Jau nepilnu mēnesi presē, televīzijā un radio nemainīgi aktuāla ir informācija par apdraudēto Turaidas pili.
Jau nepilnu mēnesi presē, televīzijā un radio nemainīgi aktuāla ir informācija par apdraudēto Turaidas pili. Lietus izraisījis zemes nogruvumus pils pamatu tuvumā, kas ar steigu jānostiprina. Vienlaikus tiek konstatēts, ka arī Cēsu pils nepavisam nav droša. Kas zina, cik šādu objektu Latvijā ir pavisam? Dabas stihiju izraisītie postījumi liecina, ka arī mūra celtnes nav mūžīgas. Acīmredzot jau sen bija nepieciešama seno ēku un drupu saglabāšanas īpaša valsts programma. Ekspertiem droši vien bija jāveic nopietni pētījumi un jānovērtē ceļtņu tehniskais stāvoklis. Gadsimtu gaitā celtniecības tehnoloģija tik ļoti mainījusies, ka «uzlabot» drupas ar mūsdienu materiāliem atsevišķos gadījumos šķiet visai riskanti. Lai gan dzīvojam mērenā klimata joslā, tomēr būtu jāņem vērā arī vides faktoru iedarbība.
Pašlaik Turaidā «spieto» visdažādāko nozaru lietpratēji, rīkstniekus un ekstrasensus ieskaitot. Viņu paustie viedokļi ir pārāk atšķirīgi, lai notikušajā ieviestu jelkādu skaidrību. Ekstrasensi, piemēram, apgalvo, ka «Turaidas pili apsēduši ļauni spēki». Varbūt sāksim pielabināt garus un ierīkosim ziedojumu altāri?
Bauskas pils neveiksmju sērijā cieta pirmā. Tas notika 2001. gada lietainajā vasarā, kad Mēmeles straume izskaloja krasta stiprinājumus. Operatīvi rīkojoties, vēl pērn izdevās nostiprināt krasta nogāzes nogruvumus, bet paveiktais ir avārijas seku likvidēšanas neliela daļa. Pils muzeja speciāliste Taiga Skane informē, ka projekts paredz visas dienvidu sienas un dolomīta klints nostiprināšanu. Klints pamatnē vietumis izskaloti divus līdz trīs metrus dziļi robi. Lai pilnībā nodrošinātos pret neprognozējamiem dabas stihiju postījumiem, krasta atjaunošanai nepieciešams 15 tūkstoš latu.
Muzeja speciālisti ne pa jokam ir nobažījušies, jo ieceres īstenošanai līdzekļu nav. «Situācija daudzviet var kļūt katastrofāla. Par seno celtņu drošības profilaksi mūsu valstī sāk domāt tad, kad jau noticis nenovēršamais, un tad jāiegulda milzīgi līdzekļi,» spriež Taiga Skane. Pēc aptuvenām aplēsēm, Turaidas pils pamatu nostiprināšanai būs vajadzīgi vismaz 55 tūkstoši latu. Salīdzinājumā ar to Bauskas pilij nepieciešamā summa tāds nieks vien ir.
Var jau, protams, paļauties uz veiksmi un cerēt, ka nākamās vasaras virpuļviesuļi un lietavas Bauskas pili apies ar līkumu. Taču «ļaunie spēki» var arī sadumpoties. Laikam īpaši aktīvi tie kļūst situācijā, kad izšķērdīgajā valstī, kā vienmēr, trūkst naudas kultūrvēstures mantojuma saglabāšanai.
