Cūkkopības nozare atgūstas pēc pārdzīvotās krīzes, jo vietējie ražotāji vēlas labas kvalitātes produktu.
Cūkkopības nozare atgūstas pēc pārdzīvotās krīzes, jo vietējie ražotāji vēlas labas kvalitātes produktu.
Strauji pieaudzis pieprasījums pēc laba ganāmpulka papildinājuma. Šķirnes fermas vairs nespēj nodrošināt lielo pieprasījumu, veidojas rindas. Bauskas lauksaimniecības konsultāciju birojs organizēja semināru cūkkopības interešu grupai par pareizu jauncūku audzēšanu.
Pilnveido selekcijas darbu
Lauksaimniecības konsultāciju biroja lopkopības speciāliste Inga Rigerte raksturoja situāciju rajonā: «Cūkkopības interešu grupā pārsvarā darbojas zemnieki, kuru ganāmpulkos ir no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem dzīvnieku. Taču ekonomiski domājošam zemniekam vairs nepietiek ar savā saimniecībā izaudzētu sivēnmāti. Šķirnes fermās selekcijas darbs ir pilnveidots tā, ka iegūtie hibrīdi pilnīgi apmierina tirgus prasības gan ātraudzības, gan gaļas kvalitātes ziņā. No 2001. gada 1. jūlija ir stājušies spēkā dzīvnieku labturības noteikumi, kuros skaidri norādīts, kādas ēdināšanas un turēšanas prasības jānodrošina katrai dzīvnieku grupai. Paredzētas arī soda sankcijas, taču katram skaidrs, ka, radot labākus apstākļus, sagaidāma arī lielāka atdeve. Īpaši svarīgi labturības noteikumi ir jauncūku audzēšanā un sivēnmāšu aprūpē.»
Ieklausās vecauciešu pieredzē
SIA «PF Vecauce» direktors Kristaps Melbārdis dalījās pieredzē ar baušķeniekiem. Viņš uzskata: «Šķirnes cūciņas ganāmpulka papildinājumam jāatlasa no jaunajām mātēm, izmantojot pirmo un otro metienu. Vecaucē pamatmātes izmanto sešiem metieniem, pēc tam tās tiek brāķētas. Jauncūkas pirmo reizi apsēklo, kad tās sasniegušas 210 līdz 230 dienu vecumu un 130 kilogramu svaru un ir labā miesas kondīcijā. Lecināšana notiek tikai trešajā meklēša- nās reizē. Ja to novilcina, samazinās apaugļošanās iespēja. Jārēķina – katra lieki novilcināta diena saimniekam izmaksā līdz diviem latiem. Optimālais pirmā metiena lielums ir astoņi līdz desmit sivēnu. Tāpēc daļa jauno māšu pēc pirmā metiena iegūšanas jābrāķē. Sivēnu atšķiršana jāveic 21. dienā. Ja nevar nodrošināt novietnē vajadzīgo mikroklimatu, atšķiršanu veic 28. dienā.»
Semināra klausītājus interesēja arī cūkkopības ekonomika, ēdināšanas tipi un iekārtu izmaksas. Kristaps Melbārdis stāstīja par dāņu veiktajiem aprēķiniem. Ja ir vidēji mehanizēta ferma, slodze vienas ģimenes normālam materiālajam nodrošinājumam būtu 50 sivēnmāšu un visi audzējamie dzīvnieki. Nodrošinot augstu mehanizāciju, slodze vienai ģimenei ir 100 sivēnmāšu un pilns apgrozības cikls. Darba laika patēriņš ir trīs stundas dienā. SIA «PF Vecauce» rekonstrukciju veikusi, izmantojot firmas «Profarm» iekārtas un aprīkojumu. Šīs firmas barotavas, dzirdnes, sprostus labi pazīst mūsu rajona zemnieki.
Aplēš nozares perspektīvu
Gailīšu pagasta zemnieki Ligita un Aivars Mendeļi par perspektīvu savas saimniecības nozari uzskata cūkkopību. Pagājušajā gadā viņi zemes platību palielinājuši līdz 140 hektāriem. Rekonstrukciju gaida privatizētā Viršu ferma, kur mīt ap simt nobarojamo cūku. Jau iegādāta daļa «Profarm» barotavu, ierīkota dzirdināšana. Arī kopējais pārveides projekts izstrādāts. Kad «Senču» saimnieki būs norēķinājušies par zemes pirkumu, viņi ķersies pie projekta īstenošanas, lai sivēnmāšu skaitu varētu palielināt līdz piecdesmit. Plānots visus piedzimušos sivēnus izaudzēt un pārdot tikai cūkgaļu. Saimniece Ligita ir optimiste, jo gaļai pieprasījuma netrūkst un arī cena ir pieņemama. Šķiet, patērētāji beidzot sapratuši, ka ēst vietējo cūkgaļu ir drošāk un atdzesēta tā ir arī daudz gardāka nekā pusgadu saldētā.
