Daudziem mājās ir grāmatas, kas mīļas gan lieliem, gan maziem vairākās paaudzēs. Starp lasītākajām ir arī Aleksandra Alana Milna sarakstītā grāmata «Vinnijs Pūks un viņa draugi» par apaļīgo nebēdnieku lācēnu.
Daudziem mājās ir grāmatas, kas mīļas gan lieliem, gan maziem vairākās paaudzēs. Starp lasītākajām ir arī Aleksandra Alana Milna sarakstītā grāmata «Vinnijs Pūks un viņa draugi» par apaļīgo nebēdnieku lācēnu.
Stāsts par lācēna draudzību ar Kristoferu Robinu, Sivēnu, Ēzelīti, gudro Pūci un citiem pasaku meža iemītniekiem ir aizkustinošs. Tas māca, kā mīlēt, piedot, saprast, ilgoties un saglabāt bērnudienu ticību brīnumiem.
Kanādā dzīvojošā novadniece Dzidra Ansklāviņa Bauskas bērnu bibliotēkai atsūtījusi kādā laikrakstā publicētu versiju par grāmatas idejas izcelsmi. Par to «Bauskas Dzīvei» vēstījusi bibliotēkas vadītāja Anda Bulle.
Atsūtītajā tekstā rakstīts, ka Pirmā pasaules kara laikā jauns kanādiešu leitnants Harijs Koleborns ceļojis ar kuģi uz Eiropu. Viņam līdzi bijis būris ar Ontario krastos atrastu melnā lāča mazuli, kurš medībās zaudējis māti. Harijs lācēnu nosaucis par Vinniju, tā godinot savu dzimto pilsētu Vinipegu.
Nonācis Anglijā, kareivis uzzinājis, ka viņam jādodas karā uz Franciju. Tāpēc viņš lūdzis Londonas Zooloģiskā dārza darbiniekus gādāt par viņa draugu. Nav zināms, kas noticis ar Hariju, bet Vinnija (Winnie) piedzīvojusi garu mūžu. Tā bijusi Zooloģiskā dārza apmeklētāju mīlule vairāk nekā 20 gadu. Viens no viņas draugiem bijis rakstnieka un lugu autora A. A. Milna dēls Kristofers Robins. Stāstus par dēla draudzību ar Vinni- ju A. A. Milns sācis publicēt 1926. gadā. Grāmata izdota vairāk nekā 20 valstu valodās, apburot vairākas paaudzes bērnu visā pasaulē.
1977. gadā A. A. Milna grāmatas otrā izdevuma pirmajās lappusēs rakstīts: «(..)Kristofers Robins, Zooloģiskajā dārzā nonācis, tūlīt dodas pie lāčiem. Viņš pačukst dažus vārdus trešajam uzraugam pa kreisi, durvis atveras, mēs ejam pa tumšiem gaiteņiem un stāvām kāpnēm, kamēr nonākam pie zināmā būra. Būris atsprāgst vaļā, no tā izveļas kaut kas brūns un spalvains, un Kristofers Robins ar laimīgu kliedzienu «Lācīt!» metas pūkaiņa apkampienos. Lāču māti sauc par Vinniju, kas lieku reizi pierāda, cik ļoti šis vārds piederas lāčiem.»
Multiplikāciju filmu autors Volts Disnejs pagājušā gadsimta 60. gados lācēnu iedzīvinājis filmās, televīzijas uzvedumos, video. Grāmatas varoņi staigājuši pa ļoti daudzu teātru skatuvēm, un pirms gada stāsts par Vinniju Pūku tika iestudēts arī Vecsaules pagasta drāmas kolektīvā.
