Pilsētas un pagastu budžeta ienākumu daļas «lauvas tiesu» veido iedzīvotāju maksātais ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis par zemi un ēkām.
Pilsētas un pagastu budžeta ienākumu daļas «lauvas tiesu» veido iedzīvotāju maksātais ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis par zemi un ēkām. Tāpēc ikvienam ir tiesības zināt, kādi ir mūsu naudas ceļi, un tas nav uzskatāms par lūrēšanu svešā makā vai kabatā.
No viena miljona līdz diviem
Bauskas Domes 2002. gadam apstiprinātā budžeta izdevumu daļā redzams, ka 174 tūkstoši 775 lati jeb 7,8 procenti no visiem līdzekļiem tiks izlietoti tieši pārvaldes vajadzībām. Tas ir mazāk nekā 1998. gadā (7,9 %) un 1999. gadā (8,9%). Taču tad arī pilsētas budžeta kopapjoms bija mazāks: 1998. gadā – 1 miljons 388 tūkstoši 579 lati, 1999. gadā – 1 miljons 362 tūkstoši 480 latu, bet 2002. gadā – vairāk nekā 2, 2 miljoni. Līdz ar to nebūtu korekti salīdzināt procentus vien. Līdzekļu izlietojumu lasītājiem palīdzēs izprast pievienotās diagrammas.
Ieskatoties izdevumu ailēs, var secināt, ka algām un citām pārvaldes vajadzībām šogad paredzēts izlietot divtik daudz, cik, piemēram, atvēlēts sociālai palīdzībai (3,5%), kas nepieciešama daudziem pilsētas iedzīvotājiem. Tikai par nepilniem diviem procentiem vairāk naudas nekā pārvaldei 2002. gadā tiks izlietots komunālās saimniecības uzturēšanai un rekonstrukcijai (9,4%). 1998. gadā šai nozarei atvēlēti 21,6 procenti, 1999. gadā – 20 procentu no budžeta līdzekļiem.
Arī remonti un datoru iegāde
Pārvaldes vajadzības un līdzekļu izlietojumu sīkāk skaidro Sarmīte Oļehnoviča, Bauskas Domes finanšu daļas vadītāja:
– Pārvaldes izdevumi nav tikai algas vien. Atalgojumam tiek izlietoti 56 procenti jeb Ls 98590 no pārvaldei paredzētiem izdevumiem. No šīs summas 82000 (83%) nepieciešami Domes štata darbinieku algošanai, Ls 16590 (17%) – deputātu un komisiju locekļu darba samaksai. Budžetā paredzēti arī strādājošo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām nepieciešamie līdzekļi – Ls 25700.
Par sakaru pakalpojumiem Dome 2002. gadā maksās Ls 8000, par elektroenerģiju – Ls 1450, par ēkas apkuri – Ls 2000. Ar administrācijas darbu saistīti arī izdevumi par piedalīšanos kursos, semināros – šim mērķim paredzēti Ls 1000, par Ls 600 tiek pasūtīti preses izdevumi. Šogad būs jāpērk vairāki datori, kopētājs, un arī šiem pirkumiem vajadzīgā nauda iekļauta budžetā. Remontam un iestādes uzturēšanai šogad paredzēts Ls 4500, un tie visi ir pārvaldes izdevumi.
Cik turīga ir pilsētas vadība?
Bauskas Domes priekšsēdētājas algas lielums ir piesaistīts valstī noteiktai minimālai algai. Dome apstiprinājusi, ka Ārijas Gailes atalgojums ir astoņas minimālās mēnešalgas – 8 × Ls 60 = Ls 480, pirms nodokļiem. Ja tiks paaugstināta minimālā alga, vairāk pelnīs arī priekšsēdētāja. Noteiktus procentus no viņas algas saņem palīdze, vietnieks un arī citi darbinieki.
Bauskas Dome algo 23 darbiniekus. Atalgojumu par veikumu, piedalīšanos sēdēs un komiteju apspriedēs, saņem arī deputāti. Atalgoti ir dzīvokļu komisijas, administratīvās komisijas un revīzijas komisijas priekšsēdētāji. Bauskas Domes deputāts par vienu stundu darba sabiedrības labā saņem Ls 2,40, skaidroja Sarmīte Oļehnoviča. Mēnesī deputātam maksā ne vairāk kā par 40 stundām, komiteju un komisiju vadītājiem – par 48 stundām. «Bauskas Dzīvei» tika apgalvots, ka stundu uzskaiti veic Domes administrācijas darbinieki.
Gatavojot šo rakstu, «Bauskas Dzīve» rajona Padomē iepazinās ar dažādiem dokumentiem. Uzzinātais mazliet pārsteidza. Izrādās, ka budžeta veidošanu un līdzekļu izlietojumu pašlaik reglamentē Latvijas Republikas 22 likumi, kas attiecas uz pašvaldību finansēm un grāmatvedību, kā arī LR Finansu ministrijas un Valsts kases 24 instrukcijas.
Vienlaikus divos darbos
To, ka deputātiem nav jākalpo tautai bez atlīdzības, nosaka likums par pašvaldību deputāta statusu, konkrēti tā 14. pants – «Deputāta darbības materiālais nodrošinājums». Taču tas jāizlasa rūpīgi. 14. pantā teikts, ka deputāts savas pilnvaras realizē no darba brīvajā laikā. Ja deputāts likumā noteiktās pilnvaras realizē darba laikā, algu par pamatdarbu viņam var nemaksāt.
Domes sēdes, komiteju un komisiju sēdes notiek dienas vidū, nevis vakaros, tāpēc nevarētu apgalvot, ka deputātu pilnvaras tiek izmantotas brīvajā laikā. Taču «Bauskas Dzīvei» nav zināms neviens gadījums, kad deputātam viņa pamatdarbā būtu kāds lats atvilkts no algas tāpēc, ka viņš vairākas stundas pavadījis Domē.
Šajā jomā joprojām ir tāds kā «sociālisms», kad darba laikā var pagūt visu, arī pirms Domes sēdes safrizēties.Tātad deputāts vienlaikus var darīt divus darbus un saņemt divas algas. Zīmīgi, ka neviens no Domes pašreizējā sastāva deputātiem nestrādā privātstruktūrā, kur šāda personības dubultošanās laikam nebūtu iespējama. Domnieki ir valsts vai pašvaldības uzņēmumu darbinieki, un viņu darba devēji likuma atļautajiem ierobežojumiem strikti neseko. Līdzīga situācija ir arī citās rajona pašvaldībās.
Ir arī lielāki tēriņi
Taču Bauskas domnieki un administrācijas darbinieki netērē vairāk kā citi. Tā jāsecina, iepazīstoties ar SIA «Reģionālie projekti» veikto pētījumu par Bauskas rajona pašvaldību apvienošanās iespējām (2000. gads), ko pasūtījusi Pašvaldību lietu pārvalde. Pētījuma sestā nodaļa veltīta vietējās varas budžeta analīzei. Tajā norādīts, ka pārvaldei vismazāk no budžeta kopapjoma (1999. gada dati) tērējusi Bauskas, kā arī Iecavas, Mežotnes, Gailīšu pagasta pašvaldība. Lielākie izdevumi pārvaldei 1999. gadā bijuši Viesturu, Stelpes, Bārbeles pagastā, šī tendence arī saglabājusies. Atšķiras arī deputātu atalgojums, to apstiprina katra pašvaldība.
