“Paceliet nešķiroto atkritumu cenu uz diviem simtiem eiro par kubikmetru, un rīt jau šķiros visi!”

Diskusija par aktualitātēm atkritumu apsaimniekošanā Bauskas novadā: valstij būtu jāierobežo konkrēta iepakojuma nonākšana tirgū; ja Latvijā neielaidīs tik daudz atkritumu, tad nebūs jādomā par to, kur tos likt

Laikraksta «Bauskas Dzīve» organizētajā diskusijā atkritumu apsaimniekošanas jomas un Bauskas novada pašvaldības pārstāvji pārrunāja jaunumus, virzoties uz zaļāku saimniekošanu, infrastruktūras pieejamību, apsprieda gaidāmās pārmaiņas novadā pēc iepirkuma noslēgšanās un tiesas lēmuma atkritumu apsaimniekošanas nozarē.

Diskusijā par atkritumu apsaimniekošanas aktualitātēm piedalījās Bauskas novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs, pašvaldības SIA «Bauskas novada komunālserviss» valdes loceklis Dzintars Cāzers un uzņēmuma Bauskas iecirkņa vadītājs Uģis Saukums, kā arī SIA «Eco Baltia vide» valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. Diskusiju vadīja Kaspars Kalējs.

Lai stimulētu iedzīvotājus šķirot, bioloģiskajiem mājsaimniecības atkritumiem no 1. janvāra būs jāmaksā ne vairāk kā 60 procentu no sadzīves atkritumu cenas

Par kopīgajiem Eiropas zaļajiem mērķiem, kuru īstenošanā jāstrādā gan Latvijā, gan Bauskas novadā; gan VARAM, gan pašvaldībām, gan komersantiem, iedzīvotājiem un NVO. Dalīto atkritumu vākšanā un pārstrādē, aprites ekonomikas veicināšanā mēs ļoti buksējam (Latvija jau saņēmusi gan brīdinājumus, gan maksā soda naudas), piemēram, līdz šī gada beigām jāievieš bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas un pārstrādes sistēma, kas darbojas, ir efektīva un atbilst vides prasībām…

Kaspars Kalējs (K. K.): – Vai un kā Latvijā, jūsuprāt, veido efektīvu un ekonomiski pamatotu bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, un vai tās ieviešana notiks noteiktajā termiņā – pēc diviem mēnešiem, līdz 2023. gada 31. decembrim? Kādi risinājumi, un kas paveikts šajā jomā Latvijā, Bauskas novadā – Iecavā, Vecumniekos, Bauskā?
Ivars Romānovs (I. R.): – Piebildīšu, ka noteikti neesmu atkritumu jomas eksperts kā citi klātesošie, bet, raugoties uz atkritumu apsaimniekošanas plānā izvirzītajiem mērķiem, – tie ir ambiciozi. Plāna apspriešanas laikā sapratām, ka diskusija nav par to, vai kādu no nacionālajā plānā paredzētajiem sasniedzamajiem mērķiem atlikt, jo tas jau ir ierakstīts ar konkrētiem termiņiem – gan pašvaldību, gan iedzīvotāju līmenī ir jādara viss, lai virzītos uz tiem. Liels nepadarīts darbs šeit visos līmeņos ir tas, lai cilvēkiem iemācītu pareizi šķirot atkritumus. Jau runājām, ka kapitālsabiedrība ir vienmēr atvērta izglītības iestādēm, piemēram, ekskursijām. Bērns, redzot mājās nepareizu šķirošanu, vecākiem pastāsta, ko ir redzējis, kā jābūt pareizi.
Uģis Saukums (U. S.): – Šis pasākums, ko ministrija ir ieplānojusi un kas ir iestrādāts likumdošanā, principā ir balstīts uz to, lai pēc iespējas mazāk atkritumu nogultos poligonā un pēc iespējas vairāk iedzīvotāji tos varētu šķirot, lai tos varētu izmantot atkārtoti. Sadzīves atkritumi, kas vēl ir kādā veidā pārstrādājami, nonākot līdz poligonam, sajaucas ar bioloģiskajiem atkritumiem, kur tos ir grūti atdalīt un līdz ar to – arī pārstrādāt. No saimnieciskā viedokļa ir svarīgi nodalīt šo mitro frakciju un kvalitatīvi reģenerēt, lai atgrieztu kādos no produktiem atpakaļ. Likumdošana paredz, ka par bioloģiskajiem mājsaimniecības atkritumiem ir jāmaksā ne vairāk kā 80 procentu no sadzīves atkritumu cenas, izmaiņas no 1. janvāra nosaka, ka šis maksājums mainīsies uz 60 procentiem, lai stimulētu iedzīvotājus šķirot.
Pagājušajā gadā esam sākuši šo produktu piedāvāt iedzīvotājiem, un iekšējā plānā ir dalījums – mājsaimniecības, privātmājas un daudzdzīvokļu mājas. Privātmāju apbūvēm piedāvājam bioloģiskos atkritumus kompostēt pašiem, kas ir labākais un tīrākais variants, jo pēcāk kompostu var izmantot arī mēslojumam. Šādā veidā mūsu plānā līdz 2035. gadam pastāv iespēja samazināt šo atkritumu daudzumu. Daudzdzīvokļu mājām tiek piedāvāti brūnie konteineri, kuros ir specifiska ventilācija, kā arī esam iegādājušies transportlīdzekli mazākas kravas pārvadāšanai. Šeit iedzīvotāju atsaucība ir minimāla. Līgumi paredz arī soda sankcijas, ja bioloģisko atkritumu plūsmā nonāk kas cits.

