Ainara Mielava otrā soloalbuma dziesmas saņēmušas klausītāju atzinību vairākos koncertos Valmierā, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī un Rīgā, trīs reizes rādītas TV-5 kanālā.
Ainara Mielava otrā soloalbuma dziesmas saņēmušas klausītāju atzinību vairākos koncertos Valmierā, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī un Rīgā, trīs reizes rādītas TV-5 kanālā.
Kopš 4. janvāra disks ar Mielavam tik raksturīgo tēlaini bagāto nosaukumu «Ar dzimtenes sajūtu miegā» nopērkams mūzikas ierakstu tirdzniecības vietās Latvijā.
Ar Ainaru sarunājamies izdevniecības «Upe» birojā Rīgā. Tā ir patīkama, inteliģenta cilvēka sabiedrībā aizvadīta pusstunda, kuras laikā Mielavs vairākkārt uzsver, ka viņš negribētu analizēt, stāstīt par albumu, mūzikas stilu, noskaņu. «Ja cilvēkiem patiks, viņi klausīsies un paši tur atradīs sev tīkamo,» pamato A. Mielavs.
«Ar dzimtenes sajūtu miegā» – kāpēc tieši šāds nosaukums tavam otrajam soloalbumam?
– Manuprāt, nosaukumam jābūt kā satura esencei. Šī rindiņa man bija vistuvākā. Bija doma dot diskam nosaukumu «Aklie piloti», bet 11. septembra notikumi mudināja no tā atteikties.
Daži mūzikas apskatnieki albuma nosaukumam piešķīruši patriotisma nokrāsu.
– Viņi, protams, tā drīkst darīt, kaut gan es pats ļoti negribētu komentēt savas dziesmas, jo tādējādi klausītājiem tiktu uzspiests mans viedoklis. Ja kāds saklausa patriotisku noskaņu, mani tas apmierina. Pats esmu pat ļoti liels patriots. Šī ir skaistākā zeme pasaulē, būtu tikai nedaudz siltāks un mazāk slapjuma visapkārt.
Cilvēkos, manuprāt, patriotisms nav pazudis, to apliecina plaši tautas pasākumi, dziesmu svētki, Lāčplēša diena. Taču nevajag šo jēdzienu devalvēt, pazaudēt savu latviskumu.
Par vienu tādu tautiskuma oāzi Vecrīgā varētu uzskatīt tavu veikalu «Upe». Kā tam klājas?
– Paldies Dievam, beidzot diezgan labi, neesam mīnusos. Mūsu preces nav tās, kas dotu milzu ienākumus. Rīgas pašvaldība nāk pretī, neliekot lielas īres maksas. Apmeklētāji pamanījuši mūsu jaunumu – savdabīgi apgleznotas mūziķu pastkastītes. Ziemassvētkos dažas no tām bija krietni pilnas. Uz mūsu veikalu Vāgnera ielā 5 var atnest vai sūtīt vēstules mūziķiem: Pēterim Vaskam, Raimondam Paulam, Imantam Kalniņam un citiem.
Iepriekšējais albums «Es nāku uz taviem smiekliem» bija pirms nepilniem diviem gadiem martā. Kāpēc šis sācis «dzīvi» 4. janvārī? Daudzi mūziķi jaunumus cenšas izdot Ziemassvētkos, lai pircēji tos varētu pasniegt dāvanā.
– Dziesmas sāku rakstīt pagājušā gada sākumā, pēc tam tās apkopoju albumā. Varbūt apzināti nelaidu to pārdošanā Ziemassvētku drudzī, jo tur tas varētu arī pazust.
Kad tev ir lielāks emocionāls saviļņojums – pēc veiksmīga koncerta dzirdēt aplausus, saņemt ziedus vai arī klausīties, kā, piemēram, tavu dziesmu «Ai jel manu vieglu prātu», izpilda karavīri, ierindā soļojot?
– Katrā reizē ir saviļņojums un prieks, bet neesmu tā svēris, kad emocionālais pārdzīvojums ir lielāks. Neesmu nevienu kompozīciju rakstījis ar apziņu, ka to izpildīs lielais dziesmu svētku koris vai dziedās cilvēki vakarā pie ugunskura. To gan varu teikt, ka dziesmas vārdi man ir ļoti svarīgi. Dažreiz varbūt pat vairāk nekā melodija.
Dziesmas tev top viegli?
– Ir tā, ka uzraksti pirmo rindu, un tad jau aiziet. Tikai par pirmajām rindām dažreiz stingri jādomā. Lai rakstītu melodijas vai dziesmu vārdus, ir vajadzīgs kāds brīdis brīva laika. Arī klusums. Lielākā daļa dziesmu tomēr top mājās, kāda melodija – arī braucot mašīnā.
Vai tu pieļauj iespēju, ka līdzīgi citiem mūziķiem varētu iesaistīties biznesā vai politikā, kā, piemēram, Pauls vai Kalniņš?
– Tik tālu neesmu vēl aizdomājies. Komponēšana nav tāda lieta, ko es daru katru dienu, man pietiek laika darbam radio «SWH», arī «Upē». Koncertus regulāri nerīkojam, tādējādi varu teikt, ka visu brīvo laiku nodarbojos ar mūzikas biznesu. Cik nu Latvijas mūzikas tirgum tas ir nepieciešams.
Vai jaunā albuma dziesmas vēl varēs dzirdēt kādā koncertā?
– Lieldienās varētu kādus koncertus nospēlēt. Bet cik mums Latvijā ir koncertiem īsti piemērotu skatuvju? Teātri vēl cilvēki apmeklē, tiem valsts piešķir kādas dotācijas, šīs telpas ir sakoptas, nav aukstas. Mūzikas baudīšanai, ne tikai manas, bet vispār, nepieciešami apstākļi.
Pērn «Jauns mēness» izdeva «Kopotus rakstus» četrās audiokasetēs, divos diskos. Kas šai grupai top pašlaik?
– Mēs gaidām iedvesmu. Tā radīsies, un kompozīcijas noteikti ies tajās pašās sliedēs – roks ar tautas mūzikas elementiem.
Kā skaties uz maģiskuma piedēvēšanu 2002. gadam?
– Neesmu māņticīgs, bet gribas teikt, ka šis ciparu savienojums Latvijai varētu nest stabilitāti un drošību, reālu labumu.
