Dažreiz cilvēka dzīvē pienāk smagas dienas – ne gaidītas, ne lūgtas, bet bezgala rūgtas.
Dažreiz cilvēka dzīvē pienāk smagas dienas – ne gaidītas, ne lūgtas, bet bezgala rūgtas.
Vēlējāmies izīrēt māju Bauskā. Pieteicās vairāki īrēt gribētāji. Izīrējām sievietei ar divām meitām. Viņa savu ģimeni raksturoja: «Mēs esam prestiža ģimene Bauskā. Mūs visi pazīst.» Piebilda vēl, ka dzīvo ar ticību Dievam. Bet nelaime tā, ka nav kur dzīvot. Īri solīja maksāt pat divus mēnešus uz priekšu.
Tad arī uzticējām viņai visu māju ar tās apkārtni. Pirmos mēnešus viss ritēja gludi. Pat puķes ziedēja. Šogad janvārī apritēja gads, kopš īrniece dzīvo mūsu mājā, kaut gan īri uzteicām jau aprīlī.
Bet pēc tam? Sākās viss ar īres maksu, kuru mums nācās lūgties pat trīs reizes mēnesī. Atbilde vienmēr skanēja: «Mēs te ienācām nabagi. Nav naudas. Mums pat reizēm nav ko ēst –, ēdam cūku ādas!» Tajā pašā laikā «Lattelekom» atslēdza telefonu, jo norunātas milzu summas. Vasarā telefonu atslēdza otrreiz, jo rēķins nav samaksāts.
Arī mājas apkārtnes sakopšanai vairs nebija spēka (pie durvīm mētājās salauztas kastes, alus pudeles, ķiploku kaudzes uz akas, pie akas, pie durvīm suņu mēsli). Neko neaizrādījām, paši sakopām īrnieku apdzīvoto māju. Kad neredzējām galu savām nelaimēm, vēlējāmies ar īrnieci noslēgt līgumu. Sieviete nepiekrita, aizbildinoties, ka viņai nav vaļas iet pie notāra, jo šajā laikā jāstrādā. Atkal skanēja iebilde: «Bet es taču maksāju!» (Atliekot no dienas uz dienu.)
Drīz vien šī pati sieviete kārtējo reizi atbrauca no Viļņas tirgus ar precēm, nopirka trīsistabu dzīvokli, to izremontēja, nopirka ārzemju automašīnu un mobilo telefonu.
Atstājot mūsu māju, viņa noteica: «Jums ar to ir jārēķinās, jo visi īrnieki tā dara. Jūsu mājai ir laba aura, jo visi te viegli iedzīvojas.» Nomierinājāmies. Kad pēc īrnieces iziešanas no mūsu mājas, aizgājām uz viņas darba vietu (veco tirgu), lai lūgtu vēl nokārtot parādus, sekoja strikts paskaidrojums: «Man nav naudas. Man tagad ir pašai savs īpašums. Par jūsējo man nav nekādas daļas.»
No visas mūsu bēdu un nebūšanu gūzmas rodas viens secinājums, arī padoms katram lasītājam un namīpašniekam. Pirms pieņemiet savā mājā īrnieku – noformējiet un noslēdziet līgumu, lai vēlāk nav nelietderīgi jātērē enerģija un jāmokās pašpārmetumos. Veci, gudri cilvēki reiz līdzīgā gadījumā secināja: «Izvilkām no grāvja, bet mums iekoda rokā…»
Pazemotie mājas īpašnieki
