Šogad stājies spēkā likums «Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām», kurā noteikts, kādā kārtībā un ar kādām metodēm tiek veikts pašvaldības iepirkums. Iepriekš šo kārtību reglamentēja likums «Par valsts un pašvaldību pasūtījumu».
Šogad stājies spēkā likums «Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām», kurā noteikts, kādā kārtībā un ar kādām metodēm tiek veikts pašvaldības iepirkums.
Iepriekš šo kārtību reglamentēja likums «Par valsts un pašvaldību pasūtījumu».
Izveidots īpašs uzraudzības birojs
Par jaunā likuma darbības svarīgākajiem akcentiem, par jautājumiem, kas radušies, strādājot pēc jaunās sistēmas, pagājušajā nedēļā tika runāts rajona Padomes organizētajā seminārā. To apmeklēja rajona un pilsētas pašvaldības iestāžu vadītāji un pārstāvji, par semināra norisi rūpējās Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss.
Šī ir Finansu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, darbību sākusi līdz ar jaunā likuma stāšanos spēkā. No valsts budžeta IUB šajā gadā iedalīti 260 tūkstoši latu. Ik gadu valsts un pašvaldību iepirkumiem tiek tērēts apmēram 600 miljonu latu valsts budžeta līdzekļu.
Paredz četras metodes
Līdz šim likumā par valsts un pašvaldību pasūtījumu darbojās viena iepirkuma metode – izsole. Likuma svarīgākais grozījums – valsts un pašvaldību iepirkumu tagad varēs veikt pēc četrām metodēm: atklāta vai slēgta konkursa (tās ir pamatmetodes), cenu aptaujas un sarunu metodes. Izvēle, kuru metodi katrā gadījumā lietot, atkarīga no iepirkuma līguma cenas.
Desmit dienu moratorijs
Svarīga likuma nianse, ko uzsvēra A.Tiknuss, ir tā, ka pēc pašvaldības iepirkuma konkursa uzvarētāja pasludināšanas jāievēro tā sauktais «desmit dienu moratorijs», kura laikā pašvaldība ar konkursa uzvarētāju nedrīkst noslēgt līgumu. Šajā laikā IUB var tikt iesniegtas sūdzības par konkursa procesu vai citiem iespējamiem pārkāpumiem. Iepriekš likumā bija noteikts, ka minētais līgums jānoslēdz desmit dienu laikā. Ja par pašvaldības iepirkumu desmit dienu moratorija laikā saņemta sūdzība, tiek veidota komisija, kas mēneša laikā sūdzību izskata.
Ja pašvaldības iepirkums izsludināts iepriekšējā gadā, iepirkuma sistēma darbojas pēc vecā likuma, bet, līdzko ir pasludināts uzvarētājs, sāk darboties jaunā sistēma, skaidroja A. Tiknuss.
Likums vairs nepieļauj iepirkumu, kad piedalās tikai viens pretendents.
Pret korumpētību
Pēc A. Tiknusa teiktā, jaunpieņemtā likuma normas sekmēs konkurences iespējas, novērsīs izvairīšanos no konkursa, organizējot valsts un pašvaldības iepirkumu. Likums paredz arī antidempinga procedūras.
Likums ir «atvērts», uzsvēra A. Tiknuss, un laika gaitā tiks veikti grozījumi, bet modelis jau tagad tuvināts Eiropas direktīvām, ņemta vērā likumdevēju griba un likumizpildītāju iespējas.
No šī gada sludinājuma cena par valsts un pašvaldības iepirkumu konkursu lietišķās informācijas laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» ir 50 latu. Ziņas publicēšana šajā valsts laikrakstā ir obligāta.
Informāciju par valsts un pašvaldības iepirkumu, veidlapu paraugus u. c. aktualitātes iespējams atrast arī internetā, adrese: .
Atklātība un atteikšanās no «viena pretendenta» metodes palīdzēs cīnīties ar korumpētību pašvaldību iestādēs. Šis likums nav birokratizēts vairāk kā līdzīgi likumi Eiropas valstīs. Ja IUB darbības laikā valsts budžeta izdevumi, veicot valsts iepirkumu, samazināsies, birojs savu darbību būs attaisnojis, tā uz «Bauskas Dzīves» jautājumu atbildēja A. Tiknuss.
