Bauskas rajonu pirmdien, 3. decembrī, apmeklēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns. Viņš viesojās Iecavas internātpamatskolā, Zālītes speciālajā internātskolā un Uzvaras vidusskolā.
Bauskas rajonu pirmdien, 3. decembrī, apmeklēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns. Viņš viesojās Iecavas internātpamatskolā, Zālītes speciālajā internātskolā un Uzvaras vidusskolā. Vakarpusē ministrs tikās ar rajona Padomes (RP) Sporta lietu sabiedriskās padomes (SLSP) pārstāvjiem.
Ministru šajā vizītē galvenokārt interesējušas rajona internātskolas un specializētās skolas. «Šajās izglītības iestādēs bērni pavada 24 stundas diennaktī, tāpēc svarīgi sekot iestāžu darbam. Te bērnam jāiemācās gan sapīt bizes, gan gludināt bikses,» atzina K. Greiškalns.Viņš tikās arī ar sporta jomas pārstāvjiem, uzsvērdams sporta nozīmi izglītības procesā.
Ministrs rada Ziemassvētku noskaņu
Iecavas internātpamatskolas direktore Judīte Rubina stāstīja, ka ministrs Kārlis Greiškalns, iepazinies ar šo mācību iestādi, atzinis, ka sporta zālei nepieciešams remonts. Klātesot bērniem un pedagogiem, ministrs aizdedzinājis pirmo svecīti Adventes vainagā, radot skolā īpašu svētku noskaņu.
Zālītes speciālā internātskola no šī mācību gada atrodas divās ēkās. «Tās neatbilst izglītības iestādes prasībām,» atzina ministrs, piebilstot, ka Latvijā pēdējos gados nav uzbūvēta neviena atbilstoša skolas ēka. Līdz gada beigām rajona Izglītības pārvaldei jāpiešķir finansējums Zālītes skolai – minimums 1500 latu, sacīja K. Greiškalns.
«Ministrs norādīja, ka rajonam būtu jāpiešķir finansējums par laika posmu no šī gada 1. septembra līdz 31. decembrim kopumā 6713 latu. Nākamā gada rajona Padomes budžetā līdzekļi mūsu izglītības iestādei esot paredzēti,» stāstīja Zālītes speciālās internātskolas direktore Ināra Novicka.
Mācību iestāžu attīstības neatliekamas problēmas
«Uzvaras vidusskolā ir plašas telpas, sakārtota apkures sistēma, taču nepieciešami papildu līdzekļi, lai skolu attīstītu – izveidotu četras obligātās izglītības programmas. Šī skola nākotnē varētu veidoties par kvalitatīvu vidējās izglītības iestādi, kurā būtu iespēja mācīties arī Bauskas bērniem,» tādu vērtējumu pauda ministrs, piebilstot, ka šajā jautājumā nepieciešama sadarbība starp RP un Gailīšu pagasta padomi.
«Pašlaik grūti runāt par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Bauskas 1. vidusskolai. Problēmas rodas, kur izvietot pamatskolu jeb proģimnāziju. Šis būs grūts darbs pilsētas pašvaldībai. Neesmu pret valsts ģimnāzijas statusu šai skolai, taču tam nepieciešama bāze,» atzina K. Greiškalns.
Ministrs saskatījis iespēju, ka tiks atrisināts jautājums arī par Bauskas 2. vidusskolai blakus esošās jaunbūves pabeigšanu.
K. Greiškalns raksturoja arī Mežotnes internātvidusskolas attīstības iespējas. Tā varētu kļūt par triju pakāpju mācību iestādi. Jaunieši iegūtu pamatizglītību, vidējo, kā arī arodizglītību uz koledžas bāzes. Ministrs atzina, ka nepieciešams panākt, lai visas izglītības iestādes būtu Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, nevis kā tagad, kad daļa iestāžu ir Kultūras, daļa Zemkopības ministrijas pārraudzībā.
Operatīvi risina jautājumu par manēžas izveidi
Sporta izglītības jomā valstī ir vairākas pakāpes, uzsvēra ministrs. Proti, vispārizglītojošās skolas, interešu izglītība jeb bērnu un jaunatnes sporta skolas, tad specializētās skolas, piemēram, Murjāņi. Turpmākā procesā iesaistīti olimpiskie centri, caur kuriem valsts investē naudu nākamajiem čempioniem.
Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore Biruta Grantiņa runāja par bijušās šautuves pārbūvi, lai varētu iekārtot sporta manēžu, norādot, ka projekta tāmes vērtība ir 67 tūkstoši latu. Ministrs operatīvi piedāvāja risinājumu: Izglītības un zinātnes ministrija gatava sniegt finansējumu 25 tūkstoši latu. Rajona Padomei jāpiešķir 32 tūkstoši, pilsētas Domei – desmit tūkstoš latu. Manēžai jābūt gatavai 1. augustā, un par darbiem atbildīga RP galvenā speciāliste sporta jautājumos Inga Ūbele. Šo darbu veikšanai nepieciešams trīspusējs līgums. Finansējums no ministrijas tiek garantēts februārī.
SLSP vadītāja Baiba Gāga ieminējās par iespēju Bauskā rīkot Trīszvaigžņu sporta spēles. Ministrs atbildēja, ka pašvaldībai ar saviem ieguldījumiem jāpierāda iniciatīva, darboties griba un iespējas. «Šajā gadījumā valsts piedalās tikai ar daļēju finansējumu. Galvenā ir pašvaldība,» tā K. Greiškalns.
Tika skarts arī jautājums par olimpiskā centra izveidi Bauskā. Lai to izdarītu, nepieciešama aktīva pašvaldību iesaistīšanās, atzina ministrs. Šāda projekta realizācijai nepieciešams kredīts četri miljoni latu, mazāk neesot vērts ņemt. Pēc ministra domām, ar Trīszvaigžņu spēļu rīkošanu Bauska tuvinātos olimpiskā centra izveidei.
«Ar izglītības lietām Bauskas rajonā viss ir kārtībā. Uzskatu, ka skolotāji rūpējas par audzēkņiem. Taču lielāku atbildību vajadzētu uzņemties vecākiem. Mana lielākā vēlēšanās ir sakārtot tās skolas, kurās bērni pavada 24 stundas diennaktī,» «Bauskas Dzīvei» atzina ministrs. Arī sporta lietas Bauskas pusē esot sakārtotas.
Noslēgumā K. Greiškalns vēlējās uzzināt, kādi uzdevumi viņam tiek doti līdz 1. septembrim. Izskanēja priekšlikums par peldbaseina būvi pilsētā.
