Pedagoģijas maģistres grādu 2001. gada 18. decembrī saņēmušas Uzvaras vidusskolas četras skolotājas.
Pedagoģijas maģistres grādu 2001. gada 18. decembrī saņēmušas Uzvaras vidusskolas četras skolotājas.
Johanna Adakovska un Valda Bičkova ir matemātikas pasniedzējas, Ligita Būmeistare māca vēsturi un biznesa pamatus, bet Inese Karūsa – latviešu valodu un literatūru.
Var lepoties ar panākumiem
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Izglītības un mājsaimniecības institūtā Uzvaras vidusskolas skolotājas divarpus gadus apguva pedagoģijas maģistra akadēmisko studiju programmu. «Būtu dīvaini nemācīties, ja reiz institūta lieliskie pasniedzēji paši ieradās pie mums, lai sestdienās lasītu lekcijas,» izvēli pamato Johanna Adakovska.
Izglītības iestādes direktore Ērika Jansone piebilst, ka maģistrantūras studiju grupā mācījušies Uzvaras vidusskolas 11 pedagogi. Zinātnisko darbu aizstāvēšana vairākiem kolēģiem vēl priekšā. Inese Karūsa neslēpj gandarījumu par četrotnes panākumiem: «Mūsu izstrādātie maģistra darbi guva cildinošas atsauksmes. Ar prieku klausījos, cik pārliecinoši un argumentēti kolēģes aizstāvē- ja zinātniskos pētījumus. Jutos lepna, kad institūta profesori Uzvaras vidusskolas pedagogu darbus atzina par izciliem.»
Mācību dažādas pakāpes
Johanna Adakovska un Valda Bičkova izstrādājušas kopīgu pētījumu «Matemātikas mācīšana diferencētās grupās pēc spējām 5. – 9. klasē». Tematu komentē skolotāja Adakov- ska: «Uzvaras vidusskolā uzkrāta 13 gadu pieredze matemātikas diferencētā apguvē. Sākot no 5. klases, skolēni tiek sadalīti divās grupās atbilstoši spējām un sekmēm. Pirmajā grupā ietilpst bērni, kuriem piemīt izteikta loģiskā domāšana, bet otrajā – skolēni ar vājāku uztveri un matemātiskām dotībām. Uzvaras vidusskola pagaidām ir vienīgā Bauskas rajonā, kur priekšmetu māca diferencēti. Mūsu pieredze izraisījusi lielu interesi. Limbažu kolēģi, izmantojot šo metodi, diferencēti sākuši mācīt pat sešus priekšmetus.»
Valda Bičkova pārliecinājusies par metodes acīmredzamām priekšrocībām. Viņa teic, ka sadalījums grupās pēc spējām ir liels ieguvums gan labiem, gan vājiem matemātiķiem. Klasēs veidojas pozitīvs mikroklimats, jo sliktākos skolēnus neviens neizsmej. Viņi kļūst drošāki un spēj bez grūtībām apgūt programmā paredzēto minimumu. Savukārt apdāvināto bērnu zināšanas krietni pārsniedz programmas robežas.
Piecus gadus raksta grāmatas
Vēstures un biznesa pamatu skolotājas Ligitas Būmeistares maģistres darba temats ir «Didaktisko mācību līdzekļu izstrāde sociālajās zinībās un biznesa ekonomikas pamatos, to efektivitāte». Pētījumā skolotāja apkopojusi savas publikācijas – mācību grāmatas, programmas, darba burtnīcas 7. – 9. klasei un vidusskolēniem, kā arī materiālus skolotāju tālākizglītības kursiem. Mācību grāmatas skolotāja Būmeistare raksta jau piecus gadus. Viņa strādā darba grupā kopā ar vairāku Latvijas skolu pedagogiem. Mācību līdzekļus izdod apgāds «RAKA».
Katrs autors veido konkrētas lappuses. Darba grupa regulāri satiekas izdevniecībā, lai analizētu un koriģētu uzrakstīto. Autoru grupas vairākas grāmatas jau tikušas izdotas atkārtoti. Skolotāja Būmeistare stāsta: «Kad 1998. gadā sākām veidot pirmo izdevumu, valstī vispār nebija biznesa pamatu un civilzinību mācību grāmatu. Tagad šīs grāmatas izmanto visās skolās. Manuprāt, labus mācību līdzekļus viens autors nemaz nevar izstrādāt, jo tajos gribot negribot dominēs viens viedoklis. Strādājot grupā, tiek uzklausītas dažādas pieejas un meklēts optimāls variants.»
Literatūru apgūst radošāk
Tāpat spriež arī Inese Karūsa, kurai ir līdzīga pieredze latviešu literatūras mācību grāmatu sastādīšanā 5. – 9. klasēm. Viņa jau vairākus gadus strādā apgāda «RAKA» darba grupā.
Izdotas četras lieliskas literatūras mācību grāmatas, kas ir pilnīgs pretstats garlaicīgajam un bezpersoniskajam sējumam «Latviešu literatūra». Šo grāmatu izmantojušas vairākas paaudzes, tā arī līdz galam neiepazīstot latviešu un cittautu literatūras mantojumu. Ineses Karūsas maģistres darbā «Kritiskās domāšanas attīstības iespējas literatūras stundās» aplūkota radoša un daudzpusīga pieeja priekšmeta mācīšanā, ko atspoguļo arī jaunās mācību grāmatas. «Kritiskā domāšana nenozīmē kritizēšanu,» skaidro skolotāja Karūsa un turpina: «Tā ir progresīva metode, kas rosina bērnus literatūru apgūt radoši. Viņiem tiek sniegta iespēja jebkuru daiļdarbu interpretēt, sacerēt savu variantu, iejusties tēlos. Literatūras stundās pamatskolēniem jāiemācās prasme lasīt, rakstīt, formulēt domas un klausīties. Agrāk plaši pielietotā teksta lasīšana un atstāstīšana ir galīgi neefektīva. Tā neveicina skolēnu spēju domāt patstāvīgi.»
No 1998. gada pamatskolu 5. – 8. klasēs izmanto jaunās mācību grāmatas. Pašlaik autori veido cikla pēdējo izdevumu «Literatūra 9. klasei». Inese Karūsa stāsta, ka Misiņa bibliotēkā ik gadu tiek organizēta Latvijas pedagogu, skolēnu un grāmatu autoru konference, lai noskaidrotu jauno mācību līdzekļu efektivitāti. Kad nāks klajā «Literatūra 9. klasei», grāmatu autori sadarbību turpinās, lai uzrakstītu pētījumu par mācību līdzekļu visu komplektu.
