Baušķeniece Sarmīte Rikmane vienu mēnesi – no 2. novembra līdz 2. decembrim – uzturējās Brazīlijā.
Baušķeniece Sarmīte Rikmane vienu mēnesi – no 2. novembra līdz 2. decembrim – uzturējās Brazīlijā. Viņa piedalījās otrā zinātniski pētnieciskajā ekspedīcijā «Latviešu diaspora Brazīlijā», kuru organizēja Brazīlijas latviešu draugu fonds (BLDF). Tas Latvijā dibināts 2000. gada 9. janvārī.
Ekspedīcijas mērķis bija turpināt pētīt Brazīlijas latviešu diasporas (tautas daļa, kas dzīvo ārpus izcelsmes zemes) izdzīvošanas fenomenu svešumā vairāk nekā 100 gadu garumā. Brazīlijā ekspedīcijas dalībnieki intervēja 46 latviešus, izmantoja ap 70 fotofilmu, iemūžināja šīs eksotiskās Dienvidamerikas zemes tautiešu dzīvi daudzās videofilmās. Ekspedīcijas laikā iegūtie materiāli tiks iekļauti grāmatā, kā arī vēlāk nodoti J. Misiņa bibliotēkā.
Daudzo Brazīlijas iespaidu klāstā viena no interesantākajām bija tikšanās ar lielākās šīs valsts pilsētas Sanpaulu galveno Ziemassvētku vecīti – latvieti Nilo Jansonu.
Sola atmest netikumus
Nilo Jansons, inženieris, nu jau dažus gadus ir pensijā, tomēr divus mēnešus gadā – novembrī un decembrī – viņš sagādā prieku daudziem bērniem. Jau novembra sākumā Nilo mobilais telefons zvana bez mitas un notiek vienošanās par piedalīšanos dažādos bezmaksas sarīkojumos. Tā gan ir Ziemassvētku vecīša vislabākā pašreklāma.
Norit arī filmēšanās televīzijā, un jau decembra sākumā darbu sāk divi viņa stendi lielākajos Sanpaulu supermārketos. Tās ir īpašās Ziemassvētku noskaņās iekārtotas telpas, kurās noteiktās stundās «strādā» Ziemassvētku vecītis. Pie viņa nāk bērni, raušas klēpī, skandē dzejolīšus un stāsta par labajiem darbiņiem. Tepat ir kāda interesanta kārba, kurā paši mazākie vecīša viesi atstāj knupīšus un svinīgi solās šo lietu mutē vairs nekad neņemt. Santa Klausam dotais solījums mazos bēbīšus pārvērš «lielos» puikās un meitenēs.
Maksā par bārdu
Nilo ir viens no vērtīgākajiem Sanpaulu Ziemassvētku vecīšiem, jo viņam pieder kāda milzu vērtība – īsta balta, gara bārda. Janvārī tā tiek nedaudz saīsināta, lai tad atkal augtu un būtu krāšņa ap Ziemassvētkiem. Bērni nereti no sirds parauj vecīti aiz baltās rotas, jo tā uzreiz noticēt, ka bārda ir īsta, viņi negrib. Nilo daudzi pazīst un sveicina visu gadu. Viņu reiz ļoti aizkustinājusi maza brazīliešu puisēna atklāsme, ko bērns, ieraugot Nilo, izteicis kādā jūnijā dienā: “O`papai Noel esta viva!» («O! Ziemassvētku vecītis vēl ir dzīvs!» – no portugāļu val.).
Dāvaniņas gaida visi
Līdzīgi kā pie mums, arī Brazīlijā bērni raksta vēstules Santa Klausam. Tās tiek mestas īpašās kastēs. Vairums vēstuļu nonāk dažādās firmās, daļa bērnu saņem dāvaniņas. Ne vienmēr prasītās mantas, vairāk gan firmu pašreklāmas lietiņas. N. Jansons atzina, ka bērnu vēlmes nosaka tā laika masu kultūras piedāvājumi. Bērni lūdz rotaļlietas, kas atgādina populāru filmu varoņus, slavenus mūziķus un aktierus.
Ziemassvētku vecīša birojā var fotografēties, par uzņēmumu maksājot desmit reālu (Ls 2,50). No katras šādas fotogrāfijas 10 procentu tiek pārskaitīti labdarības mērķiem.
Svētvakarā temperatūra plus 35 grādi
Brazīlija atrodas dienvidu puslodē. Tur cilvēki gan nestaigā ar galvām uz leju, bet daudz kas ir citādāk nekā pie mums, piemēram, mēness debesīs tur ir apgāzies. Ziema ir no jūnija līdz augustam. Tad ārā kļūst vēsāks un termometra stabiņš nokrītas līdz plus 10 grādiem.
Ziemassvētkus brazīlieši svin īstā vasaras svelmē. Ārā gaiss sakarst pat līdz plus 40 grādiem. Tomēr Santa Klauss tērpjas garā, sarkanā mētelī, liek galvā siltu cepuri un kar kaklā biezu, baltu bārdu (uz N. Jansonu šis nosacījums neattiecas – V. A.). Šādā kostīmā ieģērbts, «izcepies» gan vēl neviens Santa Klauss Brazīlijā nav. Visās iestādēs, vairumā dzīvokļu, arī sabiedriskajā transportā perfekti darbojas gaisa kondicionieri.
Pie gubernatora dodas ar helikopteru
Pats atbildīgākais Nilo Jansona uzdevums jau vairākus Ziemassvētkus ir doties apsveikt Sanpaulu pavalsts gubernatoru. Šī procesija tiek pārvērsta par nelielu šovu, jo kādā pilsētas laukumā nolaižas helikopters. Santa Klauss, cilvēku pavadīts, iekāpj tajā un, līdzi ņemdams arī ļaužu vēlējumus, aizlido pie gubernatora. Tur viņš noklausās gubernatora sagatavoto dzejolīti un pasniedz viņam dāvaniņu.
Rotā kaktusus un pīnijas
Lai arī Ziemassvētki Brazīlijā ir gada viskarstākajā mēnesī, tomēr daudzas pasaulē pieņemtas šo svētku tradīcijas tiek ievērotas arī šeit. Ar krāsainu elektrisko spuldzīšu virtenēm izrotāti Brazīlijā augošie, eglēm līdzīgie koki araukārijas. Spīdumiņi tiek kārti arī pie mājām kaktusos.
Brazīlijas latvieši Ziemassvētkus, tāpat kā mēs, cenšas sagaidīt pēc iespējas kuplākā ģimenes lokā. Noteikti apmeklē dievnamu, tuviniekiem sarūpē dāvaniņas. Arī te galdā var saskaitīt 12 ēdienu, ir daudz augļu, sulas, arī dažādi gatavota gaļa. Veroties svecīšu liesmiņās, kāds no mūsu tautiešu mazuļiem tur, tālajā Brazīlijā, deklamē: «Balts sniedziņš snieg uz skujiņām…» Bet sniedziņu gan tas bērnelis redzējis tikai filmās.
