Svarīgs Bauskas rajona sociālās palīdzības pakalpojumu attīstības programmas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu sociālā darba praksi, piesaistot speciālistus ar atbilstošu izglītību.
Svarīgs Bauskas rajona sociālās palīdzības pakalpojumu attīstības programmas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu sociālā darba praksi, piesaistot speciālistus ar atbilstošu izglītību.
Šī tēma pagājušajā nedēļā tika akcentēta rajona sociālās palīdzības pakalpojumu attīstības programmas izveides darba grupā.
Nepieciešamas īpašas zināšanas
Visatbilstošākais sociālās palīdzības dienests profesionālā ziņā ir tikai Iecavas pašvaldībā – sociālās palīdzības centrs, kur strādā trīs kvalificēti speciālisti: profesionāls sociālais darbinieks ar maģistra grādu pedagoģijā, psihologs, kurš studē maģistrantūrā, un speciāliste ar vidējo medicīnisko izglītību.
Darba grupas dalībnieki atzina, ka sociālajā darbā nepieciešamas īpašas zināšanas, jāorientējas likumdošanas jautājumos un informācijas apritē, jāizprot pašvaldības darba uzdevumi, jāmāk profesionāli iejaukties klienta dzīvē u. c. Tika secināts, ka rajonā sociālo darbinieku piesaistē netiek pietiekami izmantotas rezerves.
Darba grupas vadītāja, rajona Padomes galvenā speciāliste sociālajos jautājumos Ina Krūmiņa, informēja, ka mūsu rajonā ir ap 20 speciālistu, kas absolvējuši Latvijas Kristīgo akadēmiju, un viņus varētu piesaistīt sociālajam darbam. Sociālā darba praksē pašvaldībās varētu aicināt studentus.
Aprobežojas ar pabalstu izsniegšanu
«Var mācīties kursos un pēc tam izsniegt pašvaldībā dažādus pabalstus, uzskatot to par sociālo darbu. Bet ir jāattīsta sociālo pakalpojumu joma kopumā, nepietiek tikai ar ielāpu uzlikšanu. Tas ir ilglaicīgs darbs ar situāciju pārvērtējumu, un to var paveikt tikai profesionāls sociāls darbinieks,» tāda pārliecība ir Īslīces pagasta Ģimenes un jauniešu sociālā atbalsta centra vadītājai, darba grupas dalībniecei Inesei Cinovskai.
«Profesionāļu trūkums – tā ir problēma, kas mūsu pašreizējā sociālo pakalpojumu sistēmā ir pirmām kārtām risināma lieta. Dažkārt šajā darbā iesaistījies cilvēks, kurš nesaprot, ko vispār no viņa gaida. Jebkurš nevar strādāt ar ļaudīm, kas ir krīzes situācijā,» atzina Bauskas pilsētas slimnīcas sociālā darbiniece Iveta Kubliņa.
Darba grupas dalībnieki atzina, ka sociālais darbs pašvaldībā ļoti bieži sākas un beidzas ar pabalstu izsniegšanu.
Darba grupas apkopotajos materiālos minēts, ka no 1999. līdz 2002. gadam uz brīvām sociālā darbinieka vietām sešās pašvaldībās tikai vienā – Bauskā – uz amata vietu tika izsludināts konkurss, bet četros gadījumos par sociālo darbinieku tika pieņemts cilvēks bez profesionālas izglītības.
Naudas nav… un arī nemeklē papildfinansējumu
Pašvaldību spēja realizēt visas paredzētās funkcijas sociālās palīdzības jomā atkarīga no finansējuma. Protams, ka mazajās pašvaldībās sociālie dienesti netiek veidoti, jo tas maksā dārgi.
Finansiālu apsvērumu dēļ sociālo pakalpojumu attīstība rajonā notiek ļoti gausi, bet maz ir arī to pašvaldību, kas radušas iespējas piesaistīt papildfinansējumu šīs jomas attīstībai. Ieguldījumu no Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) finansēta projekta algotiem sabiedriskiem darbiem izmantojusi Bauskas Dome dienas centra «Ābele» izveidošanā, no sabiedriskiem fondiem tiek piesaistīti līdzekļi vasaras nometņu organizēšanai pilsētas trūcīgo ģimeņu bērniem. NVD apmaksātos sabiedriskos darbus izmanto Codes pagasta pansionāts «Derpele», Bārbeles un Rundāles pagasts. Iecavas pagastā piesaistīti sabiedrisko fondu līdzekļi ar sabiedriskiem darbiem notiesāto personu nodarbināšanai pašvaldības interesēs, šos līdzekļus izmanto arī sociālās palīdzības organizēšanai. Drīz Bauskā tiks realizēts projekts – bērnu tiesību aizsardzības centra izveide, kas ir valsts finansēts pilotprojekts.
Vajadzētu rast iespēju pieņemt darbā vienu sociālā darba speciālistu, kurš vairākās pašvaldībās strādātu ar invalīdiem.
Kopējās situācijas analīzē atspoguļots, ka, lai palīdzētu alkoholiķiem, narkomāniem, cietumniekiem, pašvaldībām pagaidām nav ne cilvēku, ne finanšu resursu.
Programmu vērtēs no aprīļa līdz oktobrim
Sociālās palīdzības pakalpojumu attīstības darba grupā iesaistīti profesionāļi. Pakalpojumu attīstībai nevar plānot milzīgas investīcijas, jo viss ir pašvaldību iespēju robežās, informēja I. Krūmiņa. Iecerēts, ka aprīlī jaunizstrādāto programmu nodos izvērtēšanai rajona Padomei, pēc tam līdz oktobrim ik pašvaldībā ar programmu varēs iepazīties vietējie iedzīvotāji.
Šī attīstības stratēģija paredzēta posmam apmēram piecu gadu garumā, kas ik pa laikam tiks aktualizēta un piemērota reālajai situācijai. Darba grupas vadītāja atzina, ka attīstības programma nav veidota saskaņā ar gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu.
Līdzīga programma sociālās palīdzības pakalpojumu attīstībai izstrādāta Dobeles rajonā, kur tās tapšanu konsultēja speciālisti no Dānijas. Mūsu rajonā programmas izstrādi konsultē sociālo zinātņu docente, LLU pasniedzēja Signe Dobelniece, jo I. Krūmiņa šo tēmu izvēlējusies maģistres darbam sociālajās zinātnēs.
***
Fakti
Bauskas rajona 17 pašvaldībās strādā 21 sociālais darbinieks.
Tikai četru pašvaldību – Bauskas, Iecavas, Īslīces, Vecumnieku – sociālās palīdzības dienestos strādā divi vai trīs darbinieki.
Dažās pašvaldībās sociālais darbinieks pilda arī sekretāres, kasieres, bāriņtiesas priekšsēdētāja vai citus pienākumus.
Visi mūsu rajona pašvaldībās strādājošie sociālie darbinieki ir sievietes vecumā no 28 līdz 60 gadiem.
