Lai spētu saprast atšķirīgo, vajadzīga ne tikai liela iejūtība, bet arī zināšanas, izpratne un vēlme.
Lai spētu saprast atšķirīgo, vajadzīga ne tikai liela iejūtība, bet arī zināšanas, izpratne un vēlme. Jēdziens «sabiedrības integrācija» ietver centienus, lai ikviens Latvijā dzīvojošais mūsu valstī justos labi neatkarīgi no tautības, dzimuma, vecuma, ādas krāsas, izglītības un pārticības, ticības, kultūras īpatnībām un politiskās piederības. Integrācijas mērķis ir mainīt līdzpilsoņu attiecības – no atšķeltības uz līdzdalību, no neizpratnes uz saprašanos. Tā īstenošanai izstrādāta valsts programma «Sabiedrības integrācija Latvijā».
Ne Daugavpils, ne Rīga
Tiklīdz sākas sarunas par integrāciju, vispirms prātā nāk nepilsoņu naturalizācija (pilsoņu statusa iegūšana). Vai tā ir aktuāla Bauskas rajonā, kur iedzīvotāju kopskaits – 53178 un no tiem tikai 8739 nepilsoņi? Rajona iedzīvotāju etniskajā sastā- vā ir 73 procenti latviešu (2000. gada Tautas skaitīšanas dati).
Bauskas rajons nav ne Rīga, ne Daugavpils. Mūsu pusē nav vērojami tautību konflikti. Naturalizācijas eksāmenu šejienieši spēj nokārtot, iepriekš valsts valodu neapgūstot kursos.
Tomēr pārdomu vērts ir fakts: kopš 1994. gadā izveidota Naturalizācijas pārvalde, līdz 2001. gada 1. decembrim saņemti tikai 1386 Bauskas rajonā dzīvojošu nepilsoņu iesniegumi, kuros izteikta vēlēšanās iegūt Latvijas pilsonību. Šim skaitlim pievērsa uzmanību Gaļina Aile, Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas reģionālās nodaļas speciāliste Bauskas rajonā.
Vienaldzīgo klusējošais pulks?
Tātad tomēr vairāk nekā astoņiem tūkstošiem cilvēku mums līdzās pašlaik ir vienaldzīgi procesi valstī, sabiedrībā, rajonā, pagastā. Tas liek aizdomāties par sabiedrības integrācijas citiem aspektiem. Kas Latvijas sabiedrību šķeļ vairāk – etniskā piederība jeb tautība vai sociālās atšķirības? Sociālās problēmas ir asākas nekā etniskās, jo nabadzība vienādi skar gan Latvijas pilsoņus, gan nepilsoņus, latviešus un nelatviešus. Trūkumam seko atstumtība – ierobežotas iespējas iegūt izglītību, apmeklēt kultūras pasākumus, abonēt preses izdevumus, uzzināt, iepazīt, sekot notikumiem valstī.
Viens no iemesliem, kāpēc daļa nepilsoņu nesteidzas naturalizēties, ir iespējas izbraukt no dzīvesvietas, lai apmeklētu tuviniekus netālajās ārzemēs – Baltkrievijā, Krievijā, Ukrainā. Tās ir valstis, no kurām mūsu rajonā pirms gadiem divdesmit, trīsdesmit kā viesstrādnieki iebrauca daudzi nepilsoņi.
Atcerēsimies kaut vai to, ka nepilsoņiem iebraukšanai šajās valstīs par vīzas saņemšanu nav jāmaksā, bet pilsoņiem ir. Nepilsoņiem nav arī jādienē Latvijas armijā. Daži puiši to uzskata par priekšrocību un iemeslu, lai nepieprasītu pilsonību.
Integrācijā iesaista vietējās autoritātes
Sabiedrības integrācijas padome 2001. gada septembrī izveidota Bauskas Domē. Tās dalībnieki ir seši dažādu tautību baušķenieki – Renāte Čaupale, Tatjana Marčenkova, Jeļena Žuravļova, Inga Muižniece, Jānis Matisons un Ēriks Klīvs. Taču līdz šodienai nav notikusi neviena šīs padomes sēde, nav nolikuma, plānu un ieceru darbībai.
Vēl kāds intereses vērts fakts. Gatavojot šo publikāciju, «Bauskas Dzīve» gluži nejauši uzzināja, ka jau 1999. gadā Bauskas Domes iepriekšējā sastāva darbības laikā esot izstrādāts projekts, lai 2000. gadā saņemtu līdzekļus sabiedrības integrācijai. Pieprasīts 10,1 tūkstotis latu, lai izdotu speciālu laikrakstu, informētu sabiedrību un veiktu anketēšanu. Projektam Naturalizācijas pārvalde piešķīrusi daudz vairāk naudas – 16,1 tūkstoti latu. Vai šī nauda līdz Bauskai vispār nonākusi un kā izlietota, to šajās dienās cenšas noskaidrot Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile. Nekādu aktivitāšu integrācijas jomā līdz šim taču nav bijis, viņa atzina sarunā ar «Bauskas Dzīvi».
