Pagasta iedzīvotāji ik pa laikam interesējas par notiekošo ap veco koka slimnīcu. Dzirdētas runas par plāniem ēku pārdot, izīrēt vai kā citādi apsaimniekot. Taču pagaidām tā stāv tukša.
Pagasta iedzīvotāji ik pa laikam interesējas par notiekošo ap veco koka slimnīcu. Dzirdētas runas par plāniem ēku pārdot, izīrēt vai kā citādi apsaimniekot. Taču pagaidām tā stāv tukša.
Ēku komplekss joprojām atrodas bezpeļņas organizācijas – medicīniskās aprūpes pašvaldības uzņēmuma «Iecavas pagasta slimnīca» – bilancē.
Nākotnē nesaskata pielietojumu telpām
Kopš pagājušā gada ziemas no šīm telpām ārstniecības iestāde ir pārvietota uz vienu poliklīnikas spārnu. Tur var ārstēties terapeitiskie pacienti, ir arī sociālās gultas.
«Pašlaik vecās slimnīcas telpas netiek izmantotas. Raugāmies, lai tās neaizietu bojā. Uzskatu, ka slimnīcas vajadzībām telpas neatbilst, arī nākotnē tām neredzu šādu pielietojumu,» stāstīja slimnīcas direktors E. Esta. Viņš uzskata, ka lēmums par ēku pārdošanu jāpieņem pagasta padomei.
2000. gada 8. novembrī vienā no slimnīcai piegulošām ēkām tika atvērta veļas mazgāta- va. Tad Iecavas pagasta sociālās palīdzības centra vadītāja Helga Pīlādze teica, ka līdz ar veļas mazgātavas atvēršanu sperts pirmais solis, lai īstenotu lielu ieceri – vecās slimnīcas kompleksā izveidot rehabilitācijas centru. Taču iecere pagaisa, jo «veļas mazgātava tika slēg- ta – tas nebija finansiāli izdevīgi,» skaidroja E. Esta. «Veļas mazgātava ir darba kārtībā, bet netiek izmantota,» tā H. Pīlādze.
Vajadzīga iecere apstājas līdzekļu trūkuma dēļ
Sociālās palīdzības centra darbiniece Dzintra Lapiņa atcerējās, ka bijusi iecere šajās telpās izveidot sociālās aprūpes centru, taču idejas realizēšana aptuveni pirms gada apstājusies finanšu trūkuma dēļ.
Bijušās slimnīcas komplekss ir sliktā stāvoklī. Nepieciešams nomainīt logus, jo vecie ir sapuvuši, telpās sapūsts sniegs. Vajadzīga jauna apkures sistēma – pēc kara būvētās krāsnis savu laiku ir nokalpojušas –, kā arī ūdens un kanalizācijas iekārta. Ēkām ir tikai ūdens pievads. «Mēs ik pa laikam «uzmetam aci» šīm telpām. Tās vairs netiek apsargātas, jo arī tam nav naudas,» situāciju raksturoja sociālā darbiniece. Veiktie aprēķini rādot, ka ēkas sakārtošanai nepieciešams vismaz 80 tūkstoš latu. Pašvaldība varējusi piešķirt tikai desmit līdz 15 tūkstoš latu. Pārējie līdzekļi būtu jāpiesaista ar projektiem, bet tas neesot reāli.
«Vecās koka ēkas ir slimnīcas bilancē. Pagasta padomei ir iecere tās pārdot vai izīrēt kādai privātpersonai. Pārdošanas cena nav zināma. Jānoskaidro, kāda ir ēku inventarizācijas vērtība. Pārdodot varētu segt kaut vai daļu slimnīcas parāda. Taču potenciāla īpašnieka vai nomnieka meklēšana ir slimnīcas vadības kompetence. Šajā objektā ietilpst vairākas palīgtelpas un diezgan daudz zemes,» skaidroja pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Pelsis, piebilstot, ka ir jūtama privātpersonu interese par vecās slimnīcas ēkām.
Jākalpo iedzīvotājiem
Ja ēkas tiek pārdotas, tām jākalpo iedzīvotājiem, tātad – sociālajiem mērķiem.
Grāmatā «Iecavas muiža/Gross-Eckau» Imants Lancmanis raksta: «Viena no pēdējām ēkām, kas Pālēnu laikos parādījās muižas ansamblī, bija slimnīca. Šai vasarnīcu manierē celtajai koka ēkai jau raksturīgas vieglas jūgendstila iezīmes. (..) 1904. gada fotogrāfijā ēka šķiet tik svaiga, kā nupat uzcelta, arī kociņi tikko iestādīti, kas liek domāt par tās datējumu ar 20. gadsimta pašiem pirmajiem gadiem.»
Ja grāfs savā laikā šo ēku cēlis iedzīvotāju vajadzībām, tad pie tā arī jāpaliek,» rezumēja Dz. Lapiņa. Šo slēdzienu akceptēja arī H. Pīlādze.
