Šonakt Mēness aptumsuma maksimālās fāzes brīdis visur Latvijā būs pulksten 23.14

Sestdienas, 28. oktobra, vakarā un 29. oktobra pirmajās stundās Latvijā būs novērojams daļējs Mēness aptumsums, informē Latvijas Astronomijas biedrība.

Lai arī Mēness aptumsumi nav pārāk reta astronomiska parādība, ne visus ir iespējams novērot nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ. Jāatzīmē, ka šajā reizē nav gaidāms pilns aptumsums, bet aptumšota būs tikai neliela Mēness diska mala, paskaidro biedrībā.

Aptumsuma sākumā Mēness vispirms, sākot no plkst. 21:01, ieies Zemes pusēnā, pēc tam plkst. 22:35 sāksies aptumsuma daļējā fāze, kas ilgs nedaudz ilgāk par stundu līdz plkst. 23:52. Mēness aptumsuma maksimālās fāzes brīdis visur Latvijā būs plkst. 23:14, bet Mēness aptumsums beigsies  29. oktobrī plkst. 1:26, kad Mēness izies no Zemes pusēnas. Aptumsuma maksimālās fāzes brīdī satumsusi būs vien aptuveni 1/8 no Mēness diska diametra.

Lai arī Mēness aptumsumi pasaulē notiek vidēji 2 – 3 reizes gadā, ne visi ir novērojami Eiropā. Latvijā iepriekšējais Mēness daļējais aptumsums bija novērojams 2019. gada jūlijā, tam sekoja vairāki pusēnas Mēness aptumsumi.

Nākamā iespēja novērot daļēju Mēness aptumsumu Latvijā būs 2024. gada 18. septembra agrā rītā. Taču šī aptumsuma laikā satumsīs vēl mazāka daļa Mēness diska, ziņo Astronomijas biedrība. Tuvākā iespēja novērot pilnu Mēness aptumsumu ārpus Latvijas (Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā) būs 2025. gada 13.-14. martā, bet Latvijā šāda iespēja būs 2025. gada 7. septembra vakarā.

Lai novērotu Mēness aptumsumu, nav nepieciešams speciāls aprīkojums. To bez grūtībām būs iespējams novērot ar neapbruņotu aci. Galvenais priekšnoteikums veiksmīgiem novērojumiem ir skaidra debess un piemērota novērojumu vieta, kurā skatu dienvidaustrumu un dienvidu virzienā neaizsedz ēkas vai koki. Prognozes gan liecina, ka sestdienas vakarā, svētdienas naktī debesis lielākoties būs apmākušās, taču cerība, ka tās kaut uz brīdi daļēji skaidrosies, ir Latvijas rietumu un centrālajā daļā.

Aptuveni šādā apjomā būs aptumšota daļa Pilnmēness diska. Foto autors Juris Seņņikovs, avots: Latvijas Astronomijas biedrības vietne lab.lv