt lasītājiem kaut ko gaišu, pat personīgu. To varētu formulēt ar šim laikam atbilstošiem vārdiem – ticība, cerība un mīlestība.
Arī šī manis rakstītā redakcijas sleja, šķiet, ir pēdējā. Vismaz šādā statusā un šajā laikrakstā. Notikušas pārmaiņas manā karjerā. Turpmāk strādāšu Valsts kancelejā. «Bauskas Dzīvē» esmu pavadījusi nedaudz vairāk laika, nekā darbojas pēdējās pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pagastu padomes, pilsētas Dome un rajona Padome. Savu izaugsmi šeit varu salīdzināt ar Domes darbu pagājušajos deviņos mēnešos. Domājams, ka arī pašvaldība, pēcvēlēšanu pārmaiņu skarta, atradusi savu vīziju, attīstības iespējas, sakārtojusi struktūru un apjautusi vietu iedzīvotāju dzīvē.
Vēlos teikt paldies lasītājiem un visiem, ar kuriem šo deviņu mēnešu laikā esmu sadarbojusies. Īpaši priecēja tas, ka cilvēki paši zvanīja, stāstīja vai rakstīja par viņuprāt aktuālāko, par sasāpējušām lietām. Varbūt ikdienas steigas dēļ nevarēju līdz galam ieklausīties un kaut ko izdarīt. Ceru, ka arī turpmāk saikne ar laikrakstu pavisam neizzudīs. Paliks kaut vai atmiņas, pieredze, uzkrātā informācija un zināšanas.
Par kvalitāti šoreiz nespriedīšu, bet kāds rezultāts tomēr sasniegts. Esmu iepazinusi Bauskas rajona cilvēkus, pašvaldību vadītājus, visu kopīgās bēdas, cerības un domas par nākotni. Bieži vien jutu, ka šos cilvēkus pavadījis kaut kas pozitīvs, lokālpatriotisks. Jutu, ka daļa iedzīvotāju un iestāžu darbinieki iepazinuši arī mani. Jāatzīst, ka liela daļa baušķenieku avīzi godā, ciena un augstu vērtē.
Man kā iecavniecei bija interesanti veidot trešdienas lapaspusi par šī pagasta dzīvi. Beidzot varēju iepazīt sava pagasta ļaudis, jo ikdienas steigā tam nebija atlicis laika. Tas ļāva citām acīm lūkoties uz tik ierasto Iecavas ikdienu. Tas bija profesionāls skats, kas lika personisko viedokli un subjektivitāti atvirzīt otrā plānā.
Nācies sastapties ar ļaudīm, kuri nav vēlējušies izteikties par kādu jautājumu, kuri nometuši telefona klausuli.
Priecājos par iegūtajiem draugiem, iepazītiem cilvēkiem. Un negribētu, ka šī saikne zūd.
