Pēc Bauskas apriņķa un pilsētas ebreju iznīcināšanas, kā arī pēc padomju varas darbinieku un citu padomju aktīvistu lietu nokārtošanas nākamā civiliedzīvotāju grupa, kas cieta nacistu represijās, bija čigāni.
Pēc Bauskas apriņķa un pilsētas ebreju iznīcināšanas, kā arī pēc padomju varas darbinieku un citu padomju aktīvistu lietu nokārtošanas nākamā civiliedzīvotāju grupa, kas cieta nacistu represijās, bija čigāni.
Ieceļošanas aizliegums
Jautājums par rīcību ar Latvijā dzīvojošiem čigāniem vācu represīvajās iestādēs tika aktualizēts pēc Latvijas ebreju masveida fiziskas iznīcināšanas 1941. gada nogalē. Propaganda čigānus kā tautu nevarēja apsūdzēt par pastrādātajām Baigā gada zvērībām, kā tas bija noticis ar ebreju tautības cilvēkiem 1941. gada vasarā. Tomēr nacistu plānos bija arī šīs tautas iznīcināšana.
1941. gada 1. novembrī Bauskas apriņķa un policijas priekšnieks Augusts Dzenītis parakstīja pavēli, kas bija vērsta pret apriņķa teritorijā dzīvojošiem čigāniem. Tajā teikts, ka čigāniem Bauskas apriņķī ir aizliegts ieceļot un apmesties uz dzīvi Bauskā, Vecumniekos, Iecavā un Skaistkalnē. Turklāt, ja čigāniem šajās vietās nebija nekustamā īpašuma vai pastāvīgas dzīvesvietas un nodarbošanās, viņiem bija jādodas prom un līdz 30. novembrim jāatrod darbs pie saimniekiem laukos.
Pavēlē lasāms, ka tie čigāni, kuri pēc šī datuma nebūs atraduši pastāvīgu dzīvesvietu un darbu laukos un turpinās klaiņot, tiks apcietināti un nosūtīti piespiedu darbā Vecsaules kūdras purvā izveidotajā darba nometnē. Minētā pavēle tapa dažus mēnešus pirms tam, kad līdzīgu cirkulāru par izturēšanos pret čigāniem visiem Latvijas apriņķu policijas priekšniekiem 1942. gada sākumā izsūtīja SS un policijas vadītājs Latvijā.
Policijas priekšnieks lemj likteņus
Nav īsti zināms, kādas konkrētas pārmaiņas Bauskas un apriņķa čigānu dzīvē pēc 1941. gada 30. novembra radīja minētā 1. novembra pavēle. Nav arī faktu, kas liecinātu par kādu čigānu ievietošanu Vecsaules kūdras purva darba nometnē. Tādēļ var pieņemt, ka 1941. gada nogalē un 1942. gada sākumā visi Bauskas apriņķa čigāni bijuši «vietsēži» un nav klaiņojuši.
Vācu represīvo iestāžu direktīvās par apiešanos ar čigāniem bija norādīts, ka tās neattiecas uz čigāniem ar pastāvīgu dzīvesvietu un kārtīgu darbu, ja viņi nerada sociālo bīstamību. Var šķist, ka līdz ar to čigānu jautājums Bauskas apriņķī bija atrisināts. Tomēr 1942. gada pavasarī Bauskas apriņķa un policijas priekšnieks A. Dzenītis no Zemgales apgabala vācu drošības policijas un SD priekšnieka Henzela saņēma mutvārdu rīkojumu sākt čigānu jautājuma kārtošanu Bauskas apriņķī. Turpmākie notikumi pierāda, ka Bauskas pilsētas un apriņķa čigānu likteņa izšķiršana bija apriņķa policijas priekšnieka rokās.
Iznīcina simtiem iedzīvotāju
A. Dzenītis Bauskā sasauca apriņķa policijas vadības apspriedi par tālāko rīcību. Policijas «B» grupas komandieris Jānis Būda šajā sanāksmē informēja, ka dažos citos Latvijas apriņķos policijas amatpersonas saņēmušas līdzīgus rīkojumus, kas nozīmē, ka čigānus paredzēts nošaut. J. Būda informēja, ka viņš droši zina – Daugavpils apriņķa policijas vadība ir panākusi, ka tur neviens čigāns neklaiņo, visi ir nodarbināti, un tāpēc nevienu čigānu šajā apriņķī nav paredzēts nogalināt. J. Būda teica, ka Bauskas apriņķī situācija ir līdzīga, tāpēc vācu drošības policijas un SD amatpersonas jāinformē par to.
A. Dzenītis atbildēja, ka saņemtajā rīkojumā nav bijis neviena vārda par čigānu iespējamo iznīcināšanu, bet gan par organizētu pārvietošanu uz Ungāriju, tāpēc visi čigāni ir nometināmi vienā «savākšanas punktā». Par to tika izraudzīta Hānmēmeles (Laimas) muižas ēka Jaunsaules pagastā. Uz turie- ni čigānu pārvietošana sākās 1942. gada maijā.
Hānmēmeles muižā «C» grupas policistu apsardzībā apmēram 200 – 250 čigānu atradās no 15. līdz 19. maijam. Pēc tam sekoja viņu iznīcināšanas akcija. Ja tiešām A. Dzenītis bija tik vientiesīgs, kā minēts, kurā brīdī viņš uzzināja, ka patiesībā vienkopus savāktie čigāni tiks nošauti?
(Turpinājums sekos.)
