Lasot «Bauskas Dzīves» 25. janvāra publikāciju par Kārļa Ulmaņa 125 gadu jubilejas svinību organizēšanu, varēja secināt, ka šī jubilejas «padarīšana» ir Dobeles rajona «iekšēja» lieta un mūs, baušķeniekus, ar šo pienākumu nevajadzētu apgrūtināt.
Lasot «Bauskas Dzīves» 25. janvāra publikāciju par Kārļa Ulmaņa 125 gadu jubilejas svinību organizēšanu, varēja secināt, ka šī jubilejas «padarīšana» ir Dobeles rajona «iekšēja» lieta un mūs, baušķeniekus, ar šo pienākumu nevajadzētu apgrūtināt. Janvāra beigās Jelgavā notika reģiona kultūras un izglītības darbinieku sanāksme par jubilejas organizēšanu. Es personīgi saprotu, kāpēc tika aicināti dalībnieki ne tikai no Zemgales novada, bet arī no Rīgas un varbūt vēl citu pilsētu pārstāvji. Kaut arī skolās Latvijas vēsturi netiku apguvis (skolojos abu okupāciju laikā), tomēr zinu – K. Ulmanis bija ne vien daudzus gadus gan ministru, gan valsts prezidents, viņš arī bija viens no galvenajiem Latvijas kā neatkarīgas valsts idejas tapšanas iniciatoriem un realizētājiem.
Blakus K. Ulmanim jāpiemin arī tādas politiskas personības kā Z. Meierovics, J. Čakste. Arī sociāldemokrātu Miķeli Valteru vērts pieminēt. Viņš jau 20. gadsimta sākumā nāca klajā ar drosmīgu devīzi: «Brīvu Latviju ārpus Krievijas!» Pretpols M. Valteram tā paša gadsimta nogalē kļuva Jānis Peters, kurš Atmodas pirmsākumā bailīgi no tribīnes pauda ideju: «Brīva Latvija brīvā Krievijā.»
Ir pamats augstu novērtēt K. Ulmaņa prezidentūras pēdējos piecos gados paveikto Latvijas saimnieciskā, kultūras, izglītības attīstībā un uzplaukumā. Tā kā Kārļa Ulmaņa – izcila mūsu valsts politiķa, godīga saimnieka – jubilejas organizēšana ir visas mūsu tautas goda pienākums, ne vien Dobeles rajona lieta.
J. ZEMTAUTIS, pensionārs
