Nereti Iecavu dēvē par dārzeņu audzētāju mazpilsētu. Ziemas beigās citu aiz cita var redzēt kūpošus «plēvju māju» skursteņus.
Nereti Iecavu dēvē par dārzeņu audzētāju mazpilsētu. Ziemas beigās citu aiz cita var redzēt kūpošus «plēvju māju» skursteņus.
Dārzeņkopjiem lielais vasaras skrējiens jau sācies.
«Jaunkurmīšos» sāks sēt
Dārzeņkopju saimniecībā «Jaunkurmīši» bija arī «Bauskas Dzīve» un uzzināja, ka tiek veikti beidzamie kārtošanas darbi siltumnīcās, lai varētu sēt dārzeņus dēstiem. Pagājušajā gadā Pužu ģimenes māja atzīta par sakoptāko Iecavas pagastā. Ģimene «Jaunkurmīšos» dzīvo ceturto gadu. Pirms tam astoņos gados ēka pašu spēkiem uzbūvēta. Tagad ik gadu tiek apsaimniekoti 12 hektāri zemes, «plēvju māju» kopplatība ir 2000 kvadrātmetru.
Velta Puža, diplomēta dārzniece, agronome, savulaik strādājusi par kompleksās brigādes vadītāju bijušajās saimniecības «Progress» siltumnīcās. Kad valstī sākās lielie pārmaiņu laiki, Velta izvēlējās darīt to, ko mācēja vislabāk – audzēja dārzeņus, bet nu jau ģimenes biznesam.
Ar darbiem Pužu saime cenšas tikt galā paši, talkā nāk gan vīra Viktora vecāki, gan jaunā paaudze – Mārīte un Igors. Meita jau otru gadu studē ekonomiku, dēls mācās vidusskolas 12. klasē. Tikai pašā vasaras karstumā tiek pieņemts viens izpalīgs, kuram par darbu maksā četrus latus dienā, stāstīja Velta.
Agronomes zināšanas zelta vērtē
«Kad tikko sākām audzēt dārzeņus, varējām labi nopelnīt, tas bija kā atspēriena brīdis. Cenas tolaik bija labas, un no vienas siltumnīcas guvām lielāku peļņu nekā tagad no piecām. Pirms vairākiem gadiem ļaudis, kuriem piederēja zeme, lielākoties nodarbojās ar graudkopību. Tirgū nebija tik liels dārzeņu piedāvājums,» atzina V. Puža.
«Jaunkurmīšu» saimniece turpina stāstījumu: «Manas agronomes zināšanas tagad ir zelta vērtē, bet papildus mācos arī ekonomiku Lauksaimniecības universitātē. Lai iegūtu labu ražu, visi darbi jāpaveic savlaicīgi, neko nevar atlikt. Ja, piemēram, tomātus nenomiglo kādas slimības sākumā, raža var būt par pusi zemāka, jo kaites izplatība ir ļoti ātra. Ar katru gadu saimniekot kļūst arvien sarežģītāk – palielinās darbu izmaksas, bet peļņa samazinās.»
«Jaunkurmīšos» audzē visu veidu dārzeņus. Pamatkultūras pēdējos gados vairs neesot, jo nevarot zināt, vai izdosies pārdot izaudzēto. Darbu ritumā sevi pierādījusi skarba likumsakarība – jo neražīgāks gads, jo dārzeņu audzētājiem lielāka peļņa. «Neatceros, kad kartupeļiem būtu tik augsta cena kā šoziem. Agrāk bijām priecīgi, ja izaudzētos tupeņus no mums pirka par 15 santīmiem kilogramā,» tā Velta.
Dārzeņu tirdzniecība
Par dārzeņu pārdošanu atbildīgs saimnieks Viktors. Desmit gados esot izveidojusies pazīšanās un savs produkcijas uzpircēju loks, bet ar to vien par maz. Nereti nākas doties uz tā saukto «nakts tirgu», lai par santīmiem pārdotu produkciju. Vēl sliktāk mēdzot būt tikai tad, kad preces nākoties vest mā- jās – tā gadījies dažas reizes.
Lai labāk sekmētos tirdzniecība, «Jaunkurmīšu» saimnieki iestājušies dārzeņu audzētāju kooperatīvā «Iecavas dārzeņi», kurā ir 14 biedru.
Saimniecībai jaudīgas tehnikas nav, to īrē no SIA «Zemnieks», tādējādi var ietaupīt remonta izdevumus. Arī apkopjamā platība nav tik liela, lai būtu vajadzīga sava lieljaudas tehnika.
Atpūšas ziemā
Vasarās dārzeņu audzētājam jādomā 24 stundas diennaktī, jābūt savu lauku un siltumnīcu tuvumā. Tāpēc braucieni uz jūru atpūsties ir gaužām reti, toties ziemā ģimene dodas gan uz teātra izrādēm, gan kādā tālākā ceļojumā. Nesen esot būts Francijas dienvidos.
Velta darbojas sieviešu klubā «Liepas». Runājot par vaļaspriekiem, saimniece atzīst, ka sirds dziļumos viņai mīļas ir puķes, tāpēc dažkārt vasaras vakaros bez steigas patīkot rušināties dobēs.
Jautāta par ekoloģiski tīru produkciju, Velta atzīst, ka tā ir sava veida utopija, jo par šādu preci nekad nevar saņemt tik, cik izmaksā ražošana.
Varbūt arī Pužu ģimene pēc dažiem gadiem dārzeņu audzēšanai metīs mieru – vēl tikai jāizskolo bērni.
Lielākās zemplēves platības
«Jaunkurmīšos» apsaimniekojamās zemplēves platības esot vienas no lielākajām Iecavas apkaimē, atzina pagasta lauksaimniecības organizators Stepans Drozdovs. Lielas dārzeņu segtās platības ir arī Egīla Druviņa, Jura Zaķa, Edgara Liepiņa, Jura Spolīša, Jura Bites un citās saimniecībās.
Daudzi dārzeņu audzētāji esot arī cītīgi semināru apmeklētāji. Pagājušajā nedēļā rīkotajās mācībās bija pulcējušies ap sešdesmit dārzeņu audzētāju, lai noklausītos jaunāko informāciju par agroķīmijas lietām un sēklas piedāvājumu.
