Neilgi pirms gadu mijas saņēmu ļoti jauku velti – burciņu ar valriekstu pusītēm medū.
Neilgi pirms gadu mijas saņēmu ļoti jauku velti – burciņu ar valriekstu pusītēm medū.
Jāatzīstas vien, ka tie gluži vai izkusa uz mēles. Bija ļoti gardi un arī noderīgi, cīnoties ar sniegputeņu laikā sastaptu vīrusu. Gribējās vēl, un sapratu, ka šāds kārums ne vienmēr jāpērk veikalā. Padomu atradu vecum vecā pavārgrāmatā, kur šis produkts ieteikts «novārdzinātiem, pagurušiem cilvēkiem, mazasinīgajiem un strauji augošiem bērniem». Ar piebildi: «Nedot, ja ir aknu, nieru, māgas vai pūšļa vainas.»
No ceturtdaļglāzes ūdens un pusglāzes cukura izvāra sīrupu, kurā ieber iepriekš pārlasītus un sietā noskalotus valriekstu vai lazdu riekstu kodolus. Tik daudz, cik sīrupā var ietilpināt. Visam kopā ļauj uzkarst un atstāj uz plīts, lai lēnām atdziest un iecukurojas vienu diennakti. Īsts medus janvārī jau noteikti ir sacukurojies. To strauji karsēt nedrīkst, tad tas zaudē dziednieciskās īpašības. Tāpēc neliela stikla burciņa vai fajansa trauks (apmēram 200 g tilpuma) uz ļoti lēnas uguns jāsilda ūdens peldē vai jāieliek siltā ūdenī. Pēc tam iecukurotos riekstus piejauc medum. Var izmantot arī cukura sīrupu.
Līdzīgi, iepriekš applaucētas, medum piejauc dzērvenes vai smalki sagrieztu citronu ar visu mizu. Tie ir īsti dabas doti vitamīni, turklāt ļoti gardi.
Pret klepu labi palīdz medus, kurā iegriezti alvejas auga stublāji. Šim ārstniecības līdzeklim ir mazliet rūgtena garša. Vecvecmāmiņas par klepus zālēm uzskatījušas rutku, kuram izdobts viducis, kas piepildīts ar medu. Šāds maisījums veicinot atklepošanu. Līdzīga labvēlīga iedarbība esot veselam, cepeškrāsnī ceptam sīpolam. Tas jāsaspaida ar ēdamkaroti medus un jāapēd. Der zināt, ka tējkarotē medus ir 16 kaloriju.