Tradicionālie priekšstati par noslēpumaino un vilinošo Austrumu pasauli eiropiešu un amerikāņu apziņā sagruva līdz ar Pasaules tirdzniecības centra torņiem 2001. gada 11. septembrī Ņujorkā.
Tradicionālie priekšstati par noslēpumaino un vilinošo Austrumu pasauli eiropiešu un amerikāņu apziņā sagruva līdz ar Pasaules tirdzniecības centra torņiem 2001. gada 11. septembrī Ņujorkā. Katrā arābu izcelsmes personā mēs instinktīvi meklējam potenciālu teroristu, bet jēdziens «islams» tiek saistīts ar destruktīvu, pat naidīgu reliģiju. Tajā pašā laikā pasaulē un Latvijā vērojama pastiprināta interese par Tuvajiem Austrumiem. Katrs cenšas atrast atbildes uz jautājumiem: «Vai islams apdraud Rietumu civilizāciju? Kā iespējams sadzīvot ar tiem, kuri ir tik atšķirīgi no mums?».
Vairāki informācijas avoti
Tāpēc arī «Bauskas Dzīve» nolēma pievērsties aktuālai tēmai. Tika nodibināti sakari ar Latvijā pazīstamo arābu valodas speciālistu – tulkotāju un rakstnieku – Uldi Bērziņu. Jau vairākus gadus viņš latviski tulko Korānu.
Latvijas Universitātes teoloģijas un reliģiju zinātnes konferencē «Islams un Rietumi» tika uzklausīti vairāku speciālistu viedokļi un jaunākie pētījumi šajā nozarē.
Līdz pat 2001. gada oktobrim latviešu valodā nebija neviena populārzinātniska izdevuma par islamu, kas vidusmēra lasītājam sniegtu saprotamu un sistematizētu informāciju par islamu. Beidzot ir pieejama žurnālista Jura Paidera grāmata «Islams un Rietumi», kurā ikviens interesents var gūt priekšzināšanas par islama vēsturi, pamatnostādnēm, Rietumu un Austrumu civilizācijas mijiedarbību. Latviski izdota F. Vilkinsona enciklopēdija «Reliģijas», kas sniedz islama svarīgāko jēdzienu skaidrojumus.
Amerikāņu politologs Semjuels Hantingtons monogrāfijā «Civilizāciju sadursme» pirms vairākiem gadiem prognozēja, ka nākotnē konkurēšot nevis tautas un pat ne valstu savienības, bet gan civilizācijas jeb kultūras. Par kultūras identitātes galveno raksturotāju autors uzskata reliģijas. Mūsdienu pasaulē, pēc Hantingtona pārliecības, konkurē ķīniešu, hinduistu, japāņu, islama, Latīņamerikas, afrikāņu, pareizticīgo un Rietumu kultūra. Ar jēdzienu «Rietumi» šajā gadījumā jāsaprot Ziemeļamerikas, Austrālijas un Eiropas lielākās daļas valstis – arī Latvija.
Reliģiju šūpulī trūkst saskaņas
Tuvo Austrumu raksturīga īpatnība ir musulmaņu, jūdu un kristiešu līdzāspastāvēšana. Šajā «kopdzīvē» ik pa laikam uzvirmo konflikti. Šo situāciju Uldis Bērziņš skaidro tā: «Kopš Muhameda laikiem islamam raksturīga tāda kā labvēlīga nevērība pret «Dieva nerātneļiem» – jūdiem un kristiešiem, kuri «alojas». Dieva sūtītās mācības jūdi un kristieši esot sagrozījuši pēc sava prāta. Kristīgās Eiropas pretošanās islama ekspansijai, Krusta kari, bet vēlāk Eiropas ielaušanās islama «pagalmā» pagalam sarežģīja attiecības starp musulmaņiem un kristīgajiem arābiem, kuri islamu atzina par savas tautas nacionālā gara spilgtāko izpausmi. Starp citu, daudzi nacionālististki noskaņoti arābu mūsdienu politiķi nāk no kristiešu dzimtām, viņu vidū arī Sadama Huseina uzticamais palīgs Tariks Azizs.
Ar ebrejiem attiecības sabojājās, kad viņi Svētajā zemē pieteica savas pirmdzimto tiesības. Jūdus un musulmaņus Palestīna «salaulājusi» ar asinīm, bet abās naidīgajās pusēs joprojām ir stipra reģionālistu partija, kas dotu priekšroku naudā un naftā balstītai «Priekšāzijas savienībai».»
Šariats ir ticības likumu krājums
Islama pieci balsti ir ticības apliecinājums jeb šahāda, lūgšana, ziedošana, gavēšana un svētceļojums. Ticības apliecinājums jāatkārto vairākas reizes dienā, un tas skan tā: «Ir tikai viens dievs – Allāhs –, un Muhameds ir viņa pravietis.»
