Latvijas iedzīvotāju atbalsts integrācijai Eiropas Savienībā saglabājas stabils – tāds ir Eiropas Integrācijas biroja atzinums pēc SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātu analīzes. Vai šī stabilitāte iepriecina?
Latvijas iedzīvotāju atbalsts integrācijai Eiropas Savienībā (ES) saglabājas stabils – tāds ir Eiropas Integrācijas biroja (EIB) atzinums pēc SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātu analīzes. Vai šī stabilitāte iepriecina?
Attieksme pret ES pozitīva
Novembra aptaujā īpašas pārmaiņas iedzīvotāju attieksmē pret Eiropas Savienību nav novērotas. Tāpat kā pirms trim mēnešiem SKDS veiktā aptauja uzrāda kopumā pozitīvu attieksmi pret ES – 56,3 procenti, negatīvi noskaņoti 33,8 procenti, bet 9,9 procenti nevar formulēt savu attieksmi.
Rīdzinieki (57%) un citās Latvijas pilsētās mītošie pilsētnieki (59%) ir pauduši labvēlīgāku attieksmi pret ES nekā laukos dzīvojošie (50%). Salīdzinājumā ar augustā veikto aptauju Latvijas pilsētu iedzīvotāju vidū ir pieaugusi pozitīvā attieksme pret Eiropas Savienību (par ~8%), tomēr lauku iedzīvotāju vidū tā ir kritusies (par ~12%).
Ja novembrī būtu noticis referendums, tad par iestāšanos ES balsotu 43,2% (augustā 42,7%), pret balsotu 31,2% (augustā 30,7%), bet ceturtā daļa (25,6%) nezinātu, kā balsot. Eiropas Integrācijas biroja direktors Edvards Kušners gan piebilst, ka «referendumā tādas atbildes «nezinu» nebūs, tāpēc šī ceturtdaļa noslieksies uz vienu vai otru pusi».
Iemesli par un pret balsojumā
Kā iemeslu balsojumam «par» aptaujātie visbiežāk minējuši to, ka iestāšanās ES nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi (46%). Vairāk nekā trešdaļa respondentu ir norādījuši šādus iemeslus: «iestāšanās ES nodrošinās vispārēju iekļaušanos Eiropā» (37%), «paplašināsies izglītības, studiju iespējas» (36%), «iestāšanās ES ir Latvijas drošības garants» (36%), «Latvijā pieaugs ES finansiālais atbalsts, investīcijas» (35%).
Gandrīz puse aptaujāto par galveno iemeslu, kāpēc viņi balsotu pret Latvijas iestāšanos ES, minējuši, ka tas ir «drauds Latvijas lauksaimniecībai» (49%). Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka viņi balsotu pret tāpēc, ka «ES uzspiež savas intereses tās dalībvalstīm» (38%), «Latvija zaudēs savu neatkarību, suverenitāti» (36%), «iestāšanās ES ir drauds Latvijas preču noieta tirgum» (35%), «iestāšanās ES Latvijai izmaksās pārāk dārgi» (34%).
Latvieši joprojām ir visskeptiskākie
Oktobrī veikts arī pirmais Eiropas Komisijas socioloģiskā dienesta «Eirobarometer» pētījums visās 13 kandidātvalstīs. Lai gan rezultāti tajā optimistiskāki nekā EIB pasūtītajā aptaujā, tik un tā Latvija ir vispesimistiskākā no kandidātvalstīm.
Vidēji katri 6 no 10 (59%) iedzīvotājiem kandidātvalstīs dalību ES uzskata par «labu lietu» savai valstij, kas «galvenajam paplašinātājam» Ginteram Ferhoigenam deva iemeslu paziņot, ka «uzņemšanas perspektīva jau ir nesusi savus pirmos augļus, kas kandidātvalstu tautām ir saredzami». Tomēr svārstību amplitūda ir liela – no četrām piektdaļām optimistisko rumāņu līdz visskeptiskākajiem latviešiem (33% iestāšanos atzīst par derīgu, bet 17% – novērtējuši par sliktu).
Divas trešdaļas balsstiesīgo iedzīvotāju (65%) balsošanas vecumā paziņojuši, ka viņi referendumā, ja tas notiktu tagad, balsotu par iestāšanos ES. Visoptimistiskākie, kā par brīnumu, ir tie, kuri ir vistālāk no uzņemšanas – bulgāri un rumāņi.
Visskeptiskākie, kā parasti, igauņi un latvieši, no kuriem 59% balsotu par, bet 41% balsotu pret. Vēl tikai Maltā balsojums par ES ir visnepārliecinošākais – 53% par. Tomēr uzticēšanās gan Eiropas Komisijai (28%), gan Eiropas Parlamentam (33%), arī Eiropas Savienībai kopumā (51%) Latvijā ir viszemākā. Un laikam jau ir kāds pamats, ja pašās ES dalībvalstīs ES kopumā uzticas 41 procents tās pilsoņu.
Pieradums pie informācijas plūsmas
«Eurobarometra» pētījumā atzīts, ka deviņi no desmit kandidātvalstu iedzīvotājiem ir vismaz dzirdējuši par savas valsts vēlmi iestāties ES. Tomēr lielākā daļa iedzīvotāju nejūtas pietiekami labi informēti nedz par iestāšanās procesu, nedz par paplašināšanos kopumā. Tikai 28% uzskata, ka ir labi informēti par paplašināšanos, un 29% jūtas labi informēti par iestāšanās procesu. Latvijā attiecīgi 26% un 24%, bet vēl mazāk zinoši jūtas mūsu Baltijas kaimiņi un turki.
Analizējot atbildes, Latvijā salīdzinoši mazāk to, kas nepavisam nejūtas informēti par valsts gatavošanos iestājai ES. Visvairāk ir tādu (62%), kuri nejūtas pietiekami labi informēti. Tas liecina, ka vispārējā informācija ir, bet pietrūkst tās specifiskās, kas interesē katru indivīdu vai profesionālu grupu atsevišķi. Un tā, šķiet, ir raksturīgākā Latvijas atšķirība no pārējām kandidātvalstīm.
To apstiprina SKDS aptauja: visvairāk informācijas trūkstot sociālekonomiskajos jautājumos par pārmaiņām savā (ģimenes) dzīves kvalitātē pēc Latvijas iestāšanās ES (31%). Lai šī pusinformētības stabilitāte tiktu izkustināta, valstī esošajiem informācijas dienestiem jāspēj dot iedzīvotājiem maksimāli pietuvinātas un konkrētas atbildes.
