Par janvāri pirms 11 gadiem atgādināja Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs. 18. janvārī uz tikšanos ar atvaļināto policijas darbinieku Jāni Jaseviču bija ieradušies skolēni no Bauskas 1. vidusskolas 5. – 8. klases.
Par janvāri pirms 11 gadiem atgādināja Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs. 18. janvārī uz tikšanos ar atvaļināto policijas darbinieku Jāni Jaseviču bija ieradušies skolēni no Bauskas 1. vidusskolas 5. – 8. klases.
J. Jasevičs bija viens no astoņiem Bauskas milicijas darbiniekiem, kuri 1991. gada 19. janvārī tika izsaukti uz Rīgu aizsargāt no Omon vienību uzbrukumiem Iekšlietu ministriju. Atvairot bruņoto uzbrukumu, J. Jasevičs un trīs citi vīri no Bauskas tika ievainoti.
Klausoties to dienu liecinieka stāstījumā, skolēni atzinuši, ka viņiem tas šķiet kā piedzīvojums. Pusaudži paši to nevar atcerēties, jo viņi 1991. gadā bija tikai dažus gadus veci. Par laiku, kad cilvēki no visas Latvijas pulcējušies Rīgā, lai aizsargātu Latvijas valstiskumu, līdz šim dzirdēts no vecākiem un skolotājiem, stāstījuši skolēni.
Muzeja direktore Baiba Šulce pievērsa uzmanību arī rīdzinieka Atvara Beniņa fotoizstādei «Barikādes atceroties», kas vēl ir apskatāma muzejā. Diemžēl autors bija saslimis un nevarēja ierasties uz tikšanos.
Muzejā 18. janvārī bija iespēja noskatīties arī Jura Podnieka studijā tapušo videofilmu par 1991. gada janvāra notikumiem. Operatora Raita Valtera filmēto lenti sagādājis baušķenieks Valērijs Markūns. Pirmie 18. janvāra rītā šo filmu noskatījās Kristīgās pamatskolas audzēkņi un pedagoģes.
Sadarbība ar Barikāžu atbalsta fondu turpināsies, «Bauskas Dzīvei» stāstīja muzeja vadītāja Baiba Šulce. Muzejā ir anketas, ko var aizpildīt tie barikāžu dalībnieki, kuri to vēl nav paspējuši. Iecerēts, ka līdzīgi piemiņas pasākumi, izstādes un tikšanās Bauskas muzejā notiks katru gadu.
Bauskas Rātslaukumā svētdienas, 20.janvāra, pievakarē tika aizdegts ugunskurs. Pie tā pulcējās ļaudis, kas atceras 1991. gada janvārī pārdzīvoto. Dzeju lasīja Bauskas Tautas teātra aktieri, pensionāru koris «Sarma» un folkloras kopa «Trejupe» dziedāja tautā iemīļotas melodijas, kurām katrs varēja piebalsot.