K.K.: – Tātad – kompostēt joprojām jāmācās?
U. S.: – Es pats esmu kompostētājs jau vairāk nekā 20 gadus, un arī mājās, ko apsaimniekojam, uzstādām komposta kastes, lai samazinātu slodzi atkritumu savākšanai un pārvešanai – vislabāk šos atkritumus ir pārstrādāt tur, kur tie ir radušies. Tā tiek samazināta arī emisija, lieki tos pārvadājot un pārstrādājot.
Jānis Aizbalts (J. A.): – Pirmkārt, ja mēs saucam kādus mērķus, ir jāsaprot, ka tie ir mūsu pašu mērķi, nevis Eiropas. Otrkārt – jāpiekrīt, ka nav nekā labāka par kompostēšanu uz vietas. Lielākā problēma ir, kā to visu uzskaitīt, jo par katru tonnu pašvaldībai ir jāziņo ministrijai, pēc tam ministrija ziņo Eiropai. Ja visi iedzīvotāji kompostēs mājās un pašvaldībai par to neziņos, pašvaldība savus mērķus neizpildīs, jo no uzskaites ir izņemts labais, ko cilvēki ir darījuši. Pierīgā pasākums sākās pirms diviem gadiem, bet uzskaite vēl nav normalizēta.

K. K.: – Minējāt tēzi, ka tie ir mūsu mērķi, ne Eiropas, – vai jūs kā uzņēmums, kas strādā atkritumu apsaimniekošanas nozarē, varat apgalvot, ka mēs saprotam šo mērķi ne tikai valstiskā, bet arī katra iedzīvotāja apziņas līmenī?
J. A.: – Es teiktu, ka mēs arī valstiskā līmenī šo mērķi nesaprotam, jo neapzināmies, cik ātri šis 2035. gads pienāks. Šķirošanu mācāmies 20 gadus, bet joprojām ne visi to prot. Pašlaik mēs esam pārāk lēni, lai mērķus sasniegtu, – mums draud lielas un dārgas nepatikšanas, ja šādi turpināsim.

«Paceliet nešķiroto atkritumu cenu uz diviem simtiem eiro par kubikmetru, un rīt jau šķiros visi!»

K. K.: – Kopīgais izvirzītais mērķis noteic, ka 2035. gadā poligonos varēs apglabāt vien 10% no sadzīves atkritumu apjoma. Vai, jūsuprāt, Latvijai ir reāli to sasniegt? Kas tiek darīts, un kas ir vēl darāms?
J. A.: – Ja kopumā pašvaldībām un operatoriem būtu vairāk instrumentu, ar ko ietekmēt galalietotājus, tad mērķus, iespējams, varētu izpildīt ātrāk. Bieži cilvēki atsakās no bioloģisko un sadzīves atkritumu konteineriem tāpēc, ka ir noteikts minimālais izvešanas biežums. Ja cilvēks nevar piepildīt šo konteineru un viņam piedāvā vēl vienu, kuru arī nevar piepildīt, par abu konteineru izvešanu jāmaksā tāpat. Bieži vien aprēķins, ka no kaut kā rodas ekonomija, ir iedomāts – tas neiet kopā ar Ministru kabineta noteikumiem.
U. S.: – Ar to atkritumu daudzumu, ko sašķirojam dzeltenajos konteineros un kas aiziet uz pārstrādi, mums ir sadarbība ar «Eco Baltia», kur šie atkritumi tiek aizvesti un pārstrādāti tālākai izmantošanai. No kopējās atkritumu plūsmas otrreizējai pārstrādei tiek nodoti 20 līdz 25 procenti, un ir divi ceļi, kā šo skaitli uzlabot. Viens – savākt kā sadzīves atkritumus un aizvest uz poligonu, kur veic šķirošanu vai citas darbības, kas atkritumus pārvērš tālākai izmantošanai. Otrs – palielinās dzelteno konteineru pārstrādāto materiālu klāsts, nodalot atsevišķi iedzīvotājiem šķirošanai. Reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā ir runa par to, ka tā ir poligona sadaļa, kādā veidā viņi plāno sasniegt šo mērķi un veicināt šķirošanu. Ja ir problēmas ar otrreizējo izejvielu nodošanu tālākai izmantošanai, ir jādomā par citām alternatīvām mērķa sasniegšanai – viena no tām ir atkritumu dedzināšana.
Dzintars Cāzers (Dz. C.): – Es neesmu eksperts atkritumu apsaimniekošanas jomā, vairāk kā ikdienas lietotājs, līdz ar to man reizēm ir diezgan atšķirīgi viedokļi par iespējām sasniegt mērķus. Par aicinājumiem šķirot un mācīt to darīt esmu skeptisks, jo kā ekonomists zinu, ka visu izšķir nauda. Ja nešķirotu atkritumu konteineru izmaksas ir zemas, tad kāda nopietna motivācija var būt šķirot atkritumus? Var stāstīt, cik tas ir vērtīgi, labi un zaļi, bet, ja tas reducējas uz manu maku, tad jābūt citai motivācijai. Ja par katru cenu tiecamies gandrīz katru pusgadu, gadu paaugstināt nešķiroto atkritumu cenu, lai motivētu cilvēkus šķirot, tad otrā pusē – taisām iepirkumus un šo pasākumu nolaižam tik zemu, ka nevienam vairs nav vēlmes šķirot. Nav īsti skaidrs – vēlamies pacelt nešķiroto atkritumu cenu vai nolaist to līdz nullei. Es teiktu – paceliet nešķiroto atkritumu cenu uz diviem simtiem eiro par kubikmetru, uzlieciet rekordiskus nosacījumus, un rīt jau šķiros visi! Ja 20 gadus stāstām, cik labi ir šķirot, kā to darīt pareizi, bet tas nestrādā, tad jāmēģina citas iespējas. Mēs vēl 20 gadus mācīsimies, nonāksim līdz 2035. gadam, un tad pārcels šo termiņu uz 2040. vai 2050. gadu, jo būs citas daudz lielākas problēmas.

