Ministru kabineta vadītājs Andris Bērziņš 17. janvārī rīkoja preses konferenci reģionālo laikrakstu žurnālistiem.
Ministru kabineta vadītājs Andris Bērziņš 17. janvārī rīkoja preses konferenci reģionālo laikrakstu žurnālistiem. Pagājušajā nedēļā valdība veikusi svarīgu uzdevumu, sagatavojot likumprojektus par antikorupcijas jautājumiem, informēja premjers.
Iekšpolitikā – pret korupciju
Izskatīšanai Saeimā nosūtīts likums par interešu konfliktiem un likums par sākumdeklarēšanu. Tas paredz visiem iedzīvotājiem noteiktā kārtībā deklarēt savus īpašumus. Pašlaik Saeima apspriež likumprojektu par antikorupcijas biroja izveidošanu. Jaunā iestāde varētu sākt darbu šī gada pirmajā pusē.
Andris Bērziņš sacīja, ka stājies spēkā likums par iepirkumiem valsts un pašvaldību vajadzībām. Tā izpildi pārraudzīs Finansu ministrijā izveidots speciāls birojs. Ekonomiskās vides sakārtošana valstī ir viens no valdības prioritāriem uzdevumiem, uzsvēra premjers.
Uz jautājumu, vai pašreizējā valdība noturēsies līdz nākamās Saeimas vēlēšanām, Andris Bērziņš atbildēja apstiprinoši un informēja par šī gada galvenajiem uzdevumiem. Viņš minēja iekšpolitikas aktualitātes – precīzu un konstruktīvu 2002. gada valsts budžeta izpildi un cīņu ar korupciju. «Valdība nodrošinās valsts robežu pārraudzību un videonovērošanas sistēmu darbību,» solīja premjers.
Par iestāšanos ES un NATO
Ārpolitikas svarīgākie uzdevumi ir labu partnerattiecību veidošana ar kaimiņvalstīm, sarunu turpināšana par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un NATO.
Premjers atzīmēja, ka 2001. gadā sarunas par Latvijas iestāšanos ES ritējušas tik veiksmīgi, ka apsteigtas vairākas tā dēvētās pirmās grupas valstis. Pašlaik esot ļoti svarīgi uzturēt sarunu tempu, neaizmirstot par nacionālo interešu aizstāvību.
Šī gada 21. un 22. novembrī notiks Prāgas samits, kurā lems, vai Latvija varēs kļūt par NATO dalībvalsti. Iekļaušanās NATO garantēs ilgtermiņa drošību un stabilitāti valstij kopumā un ikvienam tās iedzīvotājam, pārliecināts Andris Bērziņš.
Mazo HES celtniecība
Sarunā ar žurnālistiem tika apspriesti daudzi sabiedrību interesējoši jautājumi, piemēram, lauksaimniecības produkcijas ražošana, gaisa telpas kontroles radaru uzstādīšana, mazo HES celtniecība, reģionālās reformas norise un citas nozīmīgas lietas.
Ministru kabinets apstiprinājis un 18. janvārī parakstījis grozījumus Zvejniecības likumā, kurā noteikts aizliegums būvēt aizsprostus uz unikālām upēm. Premjers informēja, ka Latvijā jau uzceltas 104 mazās hidroelektrostacijas, bet nākotnē tiks būvētas vēl 27, jo uzņēmēji iesnieguši nepieciešamo dokumentāciju un celtniecības atļaujas saņēmuši pirms grozījumu veikšanas Zvejniecības likumā. Lai nepieļautu nekādas manipulācijas, likuma grozījumu tekstam ar HES būvniecībai aizliegto upju sarakstu tikšot pievienots pielikums, kurā uzskaitītas 27 topošās HES, precizēja Andris Bērziņš.
Premjers skaidroja, ka reģionālā reforma nav iesaldēta, jo pašvaldību brīvprātīga apvienošanās un novadu veidošana ir reformas procesa svarīgs posms. Paliek spēkā 102 pašvaldību modelis. To premjers nosauca par savdabīgu kompromisu starp valdību un Latvijas Pašvaldību savienību. Reformas norise tiekot analizēta katrā Ministru kabineta sēdē. Līdz 2005. gadam, kad paredzētas vietējo pašvaldību vēlēšanas, jaunajām teritorijām jābūt izveidotām.
Diskusijas par sīkzemniekiem
Preses konferencē izraisījās diskusijas par sīkzemnieku interešu aizsardzību. Lauksaimniecības produkcijas kvalitātei tiek izvirzītas Eiropas standartu prasības, taču sīkzemniekiem nav naudas, lai saimniecības nodrošinātu ar jaunām tehnoloģijām. Žurnālisti prognozēja, ka tālab daudzi laucinieki palikšot bez darba un iztikas līdzekļiem. Premjers aicināja konkretizēt šo jautājumu un iesniegt Ministru kabinetā, lai varētu problēmu pārrunāt ar zemkopības ministru. Viņš piebilda: «Mēs neizvairīsimies no ļoti augstiem pārtikas kvalitātes standartiem. Valdība dara visu iespējamo, lai stabilizētu situāciju lauksaimniecībā. Valsts kasē jau atrodas SAPARD nauda, kas gaida zemniekus, kuri sagatavojuši subsīdiju saņemšanai nepieciešamo dokumentāciju.»
