Nepilni divi desmiti Bauskas rajona dravnieku pirmdien, 17. decembrī, pulcējās sanāksmē un pauda attieksmi par situāciju vietējā medus tirgū.
Nepilni divi desmiti Bauskas rajona dravnieku pirmdien, 17. decembrī, pulcējās sanāksmē un pauda attieksmi par situāciju vietējā medus tirgū.
Arī baušķenieki uzskata, ka lētais importa medus Latvijas biškopības nozarei nes zaudējumus. Latvijas Biškopības biedrības (LBB) pārstāve Bauskas rajonā Māra Lasmane informēja, ka uz robežas ievestā produkta cena ir 80 santīmu. Viegli saprotams, kādu peļņu gūst personas, kas iesaistītas darījumos ar tik lētu medu.
Daudzi paliek nomaļus
LBB padome ir pieņēmusi lēmumu sākt pretdempinga pasākumus. Tādēļ visos rajonos tiek apkopotas ziņas, lai gūtu objektīvu priekšstatu par vietējā medus krājumiem. Mūsu bitenieki katrs ar parakstu apliecināja aprūpējamo saimju skaitu un sniedza ziņas par biškopības produktu daudzumu.
Visi bija vienisprātis, ka vajadzīgi stingrāki nosacījumi tirgus aizsardzībā. Vairākiem dravu īpašniekiem šī nodarbe ir vienīgais iztikas avots. Tādēļ produktu cena ir ļoti svarīga. Dravnieki secināja, ka daudzi viņu kolēģi nebija ieradušies un tādējādi aina par Bauskas rajonu nebūs pilnīga.
Dravā patīk viss
Biškopju vidū pārsvarā ir cienījamus gadus sasnieguši vīri un sievas. «Bauskas Dzīve» aicināja uz sarunu jaunu puisi, kurš arī piedalījās sanāksmē. Aleksandrs Stašs dzīvo Vecumnieku pagastā. Viņš stāstīja: «Man pašlaik ir piecpadsmit saimju. Sāku ar pāris stropiem, jo vecākiem vajadzēja bites siltumnīcu apputeksnēšanai. Man dravā patīk viss, īpaši labi jūtos pavasarī. Pirmie dzēlieni atmodina jaunai sezonai. Ja tikai būtu kapitāls, dravu paplašinātu līdz simt un vairāk saimēm. Esmu bijis praksē pie Artūra Grudovska Aucē. Viņš tiek galā ar piecsimt saimēm.»
Vecumnieku pusē pieredzējis dravnieks ir Aivars Radziņš, kas apkopj 100 saimju, audzē arī bišu mātes. Viņš raizējas par jaunajiem medus tirdzniecības noteikumiem.
Par kooperēšanos tikai domā
Baušķenieku saietā piedalījās Nikolajs Urbāns, kurš iesaistījies LLB Ogres nodaļā. Viņš «Bauskas Dzīvei» atklāja: «Pie mums Ogrē ir iekārtots savs veikals, kas atrodas biedrības pārziņā. Šeit medu un citus produktus tirgošanai iesniedz daudz bitenieku. Veikaliņā iespējams nopirkt dravošanas inventāru. Šķiet, ka mūsu nodaļa ir aktīvāka, tajā iesaistījušies vairāk biškopju.»
Ilggadējais biškopis Elmārs Bušs spriež, ka bitenieki kaut kā izgrozīsies. Ja netiks tirgū iekšā, gan klienti sameklēs dravnieku un nopirks medu viņa mājās, kaut arī tas nav labākais risinājums. Lietu sakārtošanai nākotnē droši vien būtu vajadzīgs biškopju kooperatīvs. Taču pagaidām par to mūspusē tikai domā.
Skaidrojums
Ministru kabineta noteikumi nr. 140 «Obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības medum» stāsies spēkā 2002. gada 1. janvārī.
Prasības marķējumam
Medu marķē saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Uz iepakojuma un fasējuma papildus norāda:
medus bioloģisko izcelsmi (ziedu medus, izsvīduma, lapu medus, jaukts medus). Ja ražotājs (fasētājs) vēlas, var norādīt augus, no kuriem medus iegūts;
medus bioloģiskās izcelsmes vietu;
ievākšanas gadu;
medus fasēšanas gadu un mēnesi.
