Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja vadība un visu pārējo Latvijas rajonu konsultāciju dienestu vadītāji pagājušajā nedēļā pulcējās Valmieras rajonā.
Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja vadība un visu pārējo Latvijas rajonu konsultāciju dienestu vadītāji pagājušajā nedēļā pulcējās Valmieras rajonā.
Kolēģiem pirmo reizi tiekoties jaunajā gadā, tika akcentētas šī darba cēliena vadlīnijas.
Strādās ar maziem un vidējiem uzņēmējiem
Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra (LLKC) direktors, mūsu novadnieks Mārtiņš Cimmermanis uzsvēra, ka šis gads visam dienestam kopumā un arī katram darbiniekam būs nozīmīgs. LLKC saņems no valsts ievērojamu papildu finansējumu, kas ļaus sakārtot daudzas lietas un ievirzīt stabilākā gultnē. Konsultāciju dienesta darbība vairāk izvērsīsies pagastos, lielāka uzmanība tiks veltīta mazajiem lauku uzņēmējiem, arī iedzīvotājiem, kuri vēlas papildināt zināšanas. Viņiem mācīs veidot attīstības plānus un meklēt biznesa iespējas. Šim nolūkam konkrēti līdzekļi būs paredzēti arī šī gada valsts subsīdijās.
LLKC direktors par šī dienesta stiprajām pusēm sacīja: «Mēs esam nopietns spēlētājs Latvijas konsultāciju tirgū, kaut arī ir parādījušies konkurenti. Konsultāciju biroji strādā visos rajonos. Darba galvenā dzīsla ir konsultācijas grāmatvedībā un ekonomikā.»
Latvijas laukos šogad par prioritāti tiek izvirzīta piensaimniecības nozare. 250 piena lopkopības saimniecībām sadarbībā ar LLKC būs iespējams ar atvieglotiem noteikumiem veikt slaukšanas iekārtu testēšanu. Svarīgākais ir strādāt ar vidējiem saimniekiem, kuri būtu jāsagatavo SAPARD programmas līdzekļu saņemšanai.
Temats, par kuru runā visi
«Bauskas Dzīve» ievēroja, ka kolēģi no visiem Latvijas novadiem satikdamies vispirms interesējās, cik SAPARD projektu pieteikumu katrs birojs palīdz sagatavot. Vienlaikus izskanēja arī dažādi spriedumi. Kāda biroja vadītājs bija piesardzīgs un atzina, ka labāk nesteigties un nebūt pirmo vidū, jo tie vienmēr «dabūjot pa degunu». Varēja secināt, ka līdzīgi kā Bauskas rajonā SAPARD līdzekļu pretendenti izmanto dažādas iespējas. Proti, pašu spēkiem gatavo pieteikumus, meklē palīdzību LLKC un sadarbojas ar birojiem.
Bauskas birojā pašlaik top četri projekti, citos Latvijas rajonos ir tikpat un arī vairāk. Tukuma biroja vadītāja Ludmila Krastiņa uzsvēra, ka viegli strādāt ar tiem zemniekiem, kuru grāmatvedība tiek kārtota birojā. Šajos gadījumos ir pilnīga skaidrība par skaitļiem.
Mārtiņš Cimmermanis neslēpa, ka biroju darbs šogad tiks vērtēts arī pēc tā, cik daudz un veiksmīgi tie būs snieguši konsultācijas SAPARD projektu sagatavošanā. Šis ir pirmais mūsu valsts lauksaimnieku solis uz Eiropas Savienības (ES) tiešajiem maksājumiem. Lai spētu tos saņemt, pieteikumu izstrāde SAPARD līdzekļiem ir treniņš un pārbaudījums atbilstoši ES prasībām.
Konference ar ārzemju kolēģiem
LLKC šī gada maijā jāorganizē plaša konference, kurā piedalīsies Austrumeiropas un bijušo sociālistisko valstu lauksaimniecības konsultatīvo dienestu darbinieki. Sanāksme ritēs vairākas dienas, un viesu apmešanās vieta būs Siguldas jaunā viesnīca. Kā zināms, šajā pilsētā atrodas Rīgas rajona lauksaimniecības konsultāciju birojs, kas ir jaunākais Latvijā un darbojas septiņus gadus. Tā vadītājs Zigfrīds Baumanis pat ieteica, ka Latvijas kolēģiem pirms lielās sanāksmes vajadzētu šeit vienu reizi sapulcēties, lai jau iepriekš justu, kā labāk organizēt darbu ārzemju kolēģiem.
