NRTVP 14. februārī, izskatot padomes Revīzijas komisijas ziņojumu par LTV pērn noslēgtiem reklāmas laika pārdošanas līgumiem un LTV ģenerāldirektora R. Tjarves paskaidrojumus, nolēma no piektdienas, 15. februāra, atbrīvot R. Tjarvi no ieņemamā amata.
Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTVP) 14. februārī, izskatot padomes Revīzijas komisijas ziņojumu par Latvijas Televīzijas (LTV) pērn noslēgtiem reklāmas laika pārdošanas līgumiem un LTV ģenerāldirektora Rolanda Tjarves paskaidrojumus, nolēma no piektdienas, 15. februāra, atbrīvot R. Tjarvi no ieņemamā amata.
Iecelts vietas izpildītājs
R. Tjarve atbrīvots par valsts uzņēmuma vadītāja rīcību, kas bijusi apzināti pretēja likumos noteiktām valsts interesēm.
No LTV valdes izslēgti LTV finanšu direktors Edgars Brēmers un mārketinga direktors Andris Māliņš, BNS informēja NRTVP.
Par ģenerāldirektora vietas izpildītāju iecelts LTV Ziņu dienesta vadītājs Gundars Rēders. Viņš pildīs ģenerāldirektora pienākumus līdz jaunā vadītāja iecelšanai, bet pagaidām vēl nav skaidrs, vai uz šo amatu sludinās konkursu, pašlaik nav zināmi arī iespējamie šī amata pretendenti.
NRTVP argumenti
Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvis Ilmārs Šlāpins stāstīja, ka padome nav apmierināta ar R. Tjarves darbību. Turklāt viņš, slēdzot līgumus par reklāmas laika pārdošanu, pārkāpis radio un televīzijas likumu. LTV vadība pieļāvusi arī valsts līdzekļu izšķērdēšanu, jo lielais reklāmas apjoms pārdots par pazeminātām cenām.
NRTVP priekšsēdētājs Ojārs Rubenis norādīja, ka LTV vadība varētu informēt padomi par plānotajiem līgumiem un ka pastāvēja iespēja izvairīties no likumpārkāpuma, piemēram, paņemot kredītu LTV parādu atmaksai Latvijas Valsts radio un televīzijas centram vai arī ļaujot centram iesūdzēt tiesā LTV. Tad «valdība un parlaments sāktu domāt par situāciju, jo viņi ļoti labi zina par to, ka LTV trūkst naudas». Bet pēc šādu līgumu noslēgšanas, «kā es varu iet pie finansu ministra» un skaidrot, ka LTV trūkst līdzekļu, klāstīja Rubenis.
R. Tjarves paskaidrojums
Kā zināms, revīzijas komisija, veicot pārbaudi LTV, pagājušajā nedēļā atklāja, ka LTV, mediju aģentūra «Media Bridge» un «Hansa līzings» noslēdza trīspusēju faktoringa līgumu, par kuru padome nebija informēta. Komisija atklāja, ka noslēgtajā līgumā LTV uzņēmās atpakaļpārdevuma nosacījumu saistības, garantējot mediju aģentūru saistības ar banku. LTV savukārt uzsvēra, ka līgums netika slēpts un tas ir izdevīgs televīzijai.
R. Tjarve pirmdien iesniedza NRTVP tās pieprasītos paskaidrojumus par liela apjoma reklāmas raidlaika pārdošanu pērnā gada nogalē, uzsverot līgumu izdevīgumu LTV. Paskaidrojumā teikts, ka ar mediju aģentūrām «Euro Trade LLC» un «Media Bridge» līgumi par reklāmas pārraidīšanu pērnā gada decembrī noslēgti, lai LTV varētu pabeigt 2001. gadu bez zaudējumiem.
Iespēja atteikties no reklāmām LTV
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un premjera Andra Bērziņa tikšanās laikā 14. februārī apspriests Latvijas Televīzijas (LTV) darbs, kā arī reklāmu nepieciešamība LTV un iespēja televīzijas darbību nodrošināt tikai ar valsts dotācijām, žurnālistiem pēc tikšanās sacīja prezidente.
Latvijas Televīzijas finanšu direktors E. Brēmers BNS sacīja, ka atteikšanās no reklāmām būtu apsveicams solis, taču papildus būtu nepieciešami 2,5 līdz trīs miljoni latu. Viņš stāstīja, ka pašreiz LTV finansējums ir aptuveni seši līdz septiņi miljoni latu gadā, no kuriem nedaudz vairāk par 2,5 miljoniem ir LTV ieņēmumi no reklāmas, bet četri miljoni ir valsts dotācijas. LTV darbības nodrošināšanai gadā būtu nepieciešami deviņi miljoni latu. Ministru prezidents A. Bērziņš atzina, ka LTV ir vairākas neatrisinātas problēmas, kas galvenokārt saistītas ar nepietiekamo finansējumu, tomēr nebūtu pareizi visās problēmās vainot LTV ģenerāldirektoru R. Tjarvi. Premjers teica, ka «pašreizējās neskaidrības» LTV darbā radušās galvenokārt tāpēc, ka ir «pārāk maza budžeta dotācija televīzijai vai ir bijušas pārāk optimistiskas prognozes, cik var nopelnīt ar reklāmu».
Žurnālistu savienība: vajadzēja streikot
No amata atstādinātajam Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektoram R. Tjarvem vajadzēja rīkot žurnālistu, galveno redaktoru, režisoru, operatoru, televīzijas vadītāju un tehnisko darbinieku streiku tūlīt pēc valsts budžeta pieņemšanas, uzskata Latvijas Žurnālistu savienība.
Šāds viedoklis pausts savienības valdes izplatītajā paziņojumā, kurā streika nerīkošana nodēvēta par kļūdu.
Žurnālistu savienība norāda, ka LTV jau vairākus gadus netiek piešķirts nepieciešamais finansējums. Šai problēmai esot divi risinājumi: televīzijas vadītājam jānoslēdz gada bilance ar mīnusu sešciparu skaitļu izteiksmē, kas var draudēt ar viņa atlaišanu, vai jāmeklē iespējas budžeta robu izlīdzināt, izīrējot telpas, pārdodot reklāmas laiku.
Tomēr pastāvot arī trešā iespēja, ko R. Tjarve nav saskatījis,– streiks. Kā norāda savienība, tas ir drošs un pārbaudīts līdzeklis daudzās pasaules valstīs gan sabiedriskos, gan privātos masu saziņas līdzekļos.
Žurnālistu savienība uzsver, ka Latvijā nepastāv neatkarīga sabiedriska televīzija, kā to mēdz dēvēt politiķi. «Tā ir valsts televīzija, ar kuru var manipulēt, piešķirot vai nepiešķirot nepieciešamo finansējumu,» teikts paziņojumā.
