Uz Vāciju es un draudzene dodamies ar grāmatu «Kas ir vācieši» padusē.
Uz Vāciju es un draudzene dodamies ar grāmatu «Kas ir vācieši» padusē.
Tās autori ir vācietis Nikolauss Olivers Ksavers Barkovs un Vācijas senas anglofīlu dzimtas pārstāvis Stefans Ceidens. Šajā avīzes publikācijā mūsu vērojumi mijas ar grāmatā atrodamiem spriedumiem.
Vietēji nacionālais pazūd jūklī
Iebraucot Vācijas pilsētā Ķelnē, pārņem izjūta, ka atrodies pasaules centrā – ielās skan dažādas valodas, garām steidzas itālieši, spāņi, grieķi, turki, ķīnieši, melnādainie… Kur vien veries – kā sēnes pēc lietus saauguši viņu imbisi (ēdnīcas, bufetes – D. E.), restorāni, picērijas un kafejnīcas. Vāciešu alus bāri un kafejnīcas šajā jūklī ir grūti pamanāmas. Arī paši vācieši pūlī nav atšķirami, un viņu valoda citas pārspēj tikai stacijās un vācu alus bāros. Taču vācieši par to īpaši nebēdājot, jo «..nevienai citai nācijai nepiemīt stingrāka pārliecība, ka ir ļoti svarīgi sadzīvot ar citiem. Iecietība ir ne vien tikums, tas ir pienākums» – tā raksta grāmatas autori. Iespējams, taču pilsētas metrostacijā, gaidot «bāni», kas brauc gan pa virszemi, gan apakšzemi, nācās dzirdēt ārā kāpjošai daudznacionālai masai adresētu jautājumu: «Kas te īsti ir – Vācija, Itālija vai Āfrika?» To draugam jautāja aptuveni 13 gadu vecs pusaudzis. Arī pieauguši vācieši iebraucējus dēvē par «schwarzkopf», ko varētu tulkot kā «melnās galvas».
«Auslanderi» ierodas pelnīt
Vācieši nevēlas, lai iebraucēji apmetas viņu zemē uz pastāvīgu dzīvi. Taču labprāt bauda viņu ēdienus, izmanto viņus par darbaspēku apkalpojošā sfērā un dodas atpūsties uz viņu dzimteni… Savukārt «auslanderi», šajā kontekstā viesstrādnieki, apgalvo, ka Vācijā var nopelnīt labu naudu, pārējais esot «scheisse». Šis vārds Vācijā ir iecienīts un tiek attiecināts uz jebkurām nepatikšanām. Viesstrādnieki krāj nopelnīto, mājokļus iekārto ar mēbelēm, kas ir izmestas uz ielas. Parasti gan visu savāc trešās pasaules valstu biznesmeņi vai vietējie atkritumu savācēji. Ne viens vien ģērbjas uz ielas izliktās un labdarībai domātās drēbēs. Iespējams, daļa nonāk arī mūsu «humpalu» bodītēs.
Gaļa un kūkas
«Vāciešiem ir sens teiciens: «Cilvēks nedzīvo no maizes vien – kādu desiņu vai šķiņķi arī vajag!»» rakstīts grāmatā «Kas ir vācieši». Par to var pārliecināties pie viņu brokastgalda. Tajā obligāti jābūt ne vien kafijai un bulkām, bet arī šķiņķim un dažādām desām. Neiztrūkstošs ir ievārījums, medus un sviests. Vispirms bulku pārgriež uz pusēm, uzziež sviestu un tam virsū smērē medu vai ievārījumu. Pieminēšanas vērtas ir vācu kūkas. Tās ir apmēram plaukstas lielumā, viena maksā aptuveni latu un piecdesmit santīmu. Viņu kūkas līdzinās mūsu tortes gabaliem.
Agrs rīts vai pievakare, kafejnīcas ir pilnas ar sirmām, labi ģērbtām un koptām kundzītēm. Viņas ir atnākušas ar dzīvesbiedriem, draudzenēm vai maza auguma sunīšiem. Nesteigdamās dur dakšiņu kūkā, izbauda katru kumosiņu. Pret sunīšiem kafejnīcas personāls izturas ar tādu pašu respektu kā pret viņu saimniekiem. Šķiet, sunīši ir iepriekš paēdināti, jo netikām manījušas tos ēdam kūkas.
Eiropas Savienība – bezspēcīga pret alu
No visām pasaules alusdarītavām trešā daļa piederot vāciešiem. Vienīgā reize, kad lielākā daļa vāciešu esot pauduši nopietnas šaubas par iestāšanos Eiropas Savienībā, bijis eirokrātu mēģinājums atcelt «Vācu alus tīrības nolikumu». Un eirokrāti bijuši bezspēcīgi.
Vācieši nespēj dzīvot, ja kādam neaizrāda. Katram kaimiņam «niezēs mēle» pateikt – tas ir aizliegts vai kaut kas cits nav pieņemams. Nostāsti par bargajiem policistiem iespiežas tik dziļi atmiņā, ka, ieraugot viņus mašīnās, minot velosipēda pedāļus vai zirgam mugurā, kļūst neomulīgi. Kaut arī veikalos vācieši sagaidīs jūs ar «labdien» un pavadīs ar «uz redzēšanos», novēlēs «skaistu dienu» vai «skaistu nedēļas nogali», bet uz ietves, uzgrūžoties virsū, apveltīs ar iznīcinošu skatienu. «Vispār vācietis uzskata sevi par pieticīgu, diezgan vienkāršu cilvēku. Ikvienā vācietī slēpjas kaut kas no trauksmainā Bēthovena,» šādu viedokli pauž grāmatas autori.
***
Fakti
Apvienotās Vācijas iedzīvotāju skaits sasniedz 81 miljonu: 61 miljons rietumos, 14 miljonu austrumos.
Vācijā ir 15 pavalstu.
Augstākā likumdošanas iestāde ir Bundestāgs.
Ir ekskluzīvi veikali, tādi kā «Douglass» (dārga parfimērija) u. c., ir arī ļoti lēti veikali, piemēram, «Urban», kurā var nopirkt visu: no drēbēm līdz svečturiem.