K. K.: – Tad jūs uzskatāt, ka motivācija šķirot būtu, ja paceltu nešķirotajiem atkritumiem cenas?
Dz. C.: – Es varu piekrist, ka tādā gadījumā daļa iedzīvotāju izvēlēsies mežu, kur izmest atkritumus, –
tas ir atkal kontroles un uzraudzības jautājums. Ja mēs paskatāmies rietumvalstu praksi, tad saprotam, ka tas ir dārgs prieks, – soda naudas, nepareizi šķirojot, ir apjomīgas. Pirms pudeles vai cita atkrituma izmešanas cilvēki trīs reizes padomā, kurā konteinerā labāk sviest.
Uzskatu, ka akmens metams arī valsts dārziņā, jo šajās skaistajās koncepcijās un stratēģijās ir tikai divi jomas dalībnieki – pašvaldība un atkritumu apsaimniekotāji, uz kuriem tas viss tiek guldīts. Kāpēc valsts nevar ierobežot konkrēta iepakojuma nonākšanu tirgū? Sadzīvē bieži esam saskārušies ar to, lai atvērtu griežņu iepakojumu, ir nepieciešamas šķēres. Pirms kādiem gadiem aktualizējās jautājums, ka valstī vairs nebūs plastmasas maisiņu, pēc tam – tomēr būs, tikai maksāsim par tiem. Neviens jau par tiem nemaksā, tie mazie plastmasas maisiņi tāpat tiek iekļauti preces cenā. Varbūt jāsāk ar šīm lietām, nevis padoties ražotāju vai piegādātāju ultimātam. Ja Latvijā neielaidīs tik daudz atkritumu veidu, tad nebūs jādomā par to, kur tos likt.
I. R.: – Savulaik bija ideja par atkritumu nodokļa ieviešanu, kas varētu būt godīgs atkritumu radītāju pienākums līdzdarboties finansējuma jomas sakārtošanā.
J. A.: – Statistiski ir apkopots, cik no mūsu komunālajiem izdevumiem veido atkritumi, kas ir trīs līdz pieci procenti no iedzīvotāja rēķina. Vienmēr ir jautājums, vai šis rādītājs būs pirmais, ko iedomāsies cilvēks, kad virtuvē atver miskastes vāku. Atkritumu rēķins tiek samaksāts un aizmirsts, jo tas ir tiešām mazs.
U. S.: – Ar bērniem arī pārrunājam, ka, aizejot uz veikalu, tu nopērc preci, samaksā un samaksā otrreiz, nododot to. Nākotnē varbūt nopirkt desu būs lētāk nekā nodot tās iepakojumu pārstrādei. Bieži iedzīvotāji ir neapmierināti, ka nodot lielgabarīta atkritumus ir dārgi, – lētāk ir nopirkt no Vācijas atvestu lietotu dīvānu. Ja, piemēram, pērkam lietotas automašīnu riepas ārpus Latvijas, mēs nesamaksājam dabas nodokli, bet, nododot tās, – radām pamatīgu slodzi sistēmai. Piemērs ir arī konfekšu iesaiņojumi, kurus ir grūti pārstrādāt, jo iepakojumi ir, piemēram, laminēti. Ja mērķis ir samazināt atkritumu daudzumu, tad jādomā šajā kategorijā.

«Ar zaļo iepirkumu «cīnāmies» jau aptuveni piecus gadus»

