Bārbeles pagasta Auziņu ģimene ir atzīti piensaimnieki, kas strādā ilglaicīgi un stabili.
Bārbeles pagasta Auziņu ģimene ir atzīti piensaimnieki, kas strādā ilglaicīgi un stabili. Kopš deviņdesmito gadu sākuma ganāmpulks no pāris gotiņām palielinājies vairākreiz.
Zemnieku saimniecība «Grantskalni» attīstījusies pamazām, jo gandrīz visu Auziņi dara paši. Lopbarības sagādes laikā gan aicina palīgā draugus. Viņi ierodas īstajā reizē. Tas ir ļoti svarīgi, – vienmēr tāda droša aizmugure, spriež saimniece Skaidrīte Auziņa.
Idejas noskata Vidzemē
Diplomēts inženieris un diplomēta agronome strādā citā nozarē, mācās, meklē un atrod saimniekošanas paņēmienus, kas ir mazāk raksturīgi Zemgalei. Aivara Auziņa ģimene izdomājusi apgūt govju turēšanu bez piesiešanas. Saimnieks nebaidās runāt par ieceri, jo, viesodamies Valmieras rajonā, vērojis, ka tālāk uz ziemeļiem gotiņas vēsajos gada mēnešos itin labi jūtas atvieglota tipa mītnēs. Par šādu projektu jādomā arī tādēļ, ka, ganāmpulku paplašinot, pašreizējā kūtī vietu nepietiks. Pamatīgas jaunceltnes būvei naudas ir par maz, Auziņi iztikuši bez aizdevumiem.
Skaidrīte teic: «Es nevaru līst kredītos iekšā, es nejūtos droša. Ja akurāt pietrūkst, mežs naudiņu iedod. Paplašināšanās arī notiek pamazām, varbūt tas nav pareizi. Bet man ir bailes no kredītiem.»
Tādēļ gudro, kā pašu spēkiem un līdzekļiem veikt darbus. Šajā vasarā, cerams, tapšot mītne 30 govīm. Tur būšot guļvietas, barības galds, kas atradīsies zem nojumes. A. Auziņš spriež, ka izmēģināšot rudens ciklu, bet ziemā govis laukā vēl neturēšot. Galvenais esot lopiņus pasargāt no caurvēja, kas ir lielākā nelaime, bet no aukstuma tie nebaidoties. Šīs metodes priekšrocība vēl esot tāda, ka gotiņas var ēst un dzert, cik tām gribas. Tādēļ arī izslaukums iespējams lielāks.
Melasi taupa
Pagājušais gads Auziņiem bijis veiksmīgs. Skaidrīte stāsta: «Izslaucām gandrīz par tūkstoti vairāk nekā gadu iepriekš. Tādu lielu uzrāvienu dabūjām tādēļ, ka beidzot pārgājām uz brīvo ganīšanu. Piespiedām paši sevi kaut ko mainīt. Vispirms atragojām govis. Pirmajā brīdī un vēl mēnesi skats bija drausmīgs. Bet atragot bija vērts. Viņas ir mierīgas kūtī un ganos, un nav jau viņām ar’ ko trakot.» A. Auziņš teic, ka zāles skābbarība ļāvusi kāpināt izslaukumu. Īpašās mucās tiek glabāta cukurbiešu melase, to izbaros, kad gotiņas atnesīsies. Skaidrīte ar viņai raksturīgu optimismu un smaidu klāsta: «Man patīk, ka mums krāsainas govis – brūnas, raibas. Tad es viņas varu atšķirt, brūnās liekas visas vienādas. Kad bija ragi, tad vieglāk varēja katru sazīmēt.»
Auziņi neskumst par aizgājušajiem kolhoza gadiem. Saimniece tikai bilst: «Sociāli gan jutos aizsargātāka. Nebija ar izglītību, ar medicīnu saistītu problēmu. Tagad vairs nezinu tādu jēdzienu – atvaļinājums… Bet darbu ritmu nosaku, kāds man patīk, un viss ir tepat uz vietas.»
Tēvs maksā dēlam
Auziņu saime ir bagāta ar četrām atvasēm. Māmiņa spriež: «Piena lopkopība dod regulārus ienākumus. Mūsu studentiem tā naudiņa ir vajadzīga. Peļņu liekam bērnos un saimniecības attīstībā.»
Liels palīgs saimniecībā ir dēls Aigars, kuram šogad jābeidz Bārbeles pamatskolas 9. klase.
Vasaras mēnešos Aigars strādā ļoti cītīgi. Tēvs viņam maksā par darbu. Izlēmis to darīt tajā brīdī, kad dēls domājis strādāt pie kaimiņiem, lai kaut ko nopelnītu. «Kā mainījās attieksme! Vairs nebija problēmu no rītiem piecelties. Jāpasaka tikai, kas jādara,» secina Auziņš seniors. Skaidrīte bilst: «Mūsu bērni nezina, kas tas ir, – brīva vasara. Viņi zina, kas ir darbs.»
***
Fakti
Zemnieku saimniecība «Grantskalni» apsaimnieko 70 hektāru zemes un 30 hektāru meža.
Pašlaik ganāmpulkā ir 16 slaucamu govju un piecas grūsnas teles.
2001. gadā vidējais izslaukums no govs, pierēķinot saimniecībā patērēto, bija 5500 kilogramu.
Produkciju pārdod akciju sabiedrībai «Bauskas piens», ar ļoti retiem izņēmumiem viss slaukums ir augstākā labuma.
