Seminārs par izglītības attīstības perspektīvām Zemgalē risinājās vakar, 4. decembrī, Bauskas 2. vidusskolā. To organizēja Zemgales attīstības aģentūra sadarbībā ar Zviedrijas Sodermanlandes apgabala ekspertiem.
Seminārs par izglītības attīstības perspektīvām Zemgalē risinājās vakar, 4. decembrī, Bauskas 2. vidusskolā. To organizēja Zemgales attīstības aģentūra sadarbībā ar Zviedrijas Sodermanlandes apgabala ekspertiem.
Seminārs notika sadarbības projekta «Zemgale 2» ietvaros. Zviedrijas valdība tam piešķīrusi 194 tūkstošus latu finansējumu. Šajā informācijas apmaiņas pasākumā tika skatīti jautājumi, kas skar izglītības attīstību reģiona vispārizglītojošās skolās, arodvidusskolās.
Ierēdņi paliek nomaļus
Domu apmaiņā iesaistījās izglītības iestāžu vadītāji, pašvaldību pārstāvji no Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils, Aizkraukles rajona. «Šīs tikšanās mērķis ir arī iepazīties ar Zviedrijas izglītības sistēmas uzdevumiem, uzzināt, kā viņi tos īsteno,» «Bauskas Dzīvei» stāstīja projekta «Zemgale 2» koordinatore Arta Kronberga. Viņa skaidroja: «Pašvaldību un izglītības iestāžu vadītāju interese ir liela, diemžēl vienaldzīgi kļuvuši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņi. Iepriekšējā vakarā dalību seminārā atteica ministrijas Izglītības politikas departamenta direktors Jānis Kārkliņš, neatsūtot uz šo pasākumu arī savu vietnieku. Rodas iespaids, ka IZM nevēlas dialogu ar pašvaldību un skolu darbiniekiem. Iespējams, ministrijā nav savas izglītības politikas Latvijas reģioniem vai arī tā apzināti netiek izklāstīta.»
A. Kronberga arī atzina, ka daudzas zviedru kolēģu stāstītas idejas ir apdomāšanas vērtas. Noderīgi ieklausīties, kā pašvaldības Zviedrijā plāno izglītības politiku, kā iedzīvotājiem palīdz karjeras izvēlē. Paredzamā Zemgales reģiona izveidē šie jautājumi varētu kļūt aktuāli.
Pašvaldībām jābūt aktīvākām
Seminārā darba pieredzi klāstīja Sodermanlandes apgabala administrācijas atbildīgais speciālists par izglītību Pērs Ringsels, Zviedrijas Izglītības pārvaldes direktors Bengts Andersons, arī Nīčēpingas pašvaldības izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Eva Tūnera-Olsone.
«Bauskas Dzīvei» viedokli par seminārā paustajām atziņām izteica Īslīces vidusskolas direktore Tija Milgrāve: «Dzirdētais mani vedina uz pārdomām par reģiona attīstību, par skolām tajā. Baidos, vai visos šajos lielajos projektos netiks pazaudēti bērni, kuri dzīvo pagastu nomalēs. Viegli ir dot labu izglītību dažiem, bet nebūt nav viegli dot izglītību visiem.» Vēl direktore izteica cerību, ka arī mūsu pašvaldību darbinieki, īpaši rajona, būs aktīvāki savas izglītības attīstības programmas izstrādē. Zviedrijas piemērs apliecina, ka efektīvs darbs iespējams tikai tad, ja pirms tam viss ir rūpīgi un detalizēti pārdomāts un saplānots.
