Pirmdiena, 6. aprīlis
Zinta, Vīlips, Filips, Dzinta, Dzintis
weather-icon
+2° C, vējš 1.79 m/s, R vēja virziens
BauskasDzive.lv ikona

Civilizācijas šūpulis – Indija – sajūsmina un šokē

Bauskas dizaina firmas «Eila» vadītājs Ainārs Pastors austriešu tūristu grupas sastāvā šī gada septembrī apmeklēja Indiju.

Bauskas dizaina firmas «Eila» vadītājs Ainārs Pastors austriešu tūristu grupas sastāvā šī gada septembrī apmeklēja Indiju.
Viesojoties Austrijā pie māsas, viņš saņēmis piedāvājumu doties uz tālo Āzijas zemi.
Uz ielām – ziloņi un govis
«Jau sperot pirmos soļus Indijas galvaspilsētā Deli ārpus lidostas teritorijas, es sapratu, ko nozīmē kultūršoks,» stāsta Ainārs. «Visapkārt nenormāls troksnis, mašīnas signalizē, valda pilnīgs haoss. Satiksmes dalībnieku vidū – arī kamieļi, ziloņi, motocikli un rikšas. Tās ir riteņbraucēju vilkti ratiņi ar pasažieriem. Visapkārt cilvēku jūra, kuriem pa vidu – turpat uz ielas – govis, pērtiķi, čūskas. Dabiskās vajadzības cilvēki un kustoņi kārto trotuāru malās, turpat tiek gatavots un pārdots ēdiens. Viss izskatās noplucis un nolietots. Pat mūsu sagaidītāji no tūrisma kompānijas pirmajā mirklī šķita tādi melnīgsnēji, aizdomīgi tipiņi. Gandrīz visi indieši labi runā angliski, jo valsts ilgu laiku bija Lielbritānijas kolonija.
Kad nokļuvām viesnīcā un mums pasniedza maltīti, austrieši sarosījās ne pa jokam. Bailēs no saindēšanās viņi nepieskārās nevienam ēdienam, izņemot kafiju un grauzdiņus. No šoka pamazām sākām atjēgties tikai nākamajā dienā, secinot, ka milzīgajā haosā valda mums neizdibināma, taču indiešiem saprotama kārtība.»
Zemes dzīvei nav vērtības
Tūristu grupas maršrutā bija iekļauts «zelta trīsstūris» – teritorija apmēram 300 kilometru rādiusā ap Deli. Dienā nobraukt tik daudz kilometru Eiropā šķiet tīrais nieks, taču Indijā tas izvērties par īstu trakumu. Tur nav autostrāžu un parastu, gludu šoseju. Ainārs stāsta, ka asfaltētie brauktuvju fragmenti daudz neatšķīrušies no grambainiem lauku ceļiem. Lavierējot starp gājējiem, kamieļiem un ziloņiem, mašīnas un autobusi nemitīgi signalizējot. Gluži tāpat pārējie satiksmes dalībnieki tiekot brīdināti par jebkuru manevru uz ceļa. Deli dzīvo ap 15 miljonu, tāpēc pat izglītotais indiešu gids nav varējis saprast, ka pasaulē var būt valstiņa Latvija ar diviem miljoniem iedzīvotāju.
Ap 70 procentu indiešu dzīvo lielā nabadzībā. Trūcīgie mitinās no kartona kastēm un polietilēna plēves veidotos mājokļos, taču jūtas labi. Saskaņā ar Indijas senākās reliģijas – hinduisma – pamattēzēm, zemes dzīve ir nenozīmīgs un īslaicīgs laika sprīdis. Pats galvenais ir visu pieciest un paciest, «nesavārīt nekādas ziepes», lai pēc zemes dzīves gaitām varētu iekļauties nebeidzamajā pārdzimšanas jeb reinkarnācijas ciklā, tuvojoties mūžīgajai svētlaimei – nirvānai.
Ainārs secina: «Man radās iespaids, ka zemes dzīvi indieši uztver kā ieslodzītie soda izciešanas laiku. Šajā zemē ir īpaši labvēlīgs klimats, kad vienā gadā izaug vairākas ražas, viss krīt gluži vai no gaisa. Tāpēc esmu pārliecināts, ka nabadzība ir indiešu dzīvesveida raksturīga īpatnība, nevis sociālu faktoru izraisīta nelaime.» Neticīgs cilvēks ar racionālu domāšanu Indijā vispār nevarētu dzīvot, toties garīgu meklējumu pārņemtiem pasaules pilsoņiem Indija varētu būt īsta paradīze, domā Ainārs.
Atklāj stindzinošus kontrastus
Visskaistākā dāvana, ko eiropietis var nopirkt Indijā, Aināram šķiet sieviešu tradicionālais tērps sari. Eksotiskā suvenīra meklējumos viņš pavadījis divas dienas: «Paziņa lūdza nopirkt divus sari konkrētos toņos. Daudzās tirgotavās man bija iespēja iepazīties ar lielu daļu sortimenta.
Sari sastāv no sešus metrus gara taisnstūrveida auduma gabala un piegulošas īspiedurkņu blūzītes. Vislielākā māksla ir sakārtot sari. Tradicionālos apģērbos tērptās indietes atgādina ziedus, jo sari ir tik plastisks un viegls! Audumus krāso ļoti spilgtos toņos, lai saulē tie ātri neizbalētu. Raudzīšanās uz sievietēm, kuras valkā sari, sniedz patiesu mākslas baudījumu. Tā vien liekas – pa noplukušajām ielām staigā modeles.»
Austrumu zemes kontrasti Aināram ļoti skarbi atklājušies kādā svētvietā, kur ierodas miljoniem ticīgo, lai upes ūdeņos rastu dziedināšanu un sirdsmieru. Turpat tiek dedzināti arī mirušie, jo hinduisms atzīst tikai kremēšanu. «Krastā sanes malku un iekur sārtu,» skaidro ceļotājs. «Ja tuviniekiem ir nauda, viņi var atļauties nopirkt nepieciešamo malkas daudzumu. Ja ne, tad ķermeņi paliek pusapdeguši. Uguns neskartās daļas, piemēram, rokas vai kājas, vienkārši iemet upē, kuras ūdeņos gremdējas svētceļnieki un peldas bērni. To pašu ūdeni dzer, tajā mazgā veļu…
Taču Indijā es neredzēju nevienu mušu, nesaodu nelāgas smakas un nejutos infekciju apdraudēts. Šo fenomenu pat zinātne nevarot izskaidrot.»
Fakti
Indijas platība – 3,29 milj. km².
Valstī ir apmēram viens miljards iedzīvotāju.
Neatkarību no britu virskundzības Indija ieguva 1947. gadā.
Valdošās reliģijas – hinduisms un budisms.

BauskasDzive.lv ikona Komentāri

BauskasDzive.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.