K. K.: – Cik saprotams, SIA «Eco Baltia vide» iestājas par to, lai pārskatītu preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums, un jūsu nostāja – atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem jābūt starp tām. Lūdzu, komentējiet un argumentējiet šo!
J. A.: – Ar zaļo iepirkumu «cīnāmies» jau aptuveni piecus gadus, jo tas Latvijā ir kā likums, kam ir divi pielikumi. Pirmais, kas skaitās obligātais, un otrais – ieteicamais. Dažādu ražotāju, pasūtītāju vai asociāciju ietekmē vēsturiski vienmēr bijis tā, ka pirmais pielikums ir trīs reizes mazāks par otro. Otrajā rakstīts viss, ko pašvaldība vai valsts iestāde savos iepirkumos varētu darīt, bet pastāv izvēle – darīt vai nedarīt, piemēram, otrreizēja būvgružu izmantošana, iepirkt apģērbu no pārstrādāta tekstila vai bērnu laukuma izveide no pārstrādātas gumijas.
Manuprāt, mēs kā atkritumu nozares pārstāvji aicinām pārējo nozaru pārstāvjus to darīt vairāk, jo mēs esam tie, kas šos atkritumus savāc jebkurā gadījumā. Mēs atkritumus savācam, bet otrā pusē tam nav «noieta», jo otrajā pielikumā tas nav noteikts par obligātu. Ja pirmajā pielikumā būtu nosacījums, ka drupinātie būvgruži jāizmanto ceļu būvē, lai noklātu nomales, tad nebūtu jautājuma, kur nodot vecu ķieģeli vai ko citu. Zaļais iepirkums ir nākotnes domāšana – vai nu mēs to ieslēdzam un sākam domāt, vai atstājam otrajā pielikumā, lai pašvaldības pašas izlemj. Saprotu arī pašvaldības, ja viena sāks izmantot visu otro pielikumu, kas būs dārgi, bet blakus esošā pašvaldība turpinās lietot pirmo, iedzīvotāji pamanīs, ka citur ir izdarīts vairāk.
I. R.: – Neizslēdzot to, ka uz šo mērķi būtu jāvirzās, pašvaldība, organizējot iepirkumus, daudzās jomās skatās uz savām budžeta iespējām un rēķinās ar to, ka zaļā iepirkuma būtība uzliek papildu zināšanu un administratīvo slogu. Saprotam, ka uz to ir jāvirzās, bet tas ir pakāpenisks process. Kā jau Aizbalta kungs norādīja, acīmredzot ir jāpārskata šo pielikumu proporcija, un, iespējams, pakāpeniski sasniegsim labākus rezultātus.

K. K.: – Turpinot jautājums Aizbalta kungam – SIA «Eco Baltia vide» Administratīvajā rajona tiesā pārsūdzējusi Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, kurā birojs atļauj slēgt Bauskas novada pašvaldībai līgumu ar SIA «Vides serviss» par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Bauskas novada administratīvajā teritorijā. Vai šī sūdzība arī saistīta ar vēlmi šajā nozarē strādāt zaļāk? Kādi ir uzņēmuma minētie argumenti iesniegumā tiesai? Kas uzņēmumu neapmierināja Bauskas novada pašvaldības iepirkuma komisijas lēmumā?
J. A.: – Sākumā pateikšu labus vārdus – Bauskas novada pašvaldība bija viena no tām nedaudzajām valstī, kas pēc administratīvi teritoriālās reformas teritorijās, kur līdz tam strādājis pašvaldības operators, ir izsludinājusi iepirkumu. Citas pašvaldības rīkojās pretēji – teritorijas, kuras bija «zem privātajiem iepirkumiem», bez iepirkuma pievienoja pašvaldības operatoram.
Sūdzību mēs esam iesnieguši, jo, mūsuprāt, tā ir normāla iepirkuma procedūra. Ir divas lietas, par kurām esam vērsušies Administratīvajā rajona tiesā, lai apstrīdētu lēmumu – pirmais ir tas, ka iepirkumā nebija ietverts, ka Latvija jau pusotru gadu ir pārņēmusi zaļā transporta direktīvu. Diemžēl to nezina daudzas pašvaldības, un apzinājām arī citas. Šajā direktīvā ir vairākas nozares, atkritumu saimniecība ir viena no tām, kur, ja veic šajā nozarē iepirkumu, turpmāk ir noteikti mērķi pa gadiem – cik no visa kopējā pakalpojuma skaita ir jāveic ar zaļo transportu. Tas ir transports, kas izmanto saspiesto dabasgāzi, elektrificētus vai ūdeņraža auto. Jau trīs gadus mums ir pieejami saspiestās gāzes auto, un mēs zinām, cik tas maksā – apmēram pusotras reizes vairāk nekā parasts transportlīdzeklis.
Mūsu sūdzība pamatā ir par to, ka iepirkumā tas netika prasīts, tātad iepirkums ir pārkāpis direktīvu. Vēl, apzinot konkurentu iesniegtās cenas, nojaušam, ka tiem nav pieredzes par to, cik maksā šāda auto ekspluatācija un iegāde, kā arī to, cik tas maksās, iekļaujot šos izdevumus tarifā. Man kā finansistam liekas neloģiski – uzņēmums jau pašlaik Bauskas pilsētā, kas ir visblīvāk apdzīvotā teritorija novadā, strādā par tarifu X, piedāvā iepirkumā tarifu, kas ir par 15 līdz 20 procentiem zemāks, un saka, ka ar to varēs izdzīvot. Apskatot uzņēmuma gada pārskatu, redzams, ka «Vides servisam» pagājušajā gadā kopējā peļņa bija zem 50 tūkstošiem eiro. Ja sarēķinām, par cik šī firma ir apņēmusies samazināt tarifu šajā iepirkumā, paredzamie zaudējumi būs mīnus divsimt. Vai nu «Vides serviss» kā uzņēmums ir iesniedzis piedāvājumu, paredzot, ka finansēs sadzīves atkritumu apsaimniekošanu no citiem biznesiem, vai otrs variants papildus tam – viņi nav iekļāvuši visus izdevumus, ko mēs minam. Uzņēmums uz sākšanas brīdi diemžēl nevar korekti izpildīt līgumu, un Bauska no pirmās dienas pārkāpj direktīvu.

