Kaķenīte Mura un angļu toiterjers Čārlijs aukstās ziemas dienās prot sasildīties, viņi saritinās viens otram blakus un sapņo.
Kaķenīte Mura un angļu toiterjers Čārlijs aukstās ziemas dienās prot sasildīties, viņi saritinās viens otram blakus un sapņo.
Abiem kustoņiem ir savs stāsts par ceļojumu pie baušķenieku Lazdiņu ģimenes.
Divi interesanti stāsti
Muras vēstījumu varētu nosaukt šādi: «Pamet trešo un nolūko pirmo stāvu». Pirms četriem gadiem Muru Lazdiņu ģimene noturēja par dzīvokļu zagli. Kādu vakaru Aina un Jānis sadzirdēja troksni pie ārdurvīm. Viņi paspēja nedaudz sabīties. Pēc laiciņa dīvainā skaņa atkārtojās, šoreiz jau uzstājīgi skaļi. Jānis devās vērt vaļā durvis, bet pēc jautājuma «Kas tur ir?» sekoja pieklājīgs klusums. Kā gan vainīgais varētu atbildēt? Tā taču bija kaimiņu kaķenīte Mura! Palēnām ar dažām ciemošanās stundām viņa nolēma pārcelties uz dzīvi no trešā stāva uz pirmo pie jauniem saimniekiem.
Čārlija piedzīvojumu varētu dēvēt tā: «Pa skumju ceļu uz Bausku». Sagadījās, ka Čārlija saimniekiem vajadzēja suņukam meklēt jaunus aprūpētājus. Gandrīz pirms diviem gadiem Lazdiņu ģimene aizbrauca uz Rīgu pie Čārlija. Suņuks zināja, ka mūsdienās arī četrkājaiņiem jāmāk pierast pie krasām pārmaiņām, tāpēc Čārlijs aizturēja asaras un ļāva Ainai sevi paņemt rokās. Diemžēl vienaldzīgs Čārlijs bija īslaicīgi. Braucot uz Bausku, suņukam sāpēja sirsniņa. Viņš gaudoja un knosījās. Kad brauciens bija pārciests, notika kas pārsteidzošs – kaķis un suns strauji mainīja lomas!
Uzticamais draugs – spilventiņš
Čārlijs kļuva tik pašpārliecināts, ka istabā ieskrēja raitiem solīšiem. Bet drosmīgā kaķene, kas agrāk, lai aizstāvētu mazu sunīti, lielam rējējam ielēca skaustā, kļuva tik bailīga kā vista tumsā. Mura negribēja redzēt to briesmīgo kustoni un acumirklī izbailēs pazuda pagultē. Tumsa lika kaķenei izvērtēt rīcību: «Kurš mani mīlēs, ja būšu tik iedomīga?»
Sākumā Mura piesardzīgi izlīda, bet drīz vien saprata, ka Čārlijs kļūs par jauku draugu, jo ir rotaļīgs un mīļš. Dažkārt Murai klusi jāsmejas, redzot, kā Čārlijs spēlējas ar spilvenu. Kad neviena nav mājās, suns ilgojas pēc nekustīga drauga. Tam labi noder mazs spilventiņš. Suņuks to paķer zobos un nes no vienas vietas uz citu, rotaļas beigās noliek koridorā uz grīdas, apguļas un gaida mājiniekus.
Saņem cieņas apliecinājumu
Sunim patīk kaitināt Muru. Ja Čārliju kāds paņem klēpī, viņš paskatās uz Muru un skaļi norejas: «Tev kādu laiku nebūs tik labi kā man, jo es tagad esmu mīlulis.»
Senāk, dzīvodams galvaspilsētā, Čārlijs droši vien no rīdziniekiem saklausījās, ka arī sunim jāpiemīt labam pašvērtējumam. Tāpēc, ja kāds cilvēks paskatīsies uz viņu vienaldzī- gi vai arī pa jokam, draiski, bez labestības paglaudīs, labākajā gadījumā izdzirdēs biedējošu rūcienu. Pat lielie ciltsbrāļi to ir dzirdējuši, taču vardes gan ne, jo, tās ieraugot, suns jož žigli jo žigli pie savas saimnieces.
Mura ar cienījamo 11 gadu cēlo kaķa vecumu ir panākusi, ka suns viņu respektē. Ja pēc pastaigas kaķene uzlec uz palodzes un netiek iekšā, Čārlijs skrien pie saimnieces un smilkst, lai draudzeni ielaiž.
Migu cītīgi «būvē»
Kādu rītu Mura sarīkoja audzināšanas stundu. Viņa tobrīd sēdēja virtuvē, līdz samiegojies ienāca Čārlijs un apsēdās Murai priekšā. Kaķenei tas nepatika, viņa gluži kā Milda Nabiņa gribēja sacīt «Nemeklē kašķi!» un iesita ar vienu ķepu pa vienu ausi un ar otru pa otru. Pēc tās reizes kaķenei vairāk nav jāpāraudzina draugs. Ja Mura grib atvainoties Čārlijam, viņa ar ķepu attaisa jebkuras istabas durvis un ielaiž suni, kur vien tas vēlas.
Suņuks respektē guļošos. Viņš zina – ja cilvēks nebūs atpūties, par silto klēpi viņam nesapņot. Tāpēc Čārlijs uzticīgi sēž pie aizmigušā un klusām rūc, ja kāds grib tuvoties.
Četrkāji aizrauj kas azartisks. Ja Roberts ar draugiem spēlē datorspēles, suns apsēžas starp viņiem un vēro emocijas.
Viņš aizrautīgi «būvē» migu. Sākumā ar abām ķepām veļ segu, pēc tam ar labo, tad ar kreiso ķepu to sakārto, divas reizes apgriežas uz labo pusi un trīs uz kreiso, smagi nopūšas un aizmieg.
Tādi nu viņi ir – cienījamā Mura un bezbēdīgi jautrais Čārlijs.
***
Fakti
Karalienes Viktorijas mīlulis – angļu toiterjers – iekarojis daudzu miniatūru suņu mīļotāju sirdis.
Uzmanība būtu jāpievērš šo dzīvnieku veselībai.
Cenšoties izveidot arvien mazākus angļu toiterjerus, palielinās risks iegūt kucēnus ar dažādām fiziskām novirzēm.
Gudrie, jūtīgie sunīši lieliski iederas mājas lutekļu lomā.
(No «Lauku Avīzes» tematiskā pielikuma «Suņu Avīze»)
