Esmu ikdienas rūpju nomākta, vientuļa pensionāre. Varētu pat teikt, ka dzīve man apnikusi. Nogurdinājusi šī ikdienas rēķināšana, vai būs par ko nopirkt maizi, vai nebūšu parādnieku sarakstos, vai spēšu nopirkt zāles, ja saslimšu.
Esmu ikdienas rūpju nomākta, vientuļa pensionāre. Varētu pat teikt, ka dzīve man apnikusi. Nogurdinājusi šī ikdienas rēķināšana, vai būs par ko nopirkt maizi, vai nebūšu parādnieku sarakstos, vai spēšu nopirkt zāles, ja saslimšu.
Lūkojos uz saviem grāmatu pilnajiem plauktiem un neceļas rokas pat putekļus noslaucīt. Man ir daudz grāmatu, īpaši dzejas krājumu, arī romāni, stāstu izlases. Tie gan nav jauno autoru darbi, bet līdz 1990. gadam izdotie. Tagad par daiļliteratūras pirkšanu pat nedomāju. Grāmatnīcās ieeju kā izstādē, pašķirstu un atlieku vietā.
Lasīju par Draudzīgo aicinājumu, ko Kārlis Ulmanis iedibināja, rosinot dāvināt grāmatas skolām. Arī es savas grāmatas gribētu dāvināt. Varbūt kādam pansionātam vai citiem veciem ļaudīm tās noderētu?
Redakcijai uzticēju savu tālruņa numuru. Ja kādu šis aicinājums ieinteresēs, gaidīšu zvanu.
MELITA, pensionāre Bauskā
P. S. Interesenti, kuri vēlētos uzzināt Melitas tālruņa numuru un bez atlīdzības saņemt grāmatas, var zvanīt uz «Bauskas Dzīves» redakciju, tel. 22963.