K. K.: – Tad tas arī ir jautājums – vai Bauskas novada pašvaldība pārkāpj šo direktīvu?
I. R.: – Iepirkumu uzraudzības birojā, kurai ir valsts piešķirtā kompetence lemt un izvērtēt visas ar iepirkumu saistītās lietas, šis jautājums jau ir izskatīts, lēmums pieņemts un aizvirzīts tālāk uz tiesu, kur pašvaldība bija respektējoša aicinājumam neslēgt līgumu, pieņemt šo pagaidu noregulējuma situāciju līdz tiesas nolēmuma pasludināšanai. Pašlaik vislabākais ir izmantot iespēju paklusēt, lai neietekmētu tiesas objektīvu lēmumu pieņemšanu un jautājuma izvērtēšanu.

K. K.: – Un kāds ir uzņēmuma «Bauskas novada komunālserviss» skatījums?
Dz. C.: – Diži daudz ko komentēt nav, vienīgais – par autoparku, kāds ir nepieciešams. Nolikums tika publicēts jau labu laiku iepriekš, un jebkurš pretendents to varēja apstrīdēt jau tad, nevis gaidīt rezultātu. Ir daudzi iepirkumi, kuros pret potenciālo pretendentu atrod problēmas vai jautājumus, kas neatbilst normatīvajiem aktiem.
J. A.: – Pat ja tas nav iekļauts iepirkuma nolikumā – ja tas ir likums vai direktīva, tas stāv virs iepirkuma nolikuma. To var neiekļaut un neaprakstīt, bet visiem komersantiem, kas tajā piedalās, ir jāsaprot, ka tas ir jāievēro. Iepirkuma nolikums nevar pārkāpt ne likumu, ne direktīvu. Mēs no savas puses esam apzinājuši visus uzņēmējus Latvijā, kam šādi transportlīdzekļi ir, un tādi valstī ir četri – neviens no tiem Bauskas novadā pašlaik nestrādā. Vienīgais uzņēmums, kas strādā Bauskas novadā, esam mēs, jo joprojām apkalpojam Vecumnieku apvienību. Tāpēc, atklāti sakot, nevarēju iedomāties, ka «Vides serviss» piedalīsies šajā iepirkumā ar tik zemu cenu, jo, uzzinot, cik tā mašīna maksās, sapratīs, ka būs ļoti lielas investīcijas. Neapstrīdējām agrāk tādēļ, ka tādā gadījumā mums vajag skatīt visus atkritumu likumus un direktīvas, tad mēs mūžīgi apstrīdētu kaut ko un mums aizrādītu, ka kavējam iepirkuma palaišanu.
I. R.: – Jebkurā gadījumā gribu teikt paldies Aizbalta kungam par labiem vārdiem, jo Bauskas novada pašvaldība tiešām viena no pirmajām uzņēmās šāda iepirkuma sagatavošanu. Lēmām pāriet no vairākām atkritumu apsaimniekošanas zonām uz vienu vienotu visā teritorijā ar mērķi nodrošināt visiem iedzīvotājiem skaidri saprotamu, vienādos nosacījumos, kvalitātēs un standartos balstītu atkritumu apsaimniekošanu.

K. K.: –Turpināsim ar citātu no SIA «ZAAO» valdes priekšsēdētāja Ginta Kukaiņa teiktā: «Pēc apkalpoto iedzīvotāju skaita privātie atkritumu apsaimniekotāji apkalpo 62 procentus no visiem Latvijas iedzīvotājiem – teju 1,18 miljonus, savukārt pašvaldībām piederošie – tikai 38 procentus jeb 691 000 iedzīvotāju. Situācija Latvijā ir salīdzinoši labā balansā, to nevajadzētu izjaukt.» Kāds jūsu komentārs, vai piekrītat, ka «balanss labs»?
U. S.: – Statistika ir viens, un man ir grūti uz to bāzēties un pateikt, vai šis viens uzņēmējdarbības veids vai otrs ir pietiekami. Varu runāt par to, kur strādāju, – Bauskas novadu –, tie iedzīvotāji, kurus apkalpojam, neizjūt to, ka ir kāda problemātika, kuras dēļ šos pakalpojumus nesniedzam. Katram uzņēmējdarbības veidam ir savi mērķi un kritēriji, pēc kā tas veic savu darbību, – nevarētu teikt, ka pašvaldības kapitālsabiedrības, kuras ir izveidotas, lai sniegtu pakalpojumus iedzīvotājiem, šo funkciju nepildītu vai pildītu sliktāk, nekā to dara privātie uzņēmēji. Mums ir grūti savā starpā konkurēt, jo neveicam pārstrādi, bet nododam atkritumus tālāk, un šo darbību veic citi uzņēmumi, tāpēc mums jārod optimāls variants. Viennozīmīgi mēs nākam pretī iedzīvotājiem, jo, salīdzinot Vecumnieku pusi un Bausku, ir liela atšķirība, viens piemērs – ja iedzīvotājam atkritumu savākšanas brīdī konteinerā ir puse vai 70 procenti aizpildīti, neņemam par pakalpojumu pilnu summu. Mēs saprotam iedzīvotāju vajadzības un pielāgojamies, nevis darām tikai tā, kā rakstīts likumā.