Taču, atšķirībā no kristiešiem, kuriem ētikas kodekss formulēts desmit baušļos, islamā izstrādāts reliģisko likumu krājums jeb šariats. Par to stāsta tulkotājs Uldis Bērziņš: «Šariats ir visaptverošs priekšrakstu un normu komplekss, kas balstīts Korānā un tradīcijās glabātos nostāstos par pravieša Muhameda lēmumiem un ieteikumiem. Šariats nosaka piecus galvenos reliģiskos pienākumus – apliecināt vienu Dievu, noteiktos laikos veikt lūgšanas, šķīstīties ar žēlastības dāvanām trūcīgajiem, gavēt devītajā gada mēnesī, vismaz reizi mūžā doties svētceļojumā uz Meku. Lielākie grēki ir neticība un elkdievība, kam seko slepkavība, laulības pārkāpums un homoseksuāls kontakts.»
Likumu krājumā vēl uzskaitīts desmitiem citu grēku. Dievs atļāvis tirgošanu, bet aizliedzis augļošanu, apgalvots Korānā. Šariata eksperti joprojām lauza galvu, kā nosakāma robeža starp tirgošanu un augļošanu. Taču neviens, šķiet, nav atteicies pieņemt procentus no kapitāla kā parādnieka dāvanu.
Islamam izplatoties, šariatam nācās konkurēt ar iekaroto tautu ētiskajām un juridiskajām tradīcijām, un šis process turpinās joprojām.
Iekšējā cīņa – džihāds
Literatūrā par islamu atrodami pretrunīgi termina «džihāds» skaidrojumi. Lasīti pat apgalvojumi, ka džihāds esot svētais karš pret neticīgajiem un citām reliģijām.Tulkojumā šis vārds nozīmē tiekšanos pēc Dieva pamata un ienaidnieka uzvarēšanu sevī. Džihāds ietver cīņu pret kārdinājumiem un vienlaikus arī kopienas aizstāvību pret ārēju uzbrukumu. Taču cīnīties drīkst, lai aizstāvētos.
Korāns vērsās pie sava laikmeta cilvēkiem: «Karojiet Dieva ceļā tos, kuri karo jūs, bet nepārkāpiet … Nokaujiet viņus, kur vien sastapsiet, un padzeniet viņus no turienes, no kurienes tie padzinuši jūs, jo varmācība ir ļaunāka par nokaušanu.»
Priekšstats par džihādu tika dots konkrētai pirmo musulmaņu draudzei un konkrētām reizēm. Tas bija laikmets, kad ražens karš un veiksmīgi sirojumi bija goda un varonības lieta, pārliecināts Uldis Bērziņš. Viņš dēvē džihādu par agrīnā islama sociālo pretenziju: «Barbarisma neprāts savu laiku bija nodzīvojis, nu atlika izcīnīt pēdējo karu, lai karošana beigtos vispār un pasaule pakļautos Dievam. Taču idille «gāja no rokas» tikai sākumā, jo drīz vien ļaunuma uzveicēju dažādiem grupējumiem radās atšķirīga izpratne par džihādu.»
«Karstā līnija» pastāvējusi vienmēr
Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors Jānis Sīkstulis uzskata, ka islama vēsturē sadursmes ar kaimiņvalstīm notikušas pastāvīgi. «Karstā līnija» starp Eiropu un islama pasauli eksistē vēl kopš pravieša Muhameda nāves. Taču profesors uzsver, ka islama vardarbīga uzspiešana citām tautām nebija raksturīga. Teritoriju iekarošana notika labdabīgi – ar tirgoņu starpniecību. Islama teoloģija ir caurausta ar tirdzniecības terminiem vēl kopš Muhameda laikiem, jo sākotnēji arī pravietis bija tirgotājs, skaidro Jānis Sīkstulis.Viņš atgādina, ka iekarotajās teritorijās islamticīgie izsenis bijuši mazākumā, un viņiem bijis svarīgi saglabāt savu identitāti, nevis vērsties pret citu ticību pārstāvjiem. Francijā nesen veiktās socioloģiskās aptaujas liecina, ka 85 procenti šajā valstī dzīvojošo musulmaņu neuzskata, ka dzīve emigrācijā viņiem radītu jelkādus šķēršļus islama rituālu ievērošanā. Līdz ar to nav pamata pieņēmumam, ka musulmaņus ārpus savām teritorijām ierobežotu citu kultūru spiediens.
Apskauž musulmaņu puišus
Jānis Sīkstulis min faktu, ka islama idejām mūsdienās pievērsies krietns skaits – ap 200 tūkstoš – eiropiešu. Lielāko popularitāti tās guvušas Francijā, Lielbritānijā, Portugālē un Vācijā.
