GUNITA SMILGA, skolotāja: – Objektīvu iemeslu, manuprāt, nav. Subjektīvi gan – cik katrs cilvēks pats vēlas iejusties Latvijas sabiedrībā.
GUNITA SMILGA, skolotāja:
– Objektīvu iemeslu, manuprāt, nav. Subjektīvi gan – cik katrs cilvēks pats vēlas iejusties Latvijas sabiedrībā.
MĀRA ZELMENE, bērnudārza darbiniece:
– Kādi ierobežojumi! Manuprāt, nav nekādu, visiem ir vienādas iespējas, vajag tikai vēlēšanos.
GINTS no Bauskas:
– Nezinu gan, kādi varētu būt ierobežojumi. Neesmu par to informēts.
MARIJA ADOŅEVA, pensionāre no Ceraukstes pagasta:
– Kas man te varētu kaitēt, kaut arī esmu krieviete? Mani te ar varu atveda 1943. gadā no Smoļenskas apgabala. Esmu Latvijas pilsone un represētā.
IGORS POĻAKOVS, iecavnieks (saruna notiek krievu valodā):
– Darbā man ir tā pagrūti, jo slikti zinu latviešu valodu. Taču tā ir manis paša vaina, ka neesmu iemācījies. Esmu Latvijā dzimis, audzis, bet Iecavā jau daudzi runā krievu valodā. Toties draudzene man ir latviete!