K. K.: – Un kā domā «Eco Baltia vide» pārstāvis?
J. A.: – Uzskatu, ka runāt par labu, sliktu vai balansu te būtu nevietā, jo katram no uzņēmēju puses vienmēr gribas, lai pašam ir vairāk, bet otram mazāk. Šajā iepirkumā piedalījās arī «Vides serviss», un, mūsuprāt, tas ir ceļš, kas ir ejams. Mēs neesam pret to, ka pašvaldībās iepirkuma beigās uzvar pašvaldības uzņēmums. Ja tiesa lems, ka iepirkuma komisijai bija taisnība un uzvarēs «Vides serviss», mēs to
pasniegsim kā piemēru – ir bijis iepirkums, kurā sacentās privātais un publiskais uzņēmējs, un uzvarēja publiskais. Mēs esam par to, lai balanss beigās tiek noteikts vienlīdzīgā sacensībā. Galu galā ir svarīgi tas, lai pašvaldība savā iepirkumā paprasa pietiekami plašu klāstu ar pakalpojumiem, kas ir jānodrošina saviem iedzīvotājiem. Bauskā un tās apkārtnē šķirošana ir daudz kur pieejama, bet Dobelē tā ir par maksu. Ja likumā ir ierakstīts, ka šķirošana ir bezmaksas, tad Bauskā tā ir bezmaksas. Ja tā tas notiek, tad nevajag salīdzināt, kur ir balanss, – vienkārši ir labs pakalpojums, pietiekami plašs, sacensībā saprotam, kurš uzvarēs, un ejam tālāk.

Pārvadāšana ir pēdējais variants. Ja varam ko darīt uz vietas – darām uz vietas

K. K.: – Kādi vēl nenosaukti izaicinājumi atkritumu apsaimniekošanā, ieteikumi, novēlējumi?
I. R.: – No pašvaldības puses, gatavojot priekšlikumus un iesaistoties Viduslatvijas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna 2023. – 2028. gadam sagatavošanā, pārskatījām un pārdomājām savas iesniegtās aktivitātes. Esam akcentējuši, ka dalīto atkritumu savākšanas punktu skaits mums būtu kopīgi jāpārskata ar pakalpojuma ņēmējiem un tas jāpaplašina. Tas pats attiecas uz pieminēto kompostēšanas laukuma izveidi, kur kopā ar «komunālservisa» un pašvaldības vadību jau ir iezīmēts rīcības virziens. Pašlaik plānoti trīs vai pieci laukumi, tālāk virzīsimies pēc pakalpojuma pieprasījuma. Protams, arī par šķirošanas laukuma izveidi, kur iestrādājam labojumus plāna priekšlikumos un saskatām, ka kopā ar atkritumu apsaimniekotāju un iespējamo fonda finansējuma piesaisti mēs varētu attīstīt arī šo sadaļu.
Dz. C.: – Man kā uzņēmuma vadītājam pašlaik svarīgākā ir cerība, ka process, kas tagad virzās tiesā, noslēgsies par labu mums. Uzvaras gadījumā mēs, protams, būtu ieinteresēti sadarboties, pēc iespējas paplašināt klāstu un atvieglot izmaksas gan iedzīvotājiem, gan sev pašiem. Bez kompostēšanas laukumiem, ko minēja Romānova kungs, lauku vidē ir sarežģīti, jo, kad man kāds jautā, kur vedu sagrābtās lapas, man nākas teikt, ka uz «Getliņiem». Diez vai tas ir labākais veids, kā transportēt gandrīz «tukšu gaisu» cauri Latvijai.
U. S.: – Es piekrītu iepriekš teiktajam, ka man ir vienalga, kādā formātā, bet kā Bauskas iedzīvotāju mani interesē tas, lai at-kritumus būtu iespējams pārstrādāt uz vietas. Jebkas, kas tiek pārstrādāts uz vietas, nav jāved, un tas ir lētāk – neatkarīgi no tā, vai tas ietilpst sadzīves atkritumu cenā vai ne. Mums jau ir izstrādāti varianti, kur varētu ierīkot poligonus inertajiem būvgružiem, kurus var izmantot atkārtoti savu ceļu uzturēšanā. Ja, kā jau minēja, transportēsim šos atkritumus uz «Getliņiem», tad mēs «liesim ūdeni uz svešām dzirnavām» – nauda aizplūst. Ir pareizi jāsaimnieko savā teritorijā un maksimāli jādara tas, ko varam paši.
J. A.: – Varu tikai piekrist iepriekšējiem runātājiem un galvenais uzsvaru likt uz to, ka pārvadāšana ir pēdējais variants. Ja varam ko darīt uz vietas – darām uz vietas un atceramies, ka ne jau Briseles tantei vajag šos mērķus, tie ir mūsu mērķi. Ja gribu izpildīt šos mērķus, tad mājās kompos-
tēju, eju uz poligonu, nododu baterijas, tekstilu un riepas tam paredzētajās vietās un jau esmu izdarījis vairāk, nekā plānā prasa.

Ja nesāksi ar sevi – nekas nenotiks!

