Latvijas pašvaldību savienības un Zviedrijas vietējo pašvaldību kopprojektā «Sociālais atbalsts bērnu un jauniešu riska grupām» iesaistījušās septiņu Latvijas rajonu pašvaldības.
Latvijas pašvaldību savienības un Zviedrijas vietējo pašvaldību kopprojektā «Sociālais atbalsts bērnu un jauniešu riska grupām» iesaistījušās septiņu Latvijas rajonu pašvaldības.
No mūsu rajona jau otro gadu projektā līdzdarbojas Bauskas pilsētas pašvaldība.
Janvārī projekta ietvaros notika mācību brauciens uz Zviedriju, kur mūsu pašvaldību pārstāvji varēja iepazīties ar skandināvu pieredzi darbā ar bērnu un jauniešu riska grupām. Braucienu apmaksāja zviedri. No Bauskas tajā piedalījās pilsētas sociālās palīdzības dienesta vadītāja Inta Baltgalve, Domes deputāte Malda Ignatjeva un ārste Gundega Lasmane.
Īpaša atbildība – par veselību
Pieredzes apmaiņas programma norisinājās trijās Zviedrijas pilsētās – Linčēpingā, Vesterosā un Venersborgā –, stāstīja Inta Baltgalve, Bauskas pašvaldības projektu grupas koordinatore. Mūsu pilsētas delegācija bija daudzpusīga, katrs tās dalībnieks varēja gūt vērtī- gu pieredzi tajā jomā, kuru viņš pārstāv.
Veselības aizsardzības sistēma Zviedrijā ir ļoti labi attīstīta, tai atvēlēts lielisks materiālais nodrošinājums, atzina ārste G. Lasmane. Zviedrijā par bērna audzināšanu maksā pabalstu 80 procentu no vidējās algas. Ja gados jaunai māmiņai, varbūt arī nelabvēlīgos apstākļos, piedzimst bērniņš, ar šo pabalstu pilnīgi pietiek, lai viņa varētu mazuli uzturēt. Zviedri bija izbrīnīti par to, ka pie mums ģimenēs dažkārt ir problemātiski nopirkt autiņbiksītes, sacīja G. Lasmane.
Vecākiem Zviedrijā ir liela atbildība par bērnu veselību, varētu teikt, pat lielāka nekā pie mums. Slimnīcās ir ļoti maz vietu. Parasti bērnu ārstēšanu veic mājās, ko ik pa laikam uzrauga speciālas medmāsas.
Arī bērniem invalīdiem tiek nodrošināti piemēroti apstākļi mājās. Par pašvaldību līdzekļiem īpašām vajadzībām piemēro dzīvokļa vai mājas telpu, nopērk funkcionālu gultu, ja tas nepieciešams. Stacionārus tur iedala trijās kategorijās – īslaicīgos, ilglaicīgos un brīvdienu stacionāros. Kaut arī bērni ar īpašām vajadzībām tiek aprūpē- ti un ārstēti mājās, svarīgi, lai viņi satiktos ar līdzaudžiem, stāstīja G. Lasmane. Dakterei ļoti paticis, ka bērnu stacionārā Zviedrijā ik nedēļu ciemojas divi klauniņi. Šāda ideja realizējama arī pie mums. Tas nemaksā naudu, vajadzīga tikai griba.
Informētība par katru iedzīvotāju
Linčēpingas pašvaldībā īpaši sociālie asistenti strādā ar nelabvēlīgām ģimenēm – gan ar bērniem, gan ar pieaugušajiem. Šis darbs ir regulārs un ilglaicīgs, tā I. Baltgalve. Laba lieta, ko varētu īstenot nākotnē, ir vienota datu bāze pašvaldībās par katru tās iedzīvotāju. Zviedrijā ir sīka informācija par ikvienu sabiedrības pārstāvi. Tur parasti negadās, ka topošās māmiņas nestājas uzskaitē grūtnieču konsultācijā. Par katru ģimeni, ja tā ienāk dzīvot no citas pašvaldības, tiek ievākti sīki dati. Viss ir pārskatāms.
Konfliktus risina civilizēti
Zviedrijā nav bērnunamu. Ja ģimenē ir problēmas, bērns uz laiku tiek atdots audzināšanā audžuvecākiem, stāstīja I. Baltgalve. Pašvaldību sociālie darbinieki iegulda lielu darbu ģimenē, lai atvase tur varētu atgriezties. Katram bērnam jāaug savā ģimenē.
Jauniešu pārejas vecuma konflikti ģimenēs tiek risināti ļoti civilizēti, atzina G. Lasmane. Piemēram, jaunietim tiek piedāvāts pašvaldības dzīvoklis, un ikmēneša pabalstu nesaņem ģimene, bet viņš pats. Šādi jaunais cilvēks drīkst dzīvot ilgu laiku.
Katrā pašvaldībā ir «slēptie» dzīvokļi, kur mīt sievietes ar bērniem, kuru ģimenēs ir nopietnas problēmas. Viņas drīkst izmantot šo dzīvokli, kamēr jautājumi atrisinās, tā I. Baltgalve.
Savukārt Latvijā ir iestrādes, kuras mēs kā pieredzi neprotam nodot cits citam, – šādu atziņu par sociālo darbu mūsu pašvaldībās izteica zviedri. Ne viss ir atkarīgs tikai no pašvaldības. Vispirms valdībai jāsakārto šīs lietas, sacīja I. Baltgalve.
Pie mums ir turīgi uzņēmēji, kuri varētu ieguldīt līdzekļus bērnu atpūtas kompleksa būvē Bauskā, ja pašvaldība piedāvātu nodokļu atlaides, sprieda G. Lasmane. Vēl mums varētu būt mājas aprūpes brigādes. Zviedrijā sociālā darba pilnveidi rosina sabiedrība, bet pie mums gan iegājies, ka pašvaldības nolemj, bet tauta kritizē.
Sarunas dalībnieces atzina, ka pieredzes brauciens bijis ļoti vērtīgs. Tikai pietrūcis tikšanos ar sociālā riska grupām. Būtu bijis labāk redzēt, kā nodarbojas ar šiem cilvēkiem, šoreiz Zviedrijā tika piedāvāta teorija.
