Klāt marts. Varēsim beidzot sameklēt sauli, kas spoguļojas krāsainajās izkārtnēs, tirgotavu tīrajos skatlogos.
Klāt marts. Varēsim beidzot sameklēt sauli, kas spoguļojas krāsainajās izkārtnēs, tirgotavu tīrajos skatlogos. Centīsimies neskatīt bedres Rīgas ielas asfaltā, nepaklupt uz izdrupušām kāpnēm Rijas un Slimnīcas ielas stūrī, pacelsim acis augšup un pameklēsim kādu pumpuru vēl nenozāģētajās Dārza ielas papelēs. Koki arī Bauskā salapos kā vienmēr, tiem var uzticēties. Bet uzmanīgiem jābūt ar cilvēku izliktām «rotām» ielās, pareizāk, ar informācijas zīmēm.
Rīgas un Kalna ielas stūrī krāšņa un liela reklāma vēstī, ka ik dienas no pulksten 12 durvis ver pārdesmit metru attālais bārs «Elfs». Te varot apmeklēt arī saunu, baseinu, banketzāli. Acīmredzot izveidots plašs un pilsētniekiem tik nepieciešams servisa komplekss. Ja ērtajā atpūtas iestādē nauda pārlieku iztērēta, jāpaiet nedaudz pa Rīgas ielu uz priekšu. Uzraksti latviešu un angļu valodā vēstī, ka valūtas maiņas punktā dolārus var «pārvērst» latos. Kad darījums veikts, var panākt atpakaļ līdz kafejnīcai «Lana» Baznīcas un Rīgas ielas stūrī. Savukārt kafijas necienītājiem ieteicams doties uz netālo Rūpniecības ielu. Te nedaudz pabalējusi izkārtne aicina alus krodziņā «Zem ozola». Alus te esot izlejamais, trūkst vien izvērstākas informācijas – «Lāčplēša» vai «Aldara». Labi būtu, ja negadītos nobaudīt stipro «Vanaga» alu, jo tad var rasties grūtības ar mājās nokļūšanu.
Varētu, protams, pasmaidīt, ja vien informācija par bāru, valūtas maiņas vietu, kafejnīcu un krodziņu būtu patiesa. Izkārtnes gluži vienkārši ir savu laiku pārdzīvojušas, jo nekā tāda Bauskā jau vairākus gadus NAV!
Ejot pa Dārza, Akāciju vai Kraujas ielu, pēkšņi nesaproti, vai neesi aizstaigājies līdz pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem – ielu nosaukumi ir gan latviešu, gan krievu valodā. Jūties kā savas bērnības pionieru laikos. Senatnes noskaņu vēl paspilgtina «mūžīgais» informatīvi patriotiskais stends pie aizmirstībā skumstošā bijušā restorāna «Pilskalns». Nav slikta I. Baltgalves, V. Ļūdēna dzeja, tikai gadu un saules izbalinātos burtos jaušama pamestības elpa. Līdzīgi tā dveš arī no lietus saēstām, apdzeltējušām fotogrāfijām pie rajona Padomes ēkas. Nu ja, senatnīgumu jau laikam dažādi var panākt.
Pietiek grozīties pa grubuļainām un šaurām vecpilsētas ielām. «Jāiekāpj» iežogotās A-7 maģistrāles aplokā un jātraucas uz laukiem, vislabāk uz ārzemēm, nu vismaz dienvidu virzienā. Nevajag satraukties, ka, pāris kilometru no Bauskas izbraukuši, atkal nonākam «Centrā». Acis jāpiever, lai nemanītu trīs noplukušu karogu skrandas, kas plīvo augstos mastos pagriezienā uz sporta kompleksu «Mūsa». Diezin vai «Aldar..» un «Mob..» firmu pārstāvji tos noņems, laikam jau Ceraukstes pagasta saimniekam būs mastā jākāpj un «lupatas» jānovāc. Un tad jau garām joprojām «Rainim» un siltajos dienvidos iekšā. «Ave Sol!» jeb esi sveicināta, saule!
