Manu un kaimiņa dārzu šķir ceļš. Katru pavasari kaimiņa dārza malā sakrājas liela ūdenspeļķe. Lai atbrīvotos no ūdens, kaimiņš izrok vagu un novada ūdeni pāri ceļam uz man piederošās zemes.
Manu un kaimiņa dārzu šķir ceļš. Katru pavasari kaimiņa dārza malā sakrājas liela ūdenspeļķe. Lai atbrīvotos no ūdens, kaimiņš izrok vagu un novada ūdeni pāri ceļam uz man piederošās zemes. Mans zemes gabals atrodas zemāk. Vēlos zināt, vai ir tiesības bez atļaujas novadīt ūdeni uz man piederošas zemes?
– Atbild Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas Kadastra pārvaldes Bauskas biroja vadītāja Gunita Vīgupa: «Augstāk stāvoša zemes gabala īpašniekam nav tiesības rīkoties tā, ka savas rīcības rezultātā viņš kaitē zemāk stāvošam zemes gabalam. Ūdens novadīšanas jautājums jārisina abu zemes gabalu īpašniekiem kopā.»
Kā es varu no savas zemes nokļūt pie Mēmeles upes, ja īpašnieks, kura zeme atrodas starp manu zemi un upi, aizliedz to darīt?
– Skaidro Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas Kadastra pārvaldes Bauskas biroja vadītāja Gunita Vīgupa: «Likumdošana nosaka, ka svešu zemi drīkst šķērsot pa ceļa servitūtu (ceļa apgrūtinājums), kuru nosaka pagasta padome, ierakstot zemes īpašumu Zemesgrāmatā, kaimiņu zemes īpašniekiem savstarpēji vienojoties vai tiesas ceļā.»
Bauskā, šķērsojot gājēju pāreju vietās, kuras neregulē luksofors vai ceļu policists, esmu novērojusi, ka šoferi pat negrasās samazināt ātrumu. Vai tiešām neregulējamās gājēju pārejās man nav tiesību doties pāri tām?
– Informē Bauskas rajona Policijas pārvaldes priekšnieka palīdze Linda Jumburga: «Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem, vadītājam, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāapstādina transporta līdzeklis, lai dotu ceļu gājējiem, kas šķērso gājēju pāreju vai iziet uz tās. Gājējam, pirms viņš šķērso gājēju pāreju, jānovērtē attālums līdz transporta līdzeklim, tikai tad viņš droši var šķērsot pāreju. Ja gājējs atrodas uz ietves, transporta līdzekļa vadītājam nav jāgaida, līdz gājējs izdomās šķērsot pāreju. Šādā situācijā gājēju palaiž tikai ļoti, ļoti pieklājīgs autovadītājs.»
Kā pagatavot pirmpienu?
– Pieredzē lūdzām dalīties uzņēmuma «Bauskas siltumtīkli» uzskaitvedi inspektori Dainu Mičuli: «Mana mammīte Ausma Stūre Īslīces pagastā pirmpienu gatavo šādi: 500 gramu piena, kas slaukts tikko pēc teliņa piedzimšanas, atšķaida ar 250 gramiem piena no jebkuras tetrapakas. Šķidrumu lej ar cūku taukiem ietaukotā cepešpannā un cep cepeškrāsnī, līdz masa pārklājas ar brūnu virsiņu. Pirms cepšanas masai var pievienot sāli vai arī cukuru un kanēli pēc garšas.»
Kāda bija mūsu vidējā alga valstī 2000. un 2001. gadā?
– Saskaņā ar Finansu ministrijas datiem, 2000. un 2001. gadā vidējā alga Latvijā bijusi 241 ASV dolārs, Igaunijā 284 ASV dolāri, Lietuvā 264 ASV dolāri. Savukārt minimālā darba alga līdz 2001. gada jūlijam Latvijā bijusi 50 latu, no 1. jūlija – 60 latu.
Kāpēc Bauskas autoosta tiek slēgta tik agri – pulksten 19.30?
– Atbild SIA «Aips» Pasažieru pārvadājumu daļas vadītājs Aleksandrs Staļmačenoks: «Kaut arī pēdējais autobuss uz Rīgu atiet pulksten 20.20, autoosta tiek slēgta pēc pirmspēdējā autobusa aizbraukšanas, kas atiet pulksten 19.20. Autoosta ir atvērta jau no pulksten 5.30, tā ir arī jāuzkopj.»