Bauskas rajona Padomes sekretāre Baiba Marčenkova informēja, ka šogad 1. novembrī arī šī līmeņa pašvaldībā izveidota sabiedrības integrācijas padome. Tās sastāvā ir Aija Udalova, Viesturu pagasta padomes priekšsēdētāja, Inita Sproģe no Vecumnieku, Helga Pīlādze no Iecavas pašvaldības, pedagoģes Anda Liškauska no Pilsrundāles un Vera Grigorjeva no Bauskas 2. vidusskolas, valsts kultūras inspektore Ineta Pilverte, Eleonora Maisaka, lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja, Tamāra Karnīte, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Bauskas filiāles direktora palīdze, Inese Lagzda, Nodarbinātības valsts dienesta Bauskas centra vadītāja, un vēsturnieks Aigars Urtāns.
Plašāku skatījumu
Rajona Padomē izveidotās integrācijas padomes pirmā sēde notikusi 22. novembrī, kad apstiprināts tās nolikums, informēja B. Marčenkova. Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» viņa uzsvēra, ka sabiedrības integrācija ietver daudz vairāk aspektu nekā nepilsoņu naturalizācija vien. Tie ir visi procesi, kas norisinās politiskajā, tiesiska- jā, sociālajā, izglītības, kultūras un citās jomās. Tas skar arī, piemēram, Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.
Cilvēkiem vispirms jāsaņem pilnīga un vienkārša informācija, sacīja Gaļina Aile. Skaidrojoši izdevumi nogādāti rajona pagastu bibliotēkās. Naturalizācijas pārvaldes Jelgavas reģionālās nodaļas Bauskas filiāle 2002. gada janvārī sāks nepilsoņu anketēšanu par valsts valodas prasmi un nepieciešamību to mācīties vai mācīt. Varbūt tā ir tikai ilūzija, ka Zemgalē dzīvojo- šie labi zina latviešu valodu? Anketēšana varētu palīdzēt to noskaidrot. Ja nepieciešams, jāorganizē valsts valodas kursi nepilsoņiem mūsu rajonā.
Gaļina Aile rosināja aizdomāties, ka integrācija attiecas gan uz bērnu, invalīdu, gan pensionāru tiesībām tikt pieņemtiem un saprastiem mūsu vidū. Īpašs jautājums ir sieviešu integrācija šī laika sabiedrībā, visvairāk laukos. Daudzas no viņām, pat labi izglītotas, pašlaik ir bez darba. Ja vēl izjūk ģimene, trūkst līdzekļu bērnu skološanai, var nomākt bezcerība.
Smagu un svētīgu darbu šajā jomā veic Eleonora Maisaka, Bauskas rajona lauku sieviešu kluba «Apvārsnis» vadītāja. Organizējot kursus sievietēm pagastos, viņa rosina neiestigt ikdienas rūpestos. Eleonora atgādina, kā sevi iepazīt, kopt, atrast jaunu saturu dzīvei, skolo uzņēmējdarbības pamatos, iedrošina izsliet plecus un pacelt galvu. Sabiedrība taču sastāv gan no vīriešiem, gan sievietēm. Dzimumu līdztiesība ir gluži vienkārši vajadzīgais līdzsvars, lai «neiebrauktu grāvī». Šajā jomā veicamā ir ļoti daudziem, jo integrācijas procesu realizē ne tikai Naturalizācijas pārvalde, Valsts valodas centrs, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, bet arī visdažādākās nevalstiskās organizācijas, pašvaldības.
Vērtējot kaut vai dažus no minētajiem aspektiem, jāatzīst, ka sabiedrības integrācija Latvijā pagaidām vēl ir tikai ceļa sākumā. Virziens – uz saprašanos, labvēlību un demokrātiju visos līmeņos.
Fakti
Nepilsoņu skaits Bauskas rajona pagastos:
Bārbelē – 88,
Brunavā – 207,
Ceraukstē – 258,
Codē – 429,
Dāviņos – 321,
Gailīšu pagastā – 514,
Iecavā – 1890,
Īslīcē – 773,
Mežotnē – 466,
Rundālē – 575,
Skaistkalnē – 89,
Stelpē – 172,
Svitenē – 235,
Vecsaulē – 264,
Vecumniekos – 656,
Viesturos – 403.
(Dati 2001. gada 20. oktobrī)
Oficiālā informācija
Naturalizācijas pārvaldē no septembra darbojas bezmaksas informatīvais tālrunis – 1-8002050 (katru darbdienu no plkst. 9 līdz 17). Zvanot pa to, interesenti var saņemt atbildes uz jautājumiem par pilsonības iegūšanu un zaudēšanu.
Latvijā izveidots Sabiedrības integrācijas fonds. Tā priekšsēdētāja ir Ramona Umblija, Ventspils Domes pārstāve. Sekretariāta direktors – Nils Sakss, kurš šim amatam tika izvēlēts no 15 pretendentiem. Viņš pārvalda krievu, angļu, zviedru un franču valodu, līdz ievēlēšanai strādājis Izglītības un zinātnes ministrijā par Eiropas integrācijas un starptautiskās palīdzības programmu koordinācijas departamenta direktoru. Fonda birojs atrodas Lāčplēša ielā 27 Rīgā, jaunās telpas tika atklātas šī gada 5. decembrī.
***
INTEGRĀCIJA – no latīņu valodas vārda «integratio» – tulkojumā nozīmē ‘atjaunošana, aizpildīšana’. Attiecībā uz sabiedrību ar šo vārdu apzīmē veselā veidošanos no daļām, tām savstarpēji ietekmējot un papildinot citai citu.
INTEGRĒT – no latīņu valodas vārda «integrare» – tulkojumā ‘atjaunot, sakārtot’.
INTEGRITĀTE – cieša saistība, nedalāmība, veselums.
