Baušķeniece JEVGĒŅIJA VAITČEKŪNE rīt, 16. februārī, ģimenes un draudzeņu pulciņā svinēs 65 gadu jubileju.
Baušķeniece JEVGĒŅIJA VAITČEKŪNE rīt, 16. februārī, ģimenes un draudzeņu pulciņā svinēs 65 gadu jubileju.
Par lielāko ieguvumu Jevgēņija teic: «Mani priecē tas, ka jau 43 gadus varu būt kopā ar savu vīru.» Ciemošanās dienā arī «Bauskas Dzīve» pārliecinājās, ka abu laulāto attiecībās jaušama labestība. Dzīvesbiedrs kopā ar Jevgēņiju atcerējās kopdzīves laikā pieredzēto. Dārza kaimiņienes reiz sacījušas viņu meitām: «Jums gan ir labi, varat mācīties no vecākiem, viņiem nav domstarpību, pat dobes ravējot.»
Viena no šīs ģimenes tradīcijām esot mājas vīna darināšana. Vīram nepatīk lasīt jāņogas, tāpēc šo darbu Jevgēņija veic viena. Sulas spiešana, balonu pildīšana, cukura pievienošana, raudzēšana un uzmanīšana ir abu ziņā, lai pašdarinātais jāņogu vīns iegūtu labu aromātu un garšu. Dārza kaimiņienes arī raudzē vīnu, tāpēc tiekoties var nogaršot, kāds kurā mājā brūvējums padevies.
Pret visām kaitēm derot Jevgēņijas gatavots uzlējums. Lielā traukā viņa ber mellenes, avenes, kazenes un citas ogas, tām uzlej spirtu un vairākus mēnešus ļauj nostāvēties. Ja ziemā nākas sastapties ar vīrusiem, šis uzlējums kopā ar karstu tēju esot kā brīnumzāles. «Ja ogas nevāra, tās nezaudē vitamīnus,» stāsta jubilāre.
Jevgēņija sevi uzskata par iekšēji stipru sievieti ar «dzelzs» nerviem. 37 gadus viņa strādājusi Bauskas rajona Patērētāju biedrībā, veikusi arī dispečeres pienākumus autotransporta uzņēmumā. Atmiņā palikuši daži kuriozi. Bijis darbinieks Stasis, lietuvietis. Dažas dienas mēnesī viņš stipri draudzējies ar grādīgajiem dzērieniem. Reiz Stasis lūdzis brīvdienu, esot nomirusi sievasmāte un arī govs pagalam. «Aizbraucu pārliecināties – nekā, sievasmāte braši nāk pretī, arī govs ganībās,» stāsta Jevgēņija. Viņa atceras, ka zaudējusi savaldību un mēlnesim pateikusi: «Tu nu gan esi riktīgs žmogs!» Stasis itin mierīgi piekrītoši pamājis ar galvu, jo izrādījies, ka vārds «žmogas» tulkojumā no lietuviešu valodas nozīmē ‘cilvēks’.
«Reiz man gluži nejauši piezvanīja kāds Zviedrijā dzīvojošs latvietis, laikam bija sajaucis numurus. Tomēr mēs abi drusku parunājāmies. Viņš bija pārsteigts, ka uz jautājumu – kā jums sokas? – atbildēju nepārprotami – labi. Zvanītājs bilda, ka pirmo reizi dzirdot šejienes tautieti, kas negaužas par dzīvi.» To Jevgēņija tiešām nedara. Viņa cenšas katru dienu pavadīt labā noskaņojumā.