Atjaunojies gan sens, tomēr jauns sporta veids – sacensības profesionālajā nabadzībā.
Atjaunojies gan sens, tomēr jauns sporta veids – sacensības profesionālajā nabadzībā. Tajās gūti pirmie augstie sasniegumi.
Parastās nabadzības rekords
Kafejnīcā pie galdiņa pienāca melnās, nonēsātās drēbēs ģērbusies, salīkusi māmuliņa un pastiepa vecīgu plaukstu žēlastībai. Situācija nepatīkama. Droši vien bālā māmulīte nav ēdusi vairākas dienas. Nabadzība viņu iegrūdusi galējā apkaunojumā. Brokastotājam vīrietim kļuva tās žēl. Viņš iedeva sīknaudu, sacīdams, ka tā viņai brokastīm. Arī pie nākamā galdiņa iedeva. Vairāk cilvēku nebija. Kafejnīcas malā, brīdi pasēdējusi pie tukšā galdiņa, sieviete pavilka uz augšu kreisās rokas nodilušo piedurkni un paskatījās savā… dārgajā zelta pulkstenī. Lielā, skaistā…
…Pie baznīcas durvīm, uz akmens kāpnēm, ar lielā kaunā noliektu galvu sēdēja gaišmataina jauna sieviete ar žēlastībai izstieptu plaukstu. Viņa bija līdzīga tām reiz pazīstamajām jaunajām censonēm, kuras strādājot un mācoties dažreiz atmodās, nogurumā pārkritušas pār mācību grāmatu. Ārprāts! Šeit ir traģēdija. Nākamais solis ir izdzēst sev dzīvību. Ieliku tai plaukstā balto monētu un ļoti lūdzu atturēties no šī neapdomīgā soļa. Tie, kas nāca ārā no baznīcas, vēl atrodoties tās iespaidā, deva gandrīz visi. Gan Dievs atlīdzinās.
Brīdī, kad nebija cilvēku, viņa ar to pašu žēlastībai izstiepto roku no aizmugures izvilka… alus pudeli un, ar baudu iedzērusi dažus malkus, patikā aplaizīja lūpas. Pēc brīža atkal iedzēra pāris malku, atliekot atpakaļ saimniecības somiņā pudeli, tā nošķinda pret kādu citu pudeli…
Galīgās nabadzības rekords
Bauskā, pie Dārza ielas veikaliem, mūža gadu saliekta māmuļa, kurai līdz pēdējai robežai bija sāpju un aizvainojuma pilna sirds, pārmetoši žēlojās: – Nu jau mēs to brīvo Latviju dabūjām. Vecs cilvēks var badā nosprāgt kā suns. Neviens par tevi vairs neliekas ne zinis. Te nu ir tā brīvā Latvija. Atceroties Tautas frontes laiku un barikāžu naktis, jutos līdzvainīgs. Iedevu viņai vairākas monētas, lai nopērk sev kaut ko, un mierināju, ka mūžīgi tas tā nebūs. Gan iespīdēs saule arī viņas lodziņā.
Tas nepiepildījās. Nelaimīgā māmuļa aiz bada un galējā nabadzībā nesen aizgāja aizsaulē tā Kunga pagalmos. Visu cienījamais ilggadējais Bauskas luterāņu baznīcas prāvests P. Žibeiks, neskatoties uz cienījamiem gadiem, sakopoja visus spēkus, lai atvadām pie kapa rastu dvēseliskos svētos Dieva vārdus ticīgajai aizgājējai. Tur augšā aiz zvaigznēm, tā Kunga gaismā, kur viņa aizlūgs par mums – šīs pasaules grēciniekiem un nešķīsteņiem.
