Mežotnieki Guntra un Modris Ludiņi ar bērniem Lanu, Normundu un Zani šodien dodas uz Rīgas pili. Pa vienai ģimenei no katra Latvijas rajona ielūgusi Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Mežotnieki Guntra un Modris Ludiņi ar bērniem Lanu, Normundu un Zani šodien dodas uz Rīgas pili. Pa vienai ģimenei no katra Latvijas rajona ielūgusi Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Mājās, Mežotnes pagasta Strēlniekā, savējos šovakar atgriežamies ar nepacietību gaidīs Mirdza un Laimonis – ome un papus. Visi kopā viņi ir viena saime, kurā ierasts citam citu cienīt, mīlēt un atbalstīt.
Loze «krīt» Mežotnes pagastam
Rīgas pilī tikšanās šodien sākas plkst. 16, kad prezidente un viņas dzīvesbiedrs Imants Freibergs sasveicināsies ar viesiem un uzrunās viņus. Pēc svinīgiem brīžiem pilī visi kopā dosies uz Pils laukumu, kur tiks iedegta Ziemassvētku eglīte.
Šo tradīciju iedibinājusi Vaira Vīķe-Freiberga, un šāda ciemošanās notiek jau trešo gadu. Iepriekš ielūgumus uz eglīti Rīgas pilī saņēmuši baušķenieki Taiga un Māris Skaņi ar bērniem un Dairas un Arnolda Jātnieku ģimene no Codes pagasta.
Lai izlemtu, kura pagasta pārstāvji šogad brauks uz Rīgas Pili, Bauskas rajona Padomē notikusi lozēšana. Tajā paveicies Mežotnes pagastam, stāstīja Baiba Marčenkova, rajona Padomes sekretāre.
«Ludiņu ģimenē visi ir ļoti strādīgi un patīkami cilvēki, viņi nečīkst un negaužas. Tas, ko Ludiņi ar saviem pūliņiem šķirnes piena lopkopībā nopelna, tiek ieguldīts bērnu izglītošanā. Laukos dzīvojot, to izdarīt ir daudz grūtāk nekā pilsētā,» tā mežotnieku izvēli «Bauskas Dzīvei» pamatoja pašvaldības vadītājs Jānis Rāzna.
Reizē ar agrajiem gaiļiem
Laukos cilvēki rītos ilgi neguļot, šādu apgalvojumu dzirdējām Ludiņu ģimenē. Arī šodien Guntra un Modris cēlušies agri, lai pussešos sāktu darbu kūtī. Tur viņus gaida 20 Latvijas brūnās šķirnes slaucamu govju un desmit ataudzējamu teļu. Šķirnes lopkopībā ļoti noderīgs ir Mirdzas, diplomētas zootehniķes, tagad jau pensionāres, padoms. Modra sieva Guntra ir grāmatvede un savas zināšanas pielieto, zemnieku saimniecības rēķinus kārtojot.
Katram šajā mājā ir savi pienākumi, piemēram, siltas un sātīgas brokastis vienmēr gatavojot Modra papus Laimonis. Pēc tam Modris dodas uz darbu, bet Lana – uz mācībām netālajā Bērzu pamatskolā, kur tētis ir direktores vietnieks. Modris joko, ka viņam vienīgajam no ģimenes valsts maksājot algu un tā valstij tiek atdota. Trīs reizes nedēļā Modris ved Lanu uz mācībām Bauskas mūzikas skolā. Meita pavasarī vienlaikus absolvēs gan pamatskolu, gan Mūzikas skolas kora klasi. Viņa nolēmusi izglītošanos turpināt mūzikas koledžā.
Veiksme un zināšanas palīdz
Abi lielākie Ludiņu bērni jau kļuvuši patstāvīgi un mājās sastopami tikai nedēļas nogalē. Normunds pirmdienas rītos agri dodas uz Jelgavu, kur Tehniskajā koledžā apgūst galdnieka prasmi. Interesi par šo arodu viņš esot guvis tieši Bērzu pamatskolā, stāstīja puisis, kurš grib kļūt par amatnieku.
Vecākā meita Zane jau pirms četriem gadiem uzdrošinājusies atstāt mājas, lai vidējo izglītību iegūtu Spīdolas ģimnāzijā. Šovasar viņa kļuvusi par Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes socioloģijas nodaļas studenti. Zināšanas, centība un arī veiksme ļāvusi Zanei iekļūt augstskolas budžeta grupā. Par to priecājas gan viņa pati, gan vecāki, kuri būtu bijuši gatavi atbalstīt meitas studijas arī maksas gru- pā.
Pašlaik viņas dzīve Rīgā no ģimenes budžeta prasot apmēram 60 – 70 latu mēnesī, rēķināja Zane. Tā ir uzturnauda, izdevumi studiju materiāliem un maksa par dzīvesvietas īri. Abiem studentiem līdzi dots arī pa kartupeļu maisam. Tomēr dēls un meita neslēpjot, ka tikai mājās viņi varot vislabāk paēst un atpūsties, piebilda Guntra. Tāpēc ceļš uz Mežotni tiek mērots katru piektdienu.
Šajā ģimenē neesot nekādu diskusiju par nepieciešamību mācīties, kaut arī nākamgad jau visi trīs bērni būs projām no mājām un tas prasīs prāvus izdevumus. Modrim ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes diploms, Guntra beigu- si tehnikumu. Viņas tālākās «augstskolas» esot trīs atvases, nesen pabeigtie datorkursi un klusais sapnis par iespēju kādreiz atgriezties darbā grāmatvedībā. Ludiņu bērniem ir gados jauni vecāki, Modrim tikko bijusi 40. dzimšanas diena, Guntra – gadu jaunāka. Iespējams, ka tāpēc paaudžu saprašanās nav zudusi.
Spēkus atjauno muzicējot
Lana, Normunds un Zane no mazotnes radināti piedalīties visos mājas un lauku darbos, stāstīja Guntra. Viņi izjutuši, cik smagi un daudz jāstrādā, lai nopelnītu. Grūtumam vajadzīgs kāds garīgs atsvars, Ludiņu ģimenē tā ir mūzika.
Kad Mežotnē nodibināts koris, kuram drīz būs 25 gadu jubileja, tajā dziedājuši Mirdza un Laimonis. Jau 18 gadu šajā korī dzied Guntra un Modris. Modris bērnībā mācījies spēlēt trompeti, bet Zani un Normundu vairākus gadus mājās skolojusi klavierskolotāja. Vecākiem tā nav šķitusi nepiedienīga izšķērdība. Tagad visiem prieks par Lanu, viņa Mūzikas skolas korī dzied arī solo. Guntra neslēpj, ka koncertos, meitā klausoties, aizkustinājums izvilina asaras.
Gaida Ziemsvētkus
Ziemsvētki šajās mājās esot visgaidītākie un tikuši svinēti visos laikos. Lielā egle dzīvojamā istabā savu vietu vienmēr ieņemot ap 20. decembri, stāstīja Modris. Otra, mazāka tiek pušķota mājas otrajā stāvā, piebilda Guntra. Omīte gan šajā laikā mazliet skumst, ka tuvumā nav dievnama. Tāpēc viņa ar nepacietību gaida dievkalpojumu, ko Ziemsvētku vakarā no Doma baznīcas pārraida Latvijas Televīzija. Līdz šim brīdim vēl mazliet jāpaciešas. Jāpoš māja, jācep piparkūkas un pīrāgi, jāsagaida mazbērni atbraucam. Un tad visus pārņems svētvakara klusais un mīlestības pilnais gars.
