No šodienas mēneša garumā par samazinātu maksu Bauskā būs iespējams nodot nolietotās automašīnu riepas, portālu informēja SIA “Bauskas novada komunālserviss” valdes loceklis Dzintars Cāzers.
Bauskas novada domes un SIA “Bauskas novada komunālserviss” kopīgi rīkotajā riepu nodošanas akcijā līdz 30. novembrim (darba dienās no pulksten 8 līdz 17, bet sestdienās līdz pulksten 12) autovadītājiem pašiem nolietotās riepas jāved uz dalīto atkritumu šķirošanas laukumu Bauskā, Biržu ielā 8b. Jāņem vērā, ka no viena automobiļa tiks pieņemtas četras riepas. Ierasto 2,35 eiro vietā par vieglā auto riepu jāmaksā 70 eirocenti.
Dz. Cāzers informēja, ka Iecavas, Rundāles un Vecumnieku puses iedzīvotāji riepas var vest uz Bausku. Atsevišķs punkts Iecavā netiks veidots, jo tas saistīts ar maksājuma iekasēšanu, kas sarežģījot procesu. “Vecumniekos šobrīd atkritumu apsaimniekošana ir SIA “Eco Baltia Vide” kompetencē, taču, ja nesatrauc attālums Vecumnieku apvienības iedzīvotāji var riepas transportēt uz Bausku,” teic Dz. Cāzers.
Nolietotas auto riepas ir klasificējamas kā videi kaitīgi atkritumi, tādēļ riepu novietošana līdzās sadzīves atkritumu konteineriem, atstāšana dabā vai citās nepiemērotās vietās nav pieļaujama. Auto riepu izgatavošanā pamatā tiek izmantoti naftas produkti, tekstils un metāls. Šīs sastāvdaļas var pārstrādāt otrreizējās izejvielās, iegūstot vērtīgus resursus jaunu izstrādājumu ražošanai, piemēram, gumijas granulas.
Laika gaitā un vides apstākļu ietekmē riepas noveco, kļūstot trauslākas, to sastāvā esošie naftas produkti izgaro no riepu materiāla, padarot tās nepiemērotas pārstrādei. Šāds materiāls, kas ir gadiem glabāts šķūnī vai mētājies mežā, kļūst mazvērtīgs, jo ir derīgs vien reģenerācijai, sadedzinot speciālās iekārtās. Tāpēc ir būtiski nodot nolietotās auto riepas pārstrādei uzreiz, kad tās kļuvušas nederīgas, nezaudējot visu potenciālu, ko šis resurss spēj sniegt, norādīja uzņēmumā SIA “Zaļā josta”.
Bauskas novadā šādas akcijas tiek rīkotas divas reizes gadā – laikā, kad jāgatavojas mainīt ziemas un vasaras riepas. Riepu tālāku pārstrādi nodrošina uzņēmuma sadarbības partnere SIA “3R”.
Foto: No arhīva
tā “josta”, izskatās, Latvija ir kļuvusi tik liela, ka “zaļajai jostai” jau pietrūcis materiāla, tāpēc Bauskas novads ir viens no tiem, kur iedzīvotājiem jāpiemaksā “jostas” iluzorai uzturēšanai. Jāpiemaksā ir ne vien par rudenī nobirušajām lapām, bet arī jau par riepām, kad citos novados šādas lietas notiek par brīvu, arī Bauskas novadā vēl pagājušajā gadā. Bet, šogad, redzams, novadam ir tik daudz iedzīvotājiem svarīgu, simtiem tūkstošu un pat miljonus vērtu naudas apgūšanas projektu, ka ar “nesvarīgām lietām” iedzīvotājiem novadā jātiek galā pašiem par savu naudu
Nu kaut kā tie slavenie novada darboņi jāuztur , laikam jau naudas sāk aptrūkties , ka ķeras klāt riepām un lapām ,varbūt jāatver ziedojumu portāls ar mērķi novada domes pašvaldībai
Ja riepas maina servisā, tad labāk ir atstāt par samaksu tur un nemocīties ar pārkarušanu.
Ja grib ietaupīt un nemainīt servisā, tad šie 70 centi arī ir OK.
Ja kādam “īstenam latvietim” gribas savādāk , tad jaatceraties::: , ka arī izmest citur maksā naudu – kaut tavu laiku, risku un degvielu…..
Riepu ražotājs vai pārdevējs maksā dabas resursu nodokli, kas ir paredzēts riepu utilizācijai. Nekādas papildus naudas nav jāmaksā.Lai sakārto valsts sistēmu, lai riepu dabas resursu nodoklis tiek izmants riepu utilizācijai bez papildus maksas, nevis ” citām shēmām vai izšķērdēšanai.