K. K.: – Pēdējā mūsu diskusijas sadaļa ir iedzīvotāju sūdzības un ierosinājumi par atkritumu apsaimniekošanu. Lūdzu, komentējiet šos iesniegtos viedokļus – Iecavā nemitīgi trūkst atkritumu konteineru – gan sadzīves atkritumiem, gan dalītajiem. Vecumniekos, ko apsaimnieko «Eco Baltia vide», cilvēki neapmierināti, ka nav konteinera, kur izmest vecu krēslu, duškabīni, elektropreces. Arī bioloģiskos atkritumus, arī no dārza zarus būtu labi, ja varētu savākt.
Dz. C.: – Iecavas apvienību «Bauskas novada komunālserviss» apsaimniekošanā pārņēma ar šī gada 1. septembri, un man grūti pateikt, kas bija līdz tam. Pašlaik man nav informācijas par to, ka kaut kā trūktu, jo konteineri tika iepirkti, deficīta nav. Iespējams, ir atsevišķas situācijas, kad bijusi neveik-smīga komunikācija, bet visumā nav šādas indikācijas par to, ka konteineru trūktu, – Latvijā to netrūkst, nav nekāda traģēdija tos iegādāties, un neesam tik nabagi, lai nevarētu to izdarīt.
J. A.: – Par Vecumniekiem runājot, iedzīvotājiem ir iespēja zvanīt mums un noskaidrot, kad ir nākamā akcija, kad nodot lielgabarīta atkritumus. Visās pašvaldībās organizējam pasākumu tā, lai vismaz divas reizes gadā cilvēkiem ir iespēja pieteikties un nodot riepas, elektroniku, baterijas, lielgabarīta atkritumus un tamlīdzīgi. Vecumnieku apvienībā tam nav atsevišķa laukuma, tāpēc to organizējam akcijas veidā vairāku dienu garumā.
Ja runājam par zaļo masu, tad atgriezīšos pie tā, ka Vecumnieku apvienībā lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo privātmājās, tāpēc aicinu šos atkritumus kompostēt uz vietas. Nākotnē aicinātu lielākos centros, arī Vecumniekos, ierīkot kompostēšanas laukumu.
U. S.: – Mēs pārņemam Iecavas apvienības komunālservisa funkcijas, un, iespējams, tas bija pārejas moments, kad trūka kāda konteinera un netika noslēgts līgums, bet pašlaik slēdzam līgumus ar Iecavas apvienības iedzīvotājiem. Viennozīmīgi pareizi minētajā ir tas, ka trūkst šķiroto atkritumu konteineru. Jau labu laiku iecavniekiem palīdzam apsaimniekot dzeltenos konteinerus, mēs tos nogādājam «Eco Baltia», braucot atpakaļ, tos savācam. Secinām, ka, piemēram, Zālītē vai Dzimtmisā ir tikai stikla šķirošanas konteineri – gribu vērsties pie iedzīvotājiem ar jautājumu, kāpēc tie ir noņemti? Izrādās, ka saturs šajos konteineros bija absolūti neatbilstošs nodošanai tālākai pārstrādei. Līdz ar to atkritumu apsaimniekotāji bija spiesti šos konteinerus noņemt, lai cilvēkiem, kuri neslēdz līgumus un negrib maksāt, nav iespējas sadzīves atkritumus izmest pie dalītajiem atkritumiem. Ja vinnēsim iepirkumu, tas būs liels izaicinājums strādāt ar sabiedrību, lai piemaisījumu būtu mazāk. Ja nesāksi ar sevi – nekas nenotiks! Mēs varam teikt, ka mums ir plāni, bet mūsu plāni sastāv no konkrētiem cilvēkiem un viņu rīcības – kā viņi attiecas pret atkritumu plūsmu. ◆

Atbildes un komentāri no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)

Vai un kā Latvijā, jūsuprāt, veido efektīvu un ekonomiski pamatotu bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, un vai tās ieviešana notiks noteiktajā termiņā – pēc diviem mēnešiem? Kādi risinājumi, un kas paveikts šajā jomā Latvijā, Bauskas novadā – Iecavā, Vecumniekos, Bauskā? 
– Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu un citiem normatīvajiem aktiem pašvaldība nodrošina atkritumu dalītās savākšanas sistēmas izveidi savā administratīvajā teritorijā, tajā skaitā arī bioloģisko atkritumu dalītajai savākšanai. Minētās prasības jāiekļauj pašvaldību saistošajos noteikumos. Atbilstoši normatīvajiem aktiem ir atļauta bioloģisko noārdāmo atkritumu kompostēšana vietās, kuras uz savā īpašumā vai lietošanā esošas zemes ierīko fiziskā persona tās mājsaimniecībā radīto bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanai. Tādējādi kompostēšana privātmājās ir pieļaujama kā līdz šim.
No 2024. gada 1. janvāra tiek paredzēts, ka maksu par dalīti savākto bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu pašvaldība nosaka 60 procentu apmērā no nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas. Tas nozīmē, ka līdz 2023. gada 31. decembrim pašvaldība un tās izvēlētais sadzīves atkritumu apsaimniekotājs veic grozījumus līgumos par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu attiecībā uz nešķiroto sadzīves atkritumu un bioloģisko atkritumu maksas apmēru.
Ministrija regulāri veic pašvaldību aptauju par to, kā tiek plānota bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas sistēma pašvaldībās. Novembrī pašvaldības saņems anketu, ko lūgsim aizpildīt.

Kopīgais izvirzītais mērķis noteic, ka 2035. gadā poligonos varēs apglabāt vien 10% sadzīves atkritumu apjoma. Vai, jūsuprāt, Latvijai ir reāli to sasniegt? Kas tiek darīts, un kas ir vēl darāms? (Kādi piemēri Latvijā, Bauskas novadā?)
– Ministrija izstrādājusi Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021. – 2028. gadam (turpmāk – Plāns), kurā paredzēti pasākumi:
● atkritumu dalītas savākšanas ieviešanai, veicināšanai un uzlabošanai pašvaldībās;
● sadzīves atkritumu un bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes jaudu palielināšanai;
● sadzīves atkritumu poligonu darbības pārprofilēšanai, lai izpildītu ES normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Plāna izstrādes laikā tika pievērsta īpaša uzmanība, lai plānā ietvertie pasākumi būtu identificējami, būtu noteiktas to izmaksas un ieguldījums Eiropas Savienības (ES) normatīvajos aktos noteikto mērķu izpildē.