Tomēr daudzi, neiedziļinoties islama vēsturiskajās tradīcijās, no sirds jūt līdzi «necivilizētajiem nabadziņiem». Visvairāk, protams, tiek žēlotas sievietes, kurām jāstaigā ar aizsegtu seju un jāpavada mūžs sava vīra namā.
Profesors Sīkstulis aicina neaizmirst, ka islama pasaulē katram dzimumam ir Allāha noteiktas funkcijas, ko musulmaņi bez kurnēšanas pilda. Starp citu, arī senajā arābu astroloģijā vīrišķajam un sievišķajam spēkam tika atvēlētas un strikti nodalītas dažādas lomas. Šo faktu žurnāla «Mistērija» 2001. gada decembra numurā min astrologs Andris Račs. Tulkotājam Uldim Bērziņam par Austrumu sieviešu lietām ir savdabīgs viedoklis: «Gaušanās atklāj Rietumu vīriešu nenovīdību. Mums gluži vienkārši skauž, ka islama zemēs puiša cilvēks dabū vēl padzīvot puslīdz perfektā patriarhātā!»
***
Viedoklis
Rietumu stereotipi par islamu
Muhameds bijis viltus pravietis, bet islams ir viltus mācība.
Islams ir neiecietīga reliģija, jo cīnās pret citām ticībām.
Islamticīgie parasti atrodas kara stāvoklī ar Rietumiem.
Sieviešu situācija islama valstīs ir nožēlojama. Viņas tiek apspiestas.
Islams propagandē daudzsievību.
Musulmaņiem ir grūti dzīvot Rietumos.
Fakti
Islams Baltijā un pasaulē (2000. gada dati)
Latvijā oficiāli reģistrēti 2000 musulmaņu, Lietuvā – 5000, Igaunijā – 1487.
Pasaulē – 935 miljoni.
2001. gada beigās Latvijā bija četras oficiāli atzītas musulmaņu organizācijas.
***
Faktu un simbolu skaidrojumi
Islama reliģijas dibinātājs ir pravietis Muhameds. Viņš dzimis aptuveni 570. gadā Arābijā. Par Dieva pravieti viņš sevi pasludināja 610. gadā, apgalvodams, ka viņam parādījies erceņģelis Gabriēls un pavēlējis izskaust pagānu ticību. Vārds «islams» nozīmē sevis veltīšanu, atdošanos vienīgajam dievam – Allāham.
Muhameda vēstījumus ir fiksējuši 45 rakstveži, līdz 650. gadā tika uzrakstīts kanonisks teksts – Korāns jeb islama Svētā grāmata. Korāna agrīnajās nodaļās – sūrās – pausta pozitīva attieksme pret kristiešiem un jūdaistiem. Ar lielu cieņu islama Svētajos rakstos tiek minēta Jaunava Marija, bet Jēzus Kristus tiek uzskatīts par pravieti, nevis Dieva Dēlu.
Mošeja – musulmaņu (arī tā dēvē islamticīgos) lūgšanu vieta un kopienas centrs. Islamā nav mācītāju. Dievnamos ticīgos organizē un lūgšanas vada imāms – cilvēks, kurš labi pārzina Korāna saturu.
Islamā pastāv alkohola aizliegums, jo dzērumā cilvēki aizmirstot, ka viņiem ir pienākumi pret Allāhu, piemēram, lūgšanas.
Cūkgaļa Tuvo Austrumu zemēs tiek uzskatīta par nešķīstu. Tiek pieļauts, ka attieksme saistīta ar karsto klimatu, jo šis produkts ātri bojājas.
Citu dzīvnieku gaļu musulmaņi gatavo īpašā veidā. Dzīvnieku nokaujot, tiek piesaukts Allāhs un asinis lēni notecinātas. Līdzīgi rīkojas arī jūdi.
Musulmaņi laiku skaita pēc Mēness, nevis Saules kalendāra. Mēness gads ir par 10 līdz 11 dienām īsāks. Tāpēc bieži izplatīts simbols Tuvajos Austrumos ir mēness sirpis un zvaigzne. Korānā zvaigznes minētas kā Allāha pavadones, bet mēness norāda uz laika skaitīšanas sistēmu.
Ramadāns – gavēņa mēnesis. No saules lēkta līdz rietam aizliegts ēst, dzert, smēķēt, smaržoties, nodarboties ar seksu. Aizliegums noteikts tāpēc, lai visi ticīgie, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, saprastu, ko nozīmē slāpes un izsalkums, un kļūtu līdzjūtīgāki pret apkārtējiem.
Lūgšanas musulmaņiem jāatkārto piecas reizes dienā, pagriežoties svētās pilsētas Mekas virzienā. Pirms katras lūgšanas obligāts ir mazgāšanās rituāls, lai atbrīvotos no jebkādas nešķīstības. Piektdienās noteikti Dievs jālūdz mošejā.
