Kopš senlaikiem latviešu sētās ir dēstīts dievkociņš. Necils augs ar sīkām, zaļām lapiņām, bet spēcīgu aromātu.
Kopš senlaikiem latviešu sētās ir dēstīts dievkociņš. Necils augs ar sīkām, zaļām lapiņām, bet spēcīgu aromātu. Ļaudis ticējuši, ka tas dzīvo radību un arī materiālās vērtības pasargā no visa ļaunā. Esmu bijusi tādās lauku mājās, kur dievkociņu saglabājušas vairākas paaudzes. Rudens un ziemas mēnešos krūms kļūst neizskatīgs, bet par to nevajadzētu bēdāties. Oktobrī tas būtu jāapgriež, un nākamajā pavasarī dievkociņš dzīs atvases, sakuplos un smaržos.
Arī latviešu valodu var salīdzināt ar dievkociņu, tā ir pacietīga, labskanīga, ar savu spēku. Zinātniece Janīna Kursīte reiz teica, ka rīts jāsāk ar vārdiem – riti raiti rīta rasa. Šīs dzidrās skaņas indivīdu spējot saistīt ar Visumu un sniedzot uzmundrinājumu.
Sabiedrībā ir daudz personību, kuras var apskaust par spēju rast latviešu vārdu krājumā daudz trāpīgu teicienu un domu pasniegt interesanti. Ar baudu var klausīties publicistā Ērikā Hānbergā. Viņa valodas plūdums ir mierīgs un dziļš. Atis Skalbergs no Latvijas Radio emocionāli un izteiksmīgi vienmēr uzrunā auditoriju un iztiek bez aizguvumiem no citām valodām. Arī Māras Zālītes runas vienmēr ir saturiski līdzsvarotas. Šoreiz neizsacīšos par mūsu politiķu «vārdu spēlēm», kuras tik trāpīgi prot salikt kopā LNT raidījuma «Savādi gan» veidotāji. Par tām var pasmaidīt un «palaist gar ausīm». Vairāk kaitina kas cits – sarežģīti dažādu iestāžu nosaukumi, kurus no galvas ir grūtāk iemācīties nekā dzejoli. Šī gada piemērs lauksaimniecības noza- rē – Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālās nodaļas sēklu kontroles daļas Bauskas sektors. Ja nav slinkums skaitīt, tad atklāsit, ka iestādes nosaukumā ir 12 vārdu. Manuprāt, jēgu iespējams izteikt arī divas reizes īsākā variantā. Ar laukiem saistītos apzīmējumos garumgarus nosaukumu virknējumus varētu atrast vēl. Par tiem runāju tādēļ, ka ar šo jomu man ir jāsaskaras biežāk.
Latvijas otrās brīvvalsts laikā ir izveidotas jaunas institūcijas, arī sabiedrisko attiecību firmas. Daudzām amatpersonām ir īpaši sabiedrisko attiecību speciālisti, kuriem būtu jāveido viegli uztverama un mūsu tautas mentalitātei atbilstoša saikne ar visiem sabiedrības slāņiem. Taču tā vien šķiet, ka vairāk tiek domāts, kā spodrināt vizuālo tēlu, nevis, kā runāt ar cilvēkiem, kā darīt saprotamas valsts lietas. Ir dzirdēts, ka ierēdņi sāk dienu ar angļu valodas mācīšanos, bet derētu savs laiks arī labas latviešu valodas studijām un treniņiem tās izpildījumam. Ne jau tikai deputātiem un ministriem, arī mūsu pašvaldību vadītājiem. Citādi, likumus un lēmumus lasot, reizēm palīgā jāaicina kāds skaidrotājs.