2035. gada 11. aprīlī stājās spēkā grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kurā noteikta reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru izveidošanas kārtība un funkcijas, precizēta kārtība, kādā atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības izstrādā reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu. Minētajā likumā ir papildinātas pašvaldību funkcijas atkritumu apsaimniekošanas jomā, nosakot, ka pašvaldības veicina atkritumu radītāju iesaisti atkritumu rašanās novēršanas pasākumos.
VARAM ieskatā, izstrādājot reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus, jāizvērtē nepieciešamās atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras jaudas, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti un atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi. VARAM norāda uz būtisko pašvaldību iesaisti atkritumu apsaimniekošanā, lai varētu izpildīt noteiktos mērķus.
Papildus vēlamies uzsvērt, ka VARAM no 2036. gada 1. novembra līdz 2028. gada 31. decembrim kā vadošā partnere īsteno ES Vides un klimata pasākumu programmas «Life» 2018. – 2020. gada integrēto projektu «Atkritumi kā resursi Latvijā – reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju» (turpmāk – «Life Waste To Resources IP»).
«Life Waste To Resources IP» tiek īstenota aktivitāte «Risinājumu demonstrēšana bioloģisko un pārtikas atkritumu mazināšanai un pārtikas atkritumu mērījumu uzlabošanai». Šajā aktivitātē paredzēta apakšaktivitāte «Tehnoloģiskie risinājumi bioloģisko atkritumu decentralizētai apsaimniekošanai», kuru īsteno Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija (turpmāk – LASA) un kas ir tieši vērsta uz virtuves bioloģisko atkritumu šķirotu savākšanu un tālāku apsaimniekošanu.
LASA pilotprojektā iesaista vairākas mājas Rīgā, Anniņmuižas mikrorajonā un Priedaines ielā, izdalot konteinerus virtuves bioloģisko konteineru savākšanai un nodrošinot infrastruktūru (konteinerus un atsevišķu virtuves un bioloģisko atkritumu savākšanu un izvešanu). Pirms pilotprojekta īstenošanas LASA darbinieki veica informatīvas akcijas iesaistīto māju iedzīvotājiem, informējot par projekta mērķiem, kā pareizi šķirot virtuves un bioloģiskos atkritumus, izdalot virtuves konteinerus ieinteresētajām mājsaimniecībām un parakstot vienošanās ar tām par iesaistīšanos projektā. Šādas informatīvās akcijas īstenotas vairākas reizes, kopumā pilotprojektā iesaistot iedzīvotājus no aptuveni simts dzīvokļiem. Pilotprojektā ārpus Rīgas iesaistītas arī 68 privātmāju mājsaimniecības Liepājā un 32 Preiļos.
Par LASA veiktajām aktivitātēm plašāka informācija ir pieejama projekta «Life Waste To Resources IP» mājaslapā. Plānots līdz šī gada beigām vākt datus no iesaistītajām mājsaimniecībām un tos apkopot. Pēc pilotprojekta beigām tiks sagatavotas rekomendācijas pašvaldībām bioloģisko atkritumu apsaimniekošanai. VARAM ieskatā, pilotprojekts sniegs arī noderīgu informāciju par mājkompostēšanu un mazizmēra kolektīvo kompostēšanu.

Kopumā – vai jums šķiet, ka Latvijā atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūra un visa sistēma ir cilvēkam draudzīga, katram viegli saprotama un pieejama? Kas būtu vēl jādara tās uzlabošanā?
– Atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra attīstās visu laiku. Piemēram, Rīgā šogad ir uzstādīti pirmie pazemes konteineri, un varēs vērtēt to funkcionalitāti. Jautājums par infrastruktūru un pieejamību iet kopā ar jautājumu par iedzīvotāju informēšanu, un šis ir noteikti jautājums, kurā visiem – ministrijai, pašvaldībai, atkritumu apsaimniekotājam – ir jāstrādā kopā un jāizglīto iedzīvotāji par atkritumu dalīto vākšanu, kāpēc tas ir jādara, kāds ir mērķis. Vēršam arī uzmanību, ka šajā plānošanas periodā ir iespējams saņemt ES Kohēzijas fondu finansējums dažādu veidu konteineru iegādei, attiecīgi modernizējot, pilnveidojot esošo atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūru.

Bez jau iepriekš minētajiem – kādi vēl nenosaukti izaicinājumi atkritumu apsaimniekošanā, ieteikumi, novēlējumi?
– Lielākais izaicinājums ir kopīgi sasniegt izvirzīto mērķi 2035. gadam, ka atkritumu poligonos tiek apglabāti desmit procenti no radītajiem sadzīves atkritumiem. Tuvākais ES noteiktais mērķis 2025. gadam par sadzīves atkritumu sagatavošanu atkalizmantošanai un pārstrādei 55 procentu apmērā. 2021. gadā Latvijā tika pārstrādāti 44 procenti sadzīves atkritumu, līdz ar to 55 procentu mērķis ir tas, uz ko jāvirzās visiem kopā.

Diskusijas raidieraksts šeit:

https://www.youtube.com/watch?v=2BOt9hf7kAE&t=3686s

+ 2