Izklausās, ka dažs labs, kurš lieto automašīnu un maina riepas, savas problēmas grib uzgrūst visiem novada iedzīvotājiem, kas maksā nodokļus. Riepas ir tāpat kā visi citi atkritumi, ja tos sagādā, tad pats maksā par utilizāciju! Ak, jā – riepu utilizācija tak bez maksas , jo to apņēmušies nodrošināt riepu ražotāji un tirgotāji. Nu, tad vediet savas riepas pie tiem ražotājiem, viņi maksu neprasīs, bet, ja vedīsiet Vides servisam, tad ņemiet vērā, ka šiem noteikti būs transporta izdevumi, lai jūsu riepas nogādātu utilizētājiem. Kāpēc gribiet, lai par to maksā visi novada iedzīvotāji, nevis tu pats?
problēmas un risinājumi arī šoreiz notiek uz iedzīvotāju, autobraucēju rēķina, kaut dažus gadus atpakaļ autoriepu cenai pievienoja “utilizācijas nodokli”, kas paredzēja, kā tika solīts šo nolietoto riepu bezmaksas savākšanu. Laiciņš, kopš riepu cenai pievienoja to savākšanas un utilizācijas nodokli, jau pagājis un vietējais novada domes kapitāla uzņēmums ir nācis pie secinājuma- iepriekš lemto diez vai kāds atcerēsies, lumpeņiem īsa atmiņa un sava kapeika arī no riepām novadam pienākas
vien, nospiedoši lielākais iedzīvotāju vairākums var tikai gribēt, lai valstī pieņemtie likumi tiktu pildīti un no iedzīvotājiem “ievāktā” nauda tiktu izlietota tam paredzētiem mērķiem, kā saucamais “riepu nodoklis”. Tikai nelielam ļaužu pulciņam sarakstītie likumi darbojas kā ieeļļots pulkstenis- kas likumā priekš viņiem paredzēts, tas arī tiek momentā realizēts Pats pirmais pieņemtais likums pirmajā sanākšanā pēc Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām ir likums par amatpersonu atalgojumu, lai viņi varētu dzīvot tik ļoti pašu nosodītajā komunisma sistēmā- no katra pēc spējām, katram pēc vajadzības….
Papildus naudas prasīšana par riepu utilizāciju ir krāpniecība.Prasiet naudu no dabas resursa nodokļa administrētājiem par riepu transportu, kas ir loģisks utilizācijas etaps. Ja dabas resursu nodoklis par riepām ir izčibējis, tad kāds to ir nozadzis.Meklējiet.
Ja paraktu dziļāk, varbūt atklātos, ka par riepu savākšanu un transportu pašvaldība varbūt saņem naudu, varbūt dabas resursu nodokli, varbūt kādu biznesmeņu naudu. Tomēr ja “klientu” var apčakarēt, kāpēc neiekasēt divreiz? Riepas tomēr ir izejviela, kurai ir vērtība, kas sastāv no ogļūdenražiem un tērauda. Gribi, taisi bērnu rotaļlaukumu segumus vai dzen dīzeļdegvielu.Atceliet dabas resursu nodokli un tad prasiet naudu par riepu utilizāciju.Tas pats attiecas gandrīz uz visiem atkritumu veidiem.
Tik elementāri – vediet no Vecumniekiem uz Bausku! Vai ne? Nenāk pašiem smiekli? Tāpēc jau tuvāk un ērtāk ir izmest Zvirgzdes mežā, kur netrūkst riepu un citu atkritumu…
Var arī nevest uz Bausku, tepat Baldonē pa dārgo vari nodot. Vai vandities pa Rīgu un meklēt bezmaksas akcijas.
Tad kas nozog dabas resursu nodokli, kas tiek maksāts (iekļauts cenā) par ļoti daudzām precēm tās pērkot? Attiecīgajā likumā ir skaidri un gaiši teikts, ka dabas resursu nodoklis ir paredzēts tās preces utilizācijai, par kuru ir maksāts dabas resursu nodoklis.Taisnības labad jāpiebilst, ka likums ir uzrakstīts tā, ka iekasēto naudu var izlietot arī citiem mērķiem.Likums ir diezgan glums, īpaši labs glumiem ļaudīm.
”aktieri” – nu ne jau teātra – gribi valsti bez riepu piesārņojama – atver puntus, kur visi lietoto riepu īpašnieki vienkārši atvestu tīras riepas un dodotu ( šeit domāju bez zemēm un dubļiem). Vides tīra no riepām un ērtības auto īpšaniekiem – braukt uz Bausku no Vecumniekiem un pa kādu dubļainu ceļu? Visu var sakārtot, bet valstiskās gribas Vides ministrijai jau nav… paldies Kariņa 5 gadu digdienībai – Krālis jau ātri to būtu sakārtojis, jo jutās kā valsts saimnieks…
iedzīvotāji no 2023. gada 30. oktobra līdz 25. novembrim aicināti bez maksas atbrīvoties no vieglā automobiļa riepām, nododot tās atkritumu apsaimniekotāja “CleanR” šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumā, “Gurnicās”, Ķekavas pagastā.
