20. gadsimta 20. – 30. gados, tāpat kā mūsdienās, bija daži mēģinājumi būvēt elektrospēkstacijas uz Mūsas un Lielupes.
20. gadsimta 20. – 30. gados, tāpat kā mūsdienās, bija daži mēģinājumi būvēt elektrospēkstacijas uz Mūsas un Lielupes.
Projektiem trūka naudas
Pirmo reizi domas par ūdens spēka elektrostaciju pie Bauskas radās jau 1924. gadā, kad tika izveidota pat elektrības paju sabiedrība «Lielupe». Tās mērķos bija panākt Mēmeles, Mūsas un Lielupes ūdeņu enerģijas izmantošanu elektrības ražošanai, jo, attīstoties valsts tautsaimniecībai, bija prognozējams elektrības pieprasījuma pieaugums.
1926. gadā vienu šādu projektu par Lielupes elektrostaciju septiņus kilometrus lejpus Bauskas izstrādāja inženieris A. Sakovskis. Tā realizēšanas izmaksas bija Ls 1309595. Tādu summu Bauskas apriņķa valdei neizdevās iegūt, arī Ministru kabinets atteica kredīta galvojumu. Projekts netika realizēts, līdz 1929. gadā J. Šmūdzis izstrādāja ūdens spēka stacijas projektu elektrības ražošanai Mūsā pie Bauskas.
Visizdevīgākā bijusi Mūsa
Neiedziļinoties projekta tehniskajos aprēķinos un raksturlielumos, sniegsim tikai pašus svarīgākos aspektus, kas mainītos, ja projekts tiktu realizēts.
Veicot pirmsprojekta izpēti un iespējamo kaitējumu videi, kas radīsies uzplūdinājuma rezultātā, tika secināts, ka visizdevīgākā vieta ūdens spēka stacijas elektrības ražošanai ir uz divām upēm – Mūsas un Lielupes. Salīdzinot tika secināts, ka, ceļot elektrospēkstaciju uz Lielupes, jāparedz kuģojamās slūžas (jo pa Lielupi notiek liellaivu kustība), kas sadārdzina projektu. Tāpēc visizdevīgākā ir Mūsa.
Izraugoties iespējamo būvniecības vietu, konstatēts, ka vislielākais kritums Mūsā ir pēdējos trīs kilometros pirms Lielupes. Tāpēc par vispiemērotāko tika izraudzīta vieta 136 metrus uz augšu no tilta, kur upe ir diezgan sekla un krasti piemēroti dažādām būvkonstrukcijām.
Tolaik upes bija tīras
Rūpīgi tika pētīts pieļaujamais uzplūdinājuma līmenis, jo tas apdraudēja lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un upes dabu. Pēc aprēķiniem konstatēts, ka optimāls uzplūdinājums ir pieļaujams 3,2 metru augstumā (vidējais upes dziļums bija 0,9 m, tātad kopā uzplūdinājuma augstums no gultnes paredzēts 4,1 m, maksimāli – 4,3 m). Tolaik Mēmeles dzirnavu uzplūdinājums bija tikai apmēram viens metrs.
Šāds Mūsas ūdens pacēlums applūdinātu upes senleju līdz pat Lietuvas robežai, jo Mūsai nav liela krituma. Kopumā applūdināto teritoriju platība bija lēsta aptuveni 27 hektāri. Pēc rūpīgām bioķīmiskām analīzēm tika secināts, ka Mūsā ūdens ir tīrs – nav dažādu ķīmisku piemaisījumu, tādēļ uzplūdinājums neiespaidos upes dabu.
Paredzēja lētāku elektrību
Kopējās projekta būvizmaksas lēstas Ls 561240 (t. sk. applūdināmo zemju atsavināšanas izmaksas Ls 19440). Ekonomiskais labums tika pamatots ar to, ka tajā laikā Mēmeles Lejasdzirnavu saražotās elektroenerģijas tarifi bija Ls 0,46 (apgaismošanai) un Ls 0,36 (motoru un mehānismu darbināšanai) par 1 kw/h. Savukārt projektētās Mūsas elektrostacijas saražotās elektroenerģijas tarifi bija lēsti Ls 0,32 (apgaismošanai) un Ls 0,16 (motoru un mehānismu darbināšanai) par 1 kw/h.
Ar Mūsas elektrostacijas plānoto jaudu 20. gs. 30. gadu sākumā bija paredzēts apmierināt visu Bauskas apriņķī tolaik esošo un plānoto elektroenerģijas pieprasījumu. Vēlākajos gados, kad tika prognozēts elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums un valsts ekonomisko apstākļu uzlabošanās, bija paredzēta otras elektrostacijas izbūve uz Lielupes. Tomēr neviens no projektiem realizēts netika, un 1940. gadā Bauskas apriņķa elektroenerģijas patērētājus pievienoja Ķeguma HES tīklam.
