Laikraksta «Bauskas Dzīve» 4. februāra numurā, otrajā lappusē, publikācijā «Nekūdiet mūs pret Rietumiem!» A. Rožkalna paustās fantāzijas lai paliek uz viņa sirdsapziņas. Komentēšu tikai vienu.
Laikraksta «Bauskas Dzīve» 4. februāra numurā, otrajā lappusē, publikācijā «Nekūdiet mūs pret Rietumiem!» A. Rožkalna paustās fantāzijas lai paliek uz viņa sirdsapziņas. Komentēšu tikai vienu. Kur A. Rožkalns ņēmis Daiņa Īvāna «pazušanu» 1989. gadā, nav ne jausmas. Dainis Īvāns aizgāja no varas 1991. gada rudenī, kad netika uzklausīts viņa aicinājums «ķerties klāt vecajām struktūrām» (t. i., no LPSR mantotajām). Politiķu vairākums izvēlējās citu ceļu – izmantot varas struktūras, lai realizētu paši savus mērķus… Dabūjām to, kas mums ir. Varu, atsvešinātu no tautas. Sistēmu, labvēlīgu izlaupītājiem u. c. parazītiem, nevis darbiniekiem, pensionāriem un uzņēmējiem. Arhibīskaps J. Vanags trāpīja precīzi mērķī, kad aicināja lūgt: «Dievs, atpestī mūs no parazītiem!»
Zīmīgi, kā labējie mēdz biedēt ar komunisma rēgu un uzmācīgi skaitīt, ka «tik briesmīgi jau pie mums nav». (Cik tad bija jābūt?) Tas ir liels gods – būt nedaudz labākiem par komunistiem vai, teiksim, Baltkrievijas sistēmu. Kas gaidīja ko vairāk, pats vainīgs. Apsveicu, labējie!
Kurš mārketinga «speciālists» izdomājis mums jauko izvēli starp varmāku un zagli? Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) laikam ir vienīgā lielā partija, uz kuru nākuši nevis kā «pie siles», bet, gluži pretēji, «prom no siles». Juris Bojārs, Dainis Īvāns, Jānis Ādamsons… viņi būtu augstās vietās, ja ar savām spējām un autoritāti kalpotu «prihvatizatoriem». Nenopirka – laikam tāpēc mēģina… nogānīt.
Daži «mīkstākie», vieglāk labējo ietekmējamie, nupat aizgāja. Var jau dažu procentu partijas biedru aiziešanu (būs kāds simts no trim tūkstošiem) saukt par «šķelšanos» vai «iekšējo konfliktu» un gadu muļļāt pa masu baumošanas līdzekļiem. LSDSP nav vajadzības spēlēt šajā šovā. Partija turpina strādāt, lai uzvarētu 8. Saeimas vēlēšanās un, galvenais, no tiesas realizētu savu programmu, nepaliekot pusceļā kā savulaik Latvijas Tautas fronte.
Latvijas virzību uz Rietumiem (manuprāt, NATO lieta ir jāpaātrina, savukārt ar ES jābūt uzmanīgākiem) A. Rožkalna raksts diezgan pamatīgi diskreditē. Kamdēļ vajag tā kurināt (gandrīz vai KPSS stilā), lai tauta atkal kaut kur skrien aizvērtām acīm? Ja tik šausmīgi bļaustās, tad kaut kas nav kārtībā. Varbūt kādi kungi taisa savas «šeptes», tāpēc sākta tāda kampaņa «ideoloģiskā frontē»?