Akcijas ietvaros viena persona, kurai ir derīga autovadītāja apliecība, šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumā var nodot četras vieglā automobiļa riepas. Laukums ir atvērts otrdienās un ceturtdienās no plkst.9.00 līdz 13.00; trešdienās – no plkst.15.00 līdz 19.00; piektdienās – no plkst.13.00 līdz 17.00; sestdienās – no plkst.11.00 līdz 15.00.
https://kekava.lv/nekategorizets/no-30-oktobra-iedzivotaji-bez-maksas-vares-nodot-4-automobila-riepas/
iedzīvotāji no 2023. gada 30. oktobra līdz 25. novembrim aicināti bez maksas atbrīvoties no vieglā automobiļa riepām, nododot tās atkritumu apsaimniekotāja “CleanR” šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumā, “Gurnicās”, Ķekavas pagastā.
Akcijas ietvaros viena persona, kurai ir derīga autovadītāja apliecība, šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumā var nodot četras vieglā automobiļa riepas. Laukums ir atvērts otrdienās un ceturtdienās no plkst.9.00 līdz 13.00; trešdienās – no plkst.15.00 līdz 19.00; piektdienās – no plkst.13.00 līdz 17.00; sestdienās – no plkst.11.00 līdz 15.00.
Nu gan centu pisēji, pat 70 centi baigā nauda! Tā visu grib par velti, tak vediet uz mežu ja paveiksies tiksiet pie soda naudas! Par šņaba pudeli 7-8 eiro ir sikums, 70centi baigā nauda. Nepalieciet smieklīgi!
tad, kas ir tie desmit centi, pievienoti pudeles vērtībai pērkot dzērienu, pieliksim vēl desmit centus, kas jāpiemaksā pircējam nododot pudeli! Tā var spriest vienīgi tie, kuri uzskata, ka pārējā tauta jau pietiekami debilizēta. Runa nav par kapeikām, bet par principu, kas no valsts puses mūžam tiek pārkāpts.
Visiem tiem, kuriem liekas, ka par riepu utilizāciju kāds ir samaksājis !!!
Atcerieties!!!, ka liela daļa riepu Latvijā ienāk kā lietotas, par kurām nodoklis palika Vācijā ( riepu paŗstrādes nodoklis paliek vācijā, bet riepa nomirt atbrauc uz Latviju :-)).
Atveriet acis un paskatieties uz Latvijas realitāti. tas pats ir ar apģērbu. Mums “humānās palīdzības ceļā” ienāk milzīgs atkritumu apjoms, ko mēs pat nopērkam par naudu.
Tādēļ, beidzat spriedelēt par to, ka par visu kāds pērkot jau ir samaksājis. Pērkam lietotas riepas un apģērbu, taupam, bet lēnām kļūstam par atkritumu galamērķi. TĀ ir MŪSU realitāte.
Tā turpināt…….
Ja Vācija piesavinās utilizācijas naudu, bet utilizē Latvijā, tad tā noteikti nav Latvijas iedzīvotāju un pašvaldības problēma. Tā ir ES , Vācijas un Latvijas valdību un likumdevēju problēma. Ja vien mēs neesam kolonija… Jāpiezīmē, ka pat Latvijā daudzi savu dzīvību vērtē diezgan augstu un pērk jaunas riepas, īpaši ziemas riepas.
Dabas resursu nodoklis ir ļoti daudzām precēm. Vai nu novāciet šo nodokli, kas ir ļoti līdzīgs ampēru nodoklim, vai izmantojiet nodokli kā likumā ir noteikts-preces utilizācijai un beidziet krāpnieciskās atkritumu blēdības.
Liela daļa komentētāju ir taisnība, bet ne patiesība. Par utilizēšanu nebūtu jāmaksā, jo zaļā josta, eko Baltijā un vēl daži “biznesmeņi” ierauj nāsīs utilizācijas atbalstam paredzēto naudu. Otrkārt, lietotās riepas ar vagoniem un fūrēm uz trešo pasaules valsti atved “vietējie biznesmeņi-labdari” no Vācijas u. C. Vietām, kurās dabas resursu nodoklis, utilizācijas nodoklis u. C. Ir jau samaksāti.. Vācieši sit plaukstas, lohi maksā… Kas vēl nav skaidrs??
Turpinām pa vecam? Maksājam nezin kam par nezin ko un uz papīra esam pazaļi?