Skaistkalnes vidusskolas trīs audzēkņi no šī gada turpina mācības Rīgas Komercskolā. Uzaicinājumu izglītoties Rīgā viņi saņēma, jo bija sevi labi apliecinājuši komerczinību kursā, arī aktīvi darbojoties vidusskolēnu projektā «Esi līderis!».
Skaistkalnes vidusskolas trīs audzēkņi no šī gada turpina mācības Rīgas Komercskolā. Uzaicinājumu izglītoties Rīgā viņi saņēma, jo bija sevi labi apliecinājuši komerczinību kursā, arī aktīvi darbojoties vidusskolēnu projektā «Esi līderis!».
«Sadarbībā ar Rīgas Komercskolu mūsu skolotājs Jānis Kalniņš biznesa ekonomikas pamatus pasniedz jau otro gadu,» stāsta Skaistkalnes vidusskolas direktors Mārtiņš Osis. «Vienā grupā izglītojas 11. un 12. klašu audzēkņi, tagad izveidota otra grupa, kurā mācās 9. un 10. klašu skolēni. Rīgas Komercskolā dažās klasēs janvārī radās brīvas budžeta vietas, tās tika piedāvātas mūsējiem: Vitai Streļcovai no 11. klases, Vinetai Putniecei no 12.b un Mārtiņam Kalniņam no 12.a klases. Aicināta tika arī 12.b klases audzēkne Agnese Kreklēna, diemžēl meitenei finansiāli tas bija par smagu. Par mācībām skolēniem nav jāmaksā, bet pašiem Rīgā jāgādā, kur dzīvot.»
Lai arī no skolas uz Rīgu aizgājuši mācīties trīs gudri jaunieši, direktors uzskata to tikai par panākumu. «Ja viņiem radās tāda iespēja, kāpēc gan to neizmantot!» secina mācību iestādes vadītājs. «Šis fakts apliecina, ka mēs spējam sagatavot Rīgas skolām konkurētspējīgus audzēkņus.»
12.b klases audzinātāja Ineta Skustā uzskata, ka viņas skolniecei Vinetai Putniecei Rīgā klāsies labi, jo meitene ir čakla, arī dzīvespriecīga un atraktīva. Savukārt Vinetas un arī Mārtiņa klases biedri viņus joprojām dēvē par savējiem un gaida ciemos skolas žetonu vakarā 2. martā. 12.b klasē biznesa ekonomikas pamatus pie pasniedzēja J. Kalniņa mācās vēl septiņi audzēkņi. Viņi atzīst, ka šīs stundas ir gan interesantas, gan arī noderīgas. «Nereti pirms kāda pasākuma mani «komercnieki» atzīst, ka viņi nevarēs tajā piedalīties, jo jāgatavojas biznesa pamatiem,» stāsta audzinātāja. «Jauniešiem mūsdienās ar skolas piedāvāto pamatprogrammu nereti nepietiek. Tāpēc ir svarīgi vēl kaut kur izglītoties, jo tad būs gan vieglāk iestāties augstskolā, gan labāk varēs konkurēt darba tirgū. Par to, ka lauku skolās audzēkņiem spēj sniegt labas zināšanas, liecina arī fakts, ka, piemēram, 2000. gada izlaiduma visi studētgribētāji mācās augstskolās,» tā I. Skustā.