Ingrīda Reliņa no 2001. gada augusta strādā par zirgu treneri SIA «Lielmežotne».
Ingrīda Reliņa no 2001. gada augusta strādā par zirgu treneri SIA «Lielmežotne». Dzimusi un pamatskolu beigusi Ogrē. No 12 gadu vecuma sākusi trenēties zirgu sportā Ikšķilē. 1983. gadā iestājusies Saulaines lauksaimniecības tehnikuma zootehnikas nodaļā. Būdama 4. kursa studente, sākusi strādāt par zirgu treneri un zootehniķi un turpinājusi darbu līdz 2001. gadam.
Pašlaik SIA «Lielmežotne» Ingrīda Reliņa kopā ar palīdzi Vandu Ribčenko rūpējas par astoņiem Latvijas šķirnes zirgiem. No tiem pieci tiek trenēti un izmantoti Mežotnes pils tūristu vizināšanai un izjādēm.
Man šķiet, ka pēdējā laikā palielinās interese par zirgiem. Turklāt pēc Austrumu horoskopa 2002. ir Zirga gads, tādēļ skaisto dzīvnieku attēli redzami kalendāros un citos izdevumos. Kas, jūsuprāt, moderno tehnoloģiju laikmetā rosina pievērsties dzīvām radībām?
– Pozitīvas izjūtas. Cilvēks pieskaras zirga ķermenim, kas ir silts un pulsējošs. Notrauc ar roku gar krēpēm un saka: «O, tas ir neparasti!» Ikdienā mēs saskaramies ar nedzīvām virsmām un faktūrām, bet te – gluži citas emocijas. Ne velti aizvien izplatītāka kļūst ārstniecības metode, ko sauc par reitterapiju. Pacienti ar mugurkaula kaitēm tiek sēdināti zirga mugurā, lai izdarītu dažādus liekšanās vingrinājumus. Savukārt cilvēkiem ar nervu sistēmas traucējumiem relaksējošs ir saskarsmes process ar zirgu – runāšana un glaudīšana. Reitterapiju izmanto ne vien ārzemēs, bet arī Vaivaru rehabilitācijas centrā.
Pastāstiet, Ingrīda, kā sākās jūsu aizraušanās ar zirgiem!
– Bērnībā krāju attēlus. Man vienkārši ļoti patika šie dzīvnieki. Kad vecāki pirmo reizi aizveda uz jātnieku sacīkstēm, no sajūsmas nevarēju atgūties. Man kļuva pilnīgi skaidrs, ka nodarbošos ar zirgiem. Katru dienu pēc stundām sēdos vilcienā, lai brauktu trenēties uz Ikšķili. Nodarbības notika piecas reizes nedēļā. Tur neviens ar mums neauklējās, drīz vien sēdināja zirga mugurā. Treniņu grupā bija 20 jauniešu. No tā «bara» tikai diviem zirgkopība kļuva par profesiju.
Saulaines lauksaimniecības tehnikums savulaik bija populārs ar zirgu sporta tradīcijām. Vai tālab izvēlējāties šo mācību iestādi?
– Bez šaubām. Pēc tehnikuma beigšanas biju nolēmusi turpināt mācības Lauksaimniecības universitātē, taču negribēju pamest iemīļoto darbu. Biju vēl gluži jauna meitene, kad Saulainē man uzticēja 80 zirgus. Ik gadu dzima apmēram 15 kumeļu. Tehnikumā atradās trīs atsevišķi ērzeļu, kumeļmāšu un jaunzirgu staļļi. Esmu apmācījusi milzīgu skaitu zirgu, pieņēmusi dzemdības, piedalījusies vismaz 100 sacensībās. Zirgkopības nozare tehnikumā diemžēl likvidēta.
Būtu interesanti uzzināt, kādas zirgu šķirnes pie mums ir iecienītas. Filmas un romāni parasti vēsta par arābu rikšotājiem un citām eksotiskām šķirnēm.
– Mūsu apstākļiem vispiemērotākie ir Latvijas šķirnes zirgi. Tie labi pielāgojas situācijai, nav izvēlīgi barībā. Sastopamas visdažādākās nokrāsas – rudi, melni, dūkani, sirmi, bēri. Citzemju šķirņu īpatņi ir daudz prasīgāki. Jo īpaši arābu šķirnes zirgiem nepieciešams siltums. Latvijas šķirnes eksemplārus labprāt iegādājas arī ārzemnieki.
Kādā vecumā zirgu var sākt trenēt? Cik ilgi jāskolojas, lai jātnieks varētu piedalīties sacīkstēs?
– Treniņus parasti sāk trīs gadu vecumā. Tad zirgs augumā jau ir liels, bet gluži nedisciplinēts – kā pusaudzis. Pieradināšana prasa milzīgu pacietību. Jāiemāca pierast pie apaušiem, segliem, tad var sākt vienkāršu komandu apgūšanu. Jebkurā gadījumā trenerim un dzīvniekam jānodibina kontakts un jāpanāk pilnīga uzticēšanās. Man pietiek ieskatīties zirgam acīs, lai pateiktu, kāds ir viņa raksturs. Katra situācija veidojas citādāka. Ir zirgi, kuri grūti pakļaujas. Taču ir gadījies iekāpt jaunulim seglos, un viņš mierīgi aiziet, it kā visas zinības jau sen būtu ieprogrammētas.
Lai varētu piedalīties augstākās klases sacensībās, apmācības process jāturpina vismaz trīs gadus. Dažiem zirgiem tas ir vēl garāks.
Interesanti, kāds ir trenēto dzīvnieku prasmju diapazons? Ja zirgus visai daudz izmanto cirka atrakcijās, tad jādomā, ka iespējas varētu būt plašas.
– Jums vajadzētu redzēt, ko Rīgas rajona «Kleistos» spēj paveikt treneres Astrīdas Belovzorovas lolojums Sapnis! Viņš prot atdarināt iereibuša vīrieša grīļīgo gaitu, rādīt, kā Saeimas deputāti balso, un demonstrēt citus trikus. Viss atkarīgs no dzīvnieka rakstura, trenera neatlaidības un mērķiem, ko viņš grib sasniegt.
Latvijā organizētās zirgu sacīkstēs dalībnieki sacenšas šķēršļu pārvarēšanā, krosā, figurālajā braukšanā ar drošku. Populārākā ir šķēršļu pārvarēšana. Vasarā dažādās Latvijas vietās jātnieku sacīkstes notiek katru sestdienu un svētdienu.
Uzskaitiet, lūdzu, parastam sporta zirgam un jātniekam nepieciešamo ekipējumu!
– Iemauktu un seglu komplekts, zirga kāju aizsargi. Ja dzīvnieks baidās no trokšņa, vajadzīgi arī ausu aizsegi. Jātniekam jāiegādājas pieši, steks, pavada, īpaši zābaki ar cietu aizmuguri, jo zirga kustības jājot tiek koriģētas ar kājas daļu no ceļgala līdz papēdim. Tērpa komplekts sastāv no baltām biksēm, jebkuras krāsas žaketes un aizsargcepures.
Inventārs ir ļoti dārgs. Labi ādas zābaki vien maksā simts latu. Visu nepieciešamo var iegādāties specializētos zirglietu veikalos Rīgā.
Vai treneris rūpējas arī par pakaviem jeb zirga kurpēm?
– Pakavus piestiprina kalēji. SIA «Lielmežotne» zirgiem ir savs meistars no Jelgavas rajona Sesavas pagasta. Pakavi nepieciešami, lai nelūztu nagi. Tagad ir pietiekami liels piedāvājums, sākot no smagajiem, Krievijā ražotajiem pakaviem, beidzot ar kaučuka izstrādājumiem, kas paredzēti rikšošanai pa asfaltu. Ja zirgs intensīvi trenējas, pakavi jāmaina ik pēc mēneša. Mācīti dzīvnieki šo procedūru pacieš bez emocijām, bet gadās arī zirgi, kas neļauj bez palīglīdzekļiem pieskarties kājai.
Varbūt jūsu mīluļiem ir arī savi dakteri un frizieri?
– Par krēpju un astes skaistumu gādājam pašas. Ir speciālas sukas un ķemmes apmatojuma un ķermeņa kopšanai. Siltā laikā zirgus upē peldinām. Labsajūtā viņi ar kājām šļaksta ūdeni.
Mežotnes zirgu veselības problēmas tiek uzticētas veterinārārstam. Tikai neatliekamās situācijās mēs pašas sniedzam palīdzību. Visbiežāk zirgus piemeklē kāju traumas, vēdersāpes un dusulis. Tā ir plaušu emfizēmai līdzīga kaite, kad sāk trūkt elpas. Slimības izraisītāji ir putekļi un mitrums – zirgu vislielākais drauds. Dusuli izārstēt nevar, vienīgi iespējams atvieglot ciešanas. Labvēlīgos apstākļos zirgs var nodzīvot 35 gadus. Viss atkarīgs no pareizas barošanas.
Jūs atceraties kādu zirgu, kam varētu veltīt epitetu «neaizmirstamais»?
– Nekad neaizmirsīšu Levisu. Kad Jelgavas rajonā ieveda pirmo sirmas nokrāsas ērzeli no Dānijas, vajadzēja aplecināt vienu ķēvi. Toreiz šķīdoņa laikā bija aizliegts ar smago transportu braukt pa Elejas šoseju. Kāpu ķēvei mugurā un jāju no Saulaines uz Sesavu pie kavaliera.
Piedzima burvīgs sirms kumeliņš – Levisa. Viņa bija tik neaprakstāma, tik atšķirīga no visiem citiem zirgiem! Man lielas sirdssāpes sagādāja Levisas pārdošana, bet palika mierinājums – viņas kumeliņš Ahārs, arī sirms. Reiz mans vīrs pēc fotogrāfijas Levisu uzgleznoja, un es izjutu neaprakstāmu prieku.
Cik interesanti! Jūsu vīrs ir gleznotājs?
– Nē taču! Pēteris strādā par kaltes meistaru. Glezniecība ir viņa aizraušanās. Kā noprotat, sižetus pasaku priekšā es. Pēterim jau ir tapuši četri pēc fotogrāfijām gleznoti zirgu «portreti». Es nezināju, ka vīram piemīt tāds talants.
Kādreiz arī sapņos pie jums atnāk dūkanie, bērie un ābolainie?
– Ļoti bieži sapnī redzu zirgus. Esmu ielūkojusies skaidrojumu grāmatā un secinājusi, ka tulkojumi ir tālu no patiesības. Ja redz zirgus skrienam, būšot vējš. Ne vēja, nekā!
Kāds sapnis man spilgti palicis atmiņā. Es gaidu ciemiņus, atveru durvis. Viņi nāk un nāk… Mēs sarūmējamies, bet ciemiņu plūsma nebeidzas. Kas bija šie viesi? Nu, protams, zirgi!
***
Fakti
Pieauguša zirga ēdienkarte vienai dienai
Siens (ap 10 kg), salmi, bietes, burkāni, viens rutks, miežu milti, auzas, ūdens, sāls, mikroelementi.
Lai spīdētu spalva, dienā jāsaņem sauja linsēklu.
Latvijā zirgs maksā no Ls 250 līdz Ls 250000 un vairāk.