Vēl nav īsti nožuvušas sāpju asaras un grūti vērt durvis viņas istabās. Tāpēc, ka tās… piekrautas ar saiņiem, pakām, čupām. Tur humānā palīdzība, kura sagāja gandrīz… 16 maisos! Taču tas nav viss. Vēl ir vilnas dzijas maiss, ar ko salāpīt vienīgos cimdiņus. Arī tas nav viss. Vēl atliek, ko bāzt maisos – ikdienas un svētku drēbes. Vēl citas mantas un lietas, kas aizņemtu garu sarakstu. Viss kopā apmēram autokrava humānās palīdzības. Arī tas nav viss. Viņa saņēma divas reizes lielāku pensiju nekā lauku ļaužu sievas, kuras bridušas dubļus, tagad salīkušas staigā ar sāpošām kājām.
Dzīvokļa īre nebija liela. Arī tas nav viss. Viņa nemitīgi lūdza žēlastību, jo staigājot gandrīz plika un mirstot badā. Cilvēki, palīdziet! Žēlastību! Un viņai deva. Arī pārtiku. Piederīgie runā, ka šīs autokravas lielāko daļu izmetīs laukā un pieliks uguni.
Un kā mīļa piemiņa lai paliek skaista pļauciņa visiem aprūpes organizētājiem, labdariem un citiem žēlsirdīgajiem, mācītājiem, sludinātājiem ar visām viņu baznīcām. Pļauka arī pašam par lētticību un muļķību, jo te notiek kas līdzīgs sacensībām, kurš ar sportiskāku neatlaidību un aktiera talantu cilvēkus piemuļķos visvairāk un uzstādīs lielāku rekordu. Nav dzirdēts, ka Bauskā šis rekords būtu pārspēts. Par mirušiem sliktu nerunā, bet par viņu rekordiem gan. Visu triju izliktās lamatas darbojās nevainojami.
Bezgalīgās nabadzības rekords
Bauskas pievārtē – Gailīšu pagasta Pamūšā – kādu māju vecais saimnieks vakarā gāja gulēt. Iedzēris reimatisma zāles, vilka nost bikses, lai kāptu gultā. Bet… kas tas? Nav gultas! Zili brīnumi, skaties, cik gribi – nu nav! Nevar būt! Apčamdīja ar roku vietu, kur jābūt gultai, – nav, un viss. Paskatījās apkārt – logs atrauts ar visu rāmi. Pajukuši stiprinājumi. Kā tad! Te izmisumā bijis nevis galīgs, bet bezgalīgs nabags.
Pēdas rāda, ka tas nav iesācējs, bet pieredzējis jauns, lunkans nabags. Saimniekam nošļuka rokas gar sāniem – jau zog gultas. Sirmgalvis smagi nopūtās: šie nabagi drīz kapos raks laukā miroņus un zags tiem zārkus, kur pašiem saldi nosnausties. Bet rekordam tas ir par maz.
Nākamajās nabadzības sacīkstēs 20. janvārī tādā pašā veidā kādai garāžai Pamūšā pajuka durvis. Dārza rati, motorzāģis un magnetola bija rokā. Bet gultu un visu pārējo, paša vai cita sazagto, maisā neiebāzīsi. Te vajadzīga jau vesela noliktava! Br…ā…vo! Beidzot arī bezgalīgās nabadzības rekords uzstādīts. Malači Pamūšā startējošie nabagi. Ma…la…či! Gultas vēl līdz šim nebija zagtas. Oriģināls gājiens! Ma…la..či! Vēl pāris nakts izgājienu, un Bauskas nabagi būs uzvarēti.
Pašlaik kopvērtējuma rezultāts ir: Bauska – Pamūša 1:1.
Profesionālo nabagu sacensības turpinās. Vēl palikušas neuzlauztas daudzu garāžu durvis, neizgāzti logi un nenozagtas gultas. Tāpēc, kā jau nabagu sacensībās, laužamie rokās un: Sa…ra…uj! Zelts. Alkohols. Autokravas. Noliktavas. Sa…ra…uj!
Lai izdotu santīmiņu, to simtreiz rokās bēdīgs mazturīgais groza. Šo nabagu vēl apzagtais un muļķotais.
Dzīves stadionā šīs sacensības skatījis sporta līdzjutējs G. KRŪZMĒTRA
