Mūsdienās sen vairs neviens nebrīnās, ieraugot pie auto stūres sievieti.
Mūsdienās sen vairs neviens nebrīnās, ieraugot pie auto stūres sievieti. Turklāt dažas daiļā dzimuma pārstāves, kurām ir krietnāks autovadītājas stāžs, tehniku pārzina daudz labāk nekā jaunās paaudzes braucēji, kuriem pats svarīgākais ir «izspiest» no automobiļa pēc iespējas lielāku ātrumu.
Vai viņi maz zina, kāda skaņa jāsaklausa, ja «gaudo» gultņi? Un vai vispār kaut ko ir iespējams sadzirdēt, ja transporta līdzekļa salonā skan mūzika «uz pilnu klapi»?!
Cilā maisus kā nieku!
Inta Gribule zina visus auto «slimību simptomus» un to, kā ar tiem tikt galā. «Riepu nomainīt? Gultņus? Salabot izpūtēju un izņemt dzinēju? Tas taču ir tīrais nieks!» bez dižošanās saka akciju sabiedrības «Bauskas tirgotājs» autovadītāja ekspeditore ar gandrīz 23 gadu stāžu.
«Vārstus slīpēt gan neņemos un arī no auto elektrības padarīšanām daudz kas man nav skaidrs, tāpēc tādas lietas labāk uzticu meistaram,» viņa atzīstas. Tikai kādas pāris reizes I. Gribule ar preču mašīnu ir palikusi uz ceļa, gaidot, kad atbrauc palīgi. Citkārt, ja gadījusies kāda ķibele, viņa ar visu tikusi galā pati.
Inta Gribule ir izvizinājusies gan ar GAZ-51, GAZ-52 un GAZ-53 markas kravas automobiļiem, gan stūrējusi «ERAZ», arī volgu, IŽ-2175 jeb tautā saukto «kabluku» un «Renault». Tagad jau ceturto gadu viņas auto ir balta «GAZEL».
70. gadu beigās, kad Inta kļuva par toreizējās rajona Patērētāju biedrības šoferi, preces pa rajona tirgotavām vadājušas sešas sievietes. Smago maisu un kastu cilāšanai allaž bijis «piekomandēts» krāvējs. «Tagad es «Bauskas tirgotājā» esmu palikusi vienīgā «šoferiene» un pati gan braucu, gan krauju un cilāju. Kas tur vienu piecdesmit sešdesmit kilogramu smagu maisu ko nepacelt!» brīnās I. Gribule, piebilstot, ka tagad gan reti preces fasē milzīgos maisos, mucās un kannās.
Vilināja iespēja vairāk nopelnīt
Inta Gribule ir ventspilniece. 1975. gadā pēc toreizējā Fizkultūras institūta beigšanas sadales komisija viņu norīkojusi darbā uz Iecavu par sporta metodiķi. Sākusi strādāt Latvijas lauku sporta biedrībā «Vārpa», jo studiju laikos jau tur bijusi praksē. Pēc gada aizgājusi uz Stelpes pamatskolu par fizkultūras skolotāju. Nostrādājusi divus gadus. «Raujot» pusotru slodzi, vairāk par 120 rubļiem mēnesī nav bijis iespējams nopelnīt.
Padzirdējusi par profesionālu autovadītāju sagatavošanas kursiem Mežotnē, Inta nolēmusi mainīt profesiju. «Nenožēloju. Izmācījos, sāku braukāt un pelnīju divus trīs simtus mēnesī. Vai tad skolotājs varēja par tādu algu sapņot?!» viņa stāsta. «Protams, tagad laiki mainījušies, bet es ar savu darbu esmu apmierināta. Bija laiks, kad man vajadzēja jau piecos no rīta doties ceļā, bet tagad vairs tā nav. Dienā nobraucu ap simt kilometru. Ja jābrauc divos reisos, tad – gandrīz divtik. Ozolaine, Bārbele, Skaistkalne, Jaunsaule, Zvaigzne – tāds ir mans ikdienas maršruts. Sestdienās izvadāju smalkmaizītes, kas ceptas «Bauskas tirgotāja» konditorejā.»
Ātrumu pārsniedz ar «zapiņu»
Intai Gribulei ir arī personiskais auto BMW-728, taču to viņa jau kādus trīs gadus nav «kustinājusi». Pārāk liela ir transporta nodeva un pārāk maz vajadzību braucamrīku izmantot.
Pirmā automašīna Intai bija sarkans zaporožecs, pēc tam – moskvičs. Savulaik viņa ar «zapiņu» pat uz Igauniju pie brāļa braukusi ciemos. «Ar šo mašīnīti arī dabūju tiesībās caurumu par ātruma pārsniegšanu. Nevajag smieties! Braucu cauri Ugālei. Domāju, ko man tas viens pa priekšu «velkas». Izrādījās, tur remontēja ceļu un atļautais braukšanas ātrums bija divdesmit kilometru stundā,» atceras Inta.
Seržantam piesola šampanieti
Braucējai gan bieži negadās satikties ar ceļu policistiem, taču pirmo reizi, kad mašīnu apturējis autoinspektors, nav iespējams aizmirst. «Mani apstādināja tolaik jauniņais seržants Maskaļūns. Es no priekiem, ka beidzot kāds vēlas apskatīt manas tiesības, iesaucos: «Jums šampanietis!» Viņš tāds nopietns, skatās uz mani un nekā nesaprot. Saku vēlreiz: «Jums šampanietis, jo esat pirmais autoinspektors, kurš mani apturējis!»,» smejas autovadītāja.
Inta Gribule zina, cik salda ir braukšanas garša un cik ļoti sievietei nepieciešama brīvības izjūta, ko var izbaudīt, tikai sēžot pie auto stūres.
