Rajona Padomes februāra sēdē pašvaldību vadītāji apstiprināja SIA «Aips» iesniegtos grozījumus pasažieru pārvadājumu maršrutā Bauska – Ādžūni.
Rajona Padomes februāra sēdē pašvaldību vadītāji apstiprināja SIA «Aips» iesniegtos grozījumus pasažieru pārvadājumu maršrutā Bauska – Ādžūni.
Ceļā būs jāpavada īsāks laiks. Visi iepriekšējie reisi tiek saglabāti, tikai autobusu kursēšanas grafiks vairāk pieskaņots maršrutiem Rīgas virzienā.
Speciālists pētī procesu
Nesen uzņēmumā «Aips» darbā pieņemts jauns speciālists – ekonomists plānotājs pasažieru pārvadājumu jautājumos, stāstīja SIA «Aips» direktors Uldis Kolužs. Speciālista uzdevums ir pētīt autobusu pasažieru plūsmu, reisu ilgumu, piemērotību. Tādējādi tapušas arī pārmaiņas reisā Bauska – Ādžūni. Nereti pasažieri izteica pārmetumus, ka autobuss aizbraucis agrāk par sarakstā noteikto laiku. Aizrādījumi bijuši pamatoti, jo maršruta grafiks veidots sen un bijis domāts vairāk nolietotiem autobusiem.
«Saziņā ar rajona pašvaldībām esam iecerējuši veikt vēl dažas pārmaiņas vairākos pasažieru pārvadājumu maršrutos. Esam ieinteresēti sadarboties ar pašvaldībām, jo bez to piekrišanas mēs nevaram veikt pārmaiņas vai izveidot kādu maršrutu no jauna,» skaidroja U. Kolužs.
Viņš uzsvēra, ka gadu gaitā izveidojusies laba sadarbība ar Gailīšu, Īslīces, Viesturu, Brunavas pagastu. Taču tā varētu būt konstruktīvāka. «No pagastu iedzīvotājiem saņemam sūdzības galvenokārt par diviem jautājumiem: autobuss nekursē pēc grafika; autobusa vadītāja apkalpošanas kultūra varētu būt labāka. Ja no pagastu iedzīvotājiem saņemam reālus priekšlikumus, parasti tos izskatīšanai nododam pašvaldībām, kuras tos izvērtē,» tā U. Kolužs.
Salīdzinājumā ar situāciju valstī pasažieru pārvadājumu organizācija Bauskas rajonā ir viena no labākajām. Veidojas Zemgales reģions, SIA «Aips» ir domājusi par to, kā uzlabot satiksmi starp novada pilsētām.
Daudzām rajona pašvaldībām ir savi autobusi, kurus izmanto skolēnu pārvadājumiem. Taču nereti šo transportlīdzekļu vadītāji pārvadā pasažierus nelegāli, un situācijas noteicējs ir šoferis, nevis pašvaldība, stāstīja U. Kolužs. Ir domāts, ka nākotnē varētu pašvaldībām piedāvāt sadarbību skolēnu pārvadāšanā, jo autobusa uzturēšana tām maksā dārgi. Jau tagad nereti palīdzam remontēt pašvaldību autobusus.
Aptverts viss rajons
«Gailīšu pagastam izveidojusies ļoti laba sadarbība ar rajona pasažieru lielāko pārvadātāju SIA «Aips»,» stāstīja pašvaldības priekšsēdētājs Valdis Veips. «Mēs vislabāk zinām cilvēku vajadzības, zinām, kuri ierosinājumi ir pamatoti, tos arī esam īstenojuši. Pagājušajā gadā saziņā ar SIA «Aips» izdevās pārkārtot divus reisus. Nekas nav sadārdzinājies, bet ieguvēji ir pasažieri, tā V. Veips.
Stelpes pagastā par autobusu kustības grafika uzlabojumiem ieteikumi rakstveidā nav saņemti, apgalvoja pašvaldī- bas padomes priekšsēdētājs Juris Sladzis. Deviņdesmito ga- du beigās gan esot diskutēts par «agrā» reisa nepiemērotību, jo cilvēkiem Bauskā bijis ilgi jāgaida, līdz var iekļūt veikalā vai kādā iestādē. Tagad viss esot pieklusis. Arī braucēju no Stelpes puses neesot sevišķi daudz. Uz īsu brīdi divreiz dienā autobusu piepildot skolēni.
Sadarbībai ar pasažieru pārvadātāju vajadzētu būt katrā pagastā, atzina Brunavas pagasta padomes priekšsēdētājs Aivis Kārkliņš. «Pagasta padomē iedzīvotāji ir nākuši ar priekšlikumiem, un pašlaik ar SIA «Aips» notiek sarunas par maiņām divos maršrutos, lai iedzīvotāji vieglāk varētu nokļūt līdz pagastmājai un doktorātam. Pagasta padome cenšas uzturēt kārtībā tos ceļa posmus, pa ku- riem kursē sabiedriskais transports – izzāģējam zarus, regulāri tīrām sniegu. Bauskas rajona iedzīvotāji par transporta pakalpojumu nodrošinājumu nevarētu sūdzēties, jo, piemēram, Cēsu novadā ir pagasti, kur autobuss kursē dažas reizes nedēļā, turklāt līdz tam vēl jāmēro vairāki kilometri,» rezumēja A. Kārkliņš.
Dotāciju ir par maz
Bauskas rajonā ir trīs uzņēmumi, kas nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem – SIA «Aips», «Aiva» un «Regia», «Bauskas Dzīvei» stāstīja rajona Padomes Attīstības un plānošanas nodaļas vecākais speciālists Jānis Ķēniņš. Pēc mērķdotāciju sadalījuma starp uzņēmumiem var secināt, ka 80,3% no pasažieru pārvadājumiem veic SIA «Aips», 12,2% – «Aiva» un 7,5% – «Regia», situāciju raksturoja J. Ķēniņš.
No Autoceļu fonda saņemtās valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem ir apmēram 60 – 70 procentu no nepieciešamā. Rajonā tās tiek sadalītas starp pasažieru pārvadātājuzņēmumiem pēc nobraukto kilometru daudzuma, stāsta U. Kolužs. Ja rajonā tiek izveidots jauns reiss, kilometru kopskaits palielinās un dotācijas lielums uz vienu kilometru samazinās.
