Rajona sieviešu klubam «Apvārsnis» pagājušajā nedēļā bija pirmā nodarbība jaunajā gadā. Pie baušķeniecēm ieradās gaidīta viešņa – psiholoģe Daina Reinfelde no Dobeles.
Rajona sieviešu klubam «Apvārsnis» pagājušajā nedēļā bija pirmā nodarbība jaunajā gadā. Pie baušķeniecēm ieradās gaidīta viešņa – psiholoģe Daina Reinfelde no Dobeles.
Saruna par ģimeni, tās modeļiem, par tuvāko cilvēku saskarsmi raisījās vairākas stundas. Tikšanos ar D. Reinfeldi gaida ne tikai «Apvāršņa» dalībnieces. Viņa ir uzaicināta lasīt lekcijas Misā, Zālītes speciālajā internātskolā. Pagājušajā nedēļā saskarsmes psiholoģijas speciāliste vadīja pirmo nodarbību Skaistkalnes pagasta sieviešu klubiņā «Laimas».
«Bauskas Dzīve» aicināja Dainu Reinfeldi uz sarunu, lai ieklausītos viņas pārdomās par tikšanās reizēm ar klausītājiem mūsu rajonā un citviet. Speciāliste vadījusi un vada nodarbības arī vairākos citos Latvijas rajonos.
Pirmā tikšanās ar jaunu grupu. Kāda tā mēdz būt?
– Katrreiz citāda un vienlaikus arī it kā iepriekš prognozējama. Cilvēku uz nodarbību lielākoties atved interese, vēlme klausīties un arī pašam uzdrošināties skaļi izteikt savas domas, vēlme kaut vai uz šīm pāris stundām mainīt ikdienā ierasto vidi, salīdzināt ar savā dzīves pieredzē iegūto, saprasto, ar citu domām. Kaut gan reizēm sākumnodarbībā šķiet – sevi it kā «atnesuši» lieli, nedroši, dzīves nogurdināti gliemeži ar piesardzīgi izbīdītiem radziņiem un māju uz muguras, ko veido ikdienā iedomātās – realizētās un iztēlotās – lomas.
Pirmoreiz tiekoties, cilvēkam ir tieksme jau neapzināti ieņemt tādu kā aizsargpozīciju – kaut tikai mani neaizskartu, kaut tikai man nesāpētu… Pietiek jau ar ikdienu, kas ir tik nemierīga, saspringta un nedroša. Cenšos klausītāju mudināt nolikt savu «māju» maliņā, palikt «plikiņam» un noticēt, ka tu esi vienreizējs, interesants citiem, vienalga kāds – vecāks, jaunāks, precēts, neprecēts, laimīgs vai dažbrīd pats sevī apmaldījies. Es uz nodarbībām, uz tikšanos ar cilvēkiem nenāku ne tiesāt, ne pārmest, ne mācīt. Nāku dalīties ar to, ko es zinu, kam es ticu.
Neskaitāmi daudz reižu tu esi vadījusi saskarsmes psiholoģijas nodarbības. Ko cilvēki gaida no tevis?
– Vispirms – viņi nāk satikties cits ar citu. Mana darba kvalitāti, pirmkārt, nosaka prasme ieklausīties un sadzirdēt šos cilvēkus, saklausīt un pēc tam veidot kopēju sarunu par viņiem svarīgiem procesiem. Otrkārt, prasme modināt klausītājos optimismu, ticību, ka dzīvē ir pavisam nedaudz bezizejas situāciju. Es stāstu to, kam es ticu. Klasiskā psiholoģija būtībā ir sausa un sarežģīta, tāpēc es cenšos daudz stāstīt arī par ētikas kā dzīves mācības jautājumiem.
Mēģinu kā savdabīgu bizi sapīt šīs divas zinātnes – ētiku un psiholoģiju –, mēģinu rosināt domāt.
Tu tiecies ar lauku iedzīvotājiem. Zināms taču, ka lielai daļai ir gaužām niecīgas materiālās iespējas.
– Jā, bieži materiālie resursi ļauj apmierināt tikai cilvēka pamatvajadzības, «aiz strīpas» atstājot, ar izsalkumu un cerību iekrāsojot garīgās vēlmes – labu grāmatu, interesantu izrādi, tuvāku vai tālāku ceļojumu… Es rosinu arī ikdienā un līdzcilvēkos ieraudzīt krāsas, starp nepadarāmajiem darbiem un darbiņiem atrast laiku pacelt acis no zemes uz debesīm.
Katrā no mums mīt bērns, kas joprojām gaida, meklē, tic neparastajam parastajā. Mēģinu klausītājiem uzdāvināt mazu, vienkāršu brīnumu – fotogrāfijas no savas mākoņu kolekcijas, mazus, jūras apglāstītus akmentiņus, rudeņos – uz krāsainām koku lapām rakstītas dzejas rindas un omulīgus kastaņus. Dāvinu vārdus, ko pati esmu izmēģinājusi un pārliecinājusies, ka tie strādā.
Arī «Apvāršņa» pēdējā nodarbībā baušķeniecēm tu pasniedzi neparastu dāvanu.
– Manas klausītājas pagājušajā gadā katra bija uzzīmējusi savu augļu koku. Es viņām sagatavoju tā analīzes variantu. Šis tests ir personības radošās darbības izpētes metode, kas orientēta uz motivācijas neapzināto vai daļēji apzināto formu izpēti. Vienkāršiem vārdiem izsakoties, augļu koka zīmējums ir savdabīgs cilvēka «es» atspulgs, ko atšifrēju verbālā formā uz papīra. Šis tests palīdz veidot pašnovērtējumu un rosina sevi pilnveidot, varbūt arī kaut nedaudz mainīt.
Cik daudz cilvēki spēj mainīties?
– Viena no psiholoģijas ābeces patiesībām – es nevienu citu cilvēku nevēlos mainīt, tikai pati sevi. Indivīds spēj mainīties tikai tad, ja viņš pats to vēlas. Nevienu nav iespējams ar varu piespiest būt citādam. Pasaulē nav arī burvju formulas, pēc kuras dzīvot.
Sevi kā pasniedzēju es varu salīdzināt ar savdabīgu karti, kas palīdz ieraudzīt, saprast ceļu sevis sakārtošanai. Bet konkrēta ceļa gājējs esam katrs pats. Pārējie ir tikai ilglaicīgāki vai īslaicīgāki ceļabiedri. Diemžēl un par laimi…
***
Daina Reinfelde septiņus gadus strādā par psiholoģi Nodarbinātības valsts dienesta filiāles Dobeles centrā. Jau 18 gadu krāj pedagoģiskā darba pieredzi ar dažādu vecumu jauniešiem un pieaugušajiem.
Diplomēta žurnāliste, pedagoģijas zinātņu maģistre, psiholoģe.
Vīrs Viesturs Reinfelds vada Zemgales reģionālo lauksaimniecības pārvaldi. Ģimenē aug divi dēli – Dzintars un Miķelis. Daina jūtas laimīga ar 20 gadu ilgu laulības dzīves pieredzi.
Viens no Dainas vaļaspriekiem – mākoņu fotografēšana. Kolekcijas sākumbāzi veido ap 300 negatīvu